Līdz konkursa žūrijas balsojumam vēl dažas nedēļas. Savējo – nominācija "Tautas simpātija" – ikviens var jau veikt lielveikalā "Mols" vai attālināti. Bet ne jau punkti un balvas šajā spēlē galvenais.

Reklāma

Labākais – viedokļu, bieži vien krasi atšķirīgu, apmaiņa, kuru savdabīgā sacensība raisa diskusiju. Tajā turpinām piedalīties arī mēs. Šoreiz priekšplānā ceļam kustībā vissvarīgāko. Drošību.

Tehnika mudina piesprādzēties

Pirmsstarta darbiņš, kam būtu jāfunkcionē, kā saka, beznosacījuma refleksu līmenī. Bet diemžēl tā nav. Un elektronika nāk talkā. Pīkstēja – ja sprādze nav slēdzī iesprausta – jau sen. Nu nācis klāt krasāks paņēmiens. Krietna daļa jauno auto pat no vietas nav izkustināmi – ja dators konstatē šo paviršību, neizslēdzas stāvbremze. Skarbi. Labi. Bet – jau kādu laiciņu, droši piesiets noripojis, es sadomāju no aizmugures sēdekļa cepurīti paņemt. Tās nadziņš tomēr vislabākais saulsargs. Piesprādzēts nevaru aizsniegt, noknikšķinu slēdzi, pastiepjos, sasniedzu, galvā lieku... Un tikai tad apjēdzu, ka dzinējs turpina rūkt. Bez aizsprādzētas siksnas. Te tev nu bija...

Formāls šis jauninājums. Kas gribēs braukt nepiesprādzējies, to joprojām varēs darīt. 

Pat nelietojis seno blēdīgo paņēmienu – pirms starta siksnu aizsprādzēt pār tukšu sēdekli, tad sēsties tai virsū... Zinu kādu drosmīgu (?) zelli, kurš pat lieto speciāli no vecas siksnas izgatavotu iespraudeni. Pilnīgas brīvības vēlmi digitāli ierobežot nez vai ir iespējams. Un konstruktori nez vai to tā pa īstam vēlas. Vien ievelk ķeksīti drošības jauninājumu plāna izpildes tabulā. Un ne tikai šajā jomā.

Līniju asistenti – palīdz vai traucē?

Šķiet – kas var būt vienkāršāk kā nobraukt pa ceļu. Pa savu joslu. Bet daži to nevarot. Ne tikai daži. Tie paši drošības konstruktori laikam uzskata, ka pusaizmiguši vai citās domās aizklīduši pie stūres ir daudzi. Un viņiem pa šo šauro taku nobraukt ir jāpalīdz. Jāpiestūrē – ja kādai līnijai šis pusvadītais auto tuvojas. Doma jau it kā laba. Bet praksē...

Ar "Citroen C4x" uz Dundagu braucu pa Ventspils šoseju. Un priecājos par izcili komfortablo ripojumu un tā vadāmību. Atpakaļceļā nolēmu padraiskoties. Un Talsos griezu uz Laucienu, Rideļiem, Enguri. Sportisks celiņš. 

Bet kaut kas vairs nav tīkami. Dažos līkumos stūrē parādās kaut kādi sveši spēki, kaut kāda piestūrēšana, kas veca rallista iecerētās trajektorijas bojā. Robots cenšas palīdzēt?! 

Stājos malā un meklēju "line assist off" iespējas. Atrodu. Un tālāk lidoju – kā biju kārojis...

Līdzīgs stāsts par interesanto "KGM Torres". Ceļā no Lilastes uz Rīgu šim stūrēšanas izpalīgs sāk manā rīcībā iejaukties pat nelielos ātrumos. Baltezera stabiņu un līniju tīmeklī tas brīžiem savu gribu parāda pēkšņi, visai rupji, neloģiski. Man riebjas. Un atkal glābj atrastā "off". Nākamajā dienā to lietoju jau pirms starta. Un braucu caur Rīgu smaidīgs. Diemžēl, piestājis pie Ādažu bodēm, konstatēju, ka no jauna piešķiltais auto atkal kāro streipuļot. "Off" jāmeklē no jauna...

Var jau būt, ka šī drošības "fīča" kādu lempi glābs. Lai gan tas tā pa īstam ir iespējams tikai ceļos ar perfektu līniju infrastruktūru. Un tādu mums maz.

Signalizē un kliedz par ātrumu

Bet ātruma ierobežojumu uz Latvijas ceļiem gan daudz, un par tiem visi jaunie auto atgādina ļoti čakli. Nolasījuši ceļa zīmes interneta informācijas krātuvēs un ar GPS satelītu palīdzību savietojuši tās ar jūsu atrašanās vietu, tie iededz spilgtus atgādinājumus instrumentu panelī. Vai projicē tos vējstiklā. Vai dublē abus un vēl papildina ar skaņas signālu. Dažam ("KGM Musso") šis pīkstošais atgādinājums ir baigi uzmācīgs. Bet pavandoties (skārienjutīgā ekrānā) var atrast iespēju to minimalizēt – līdz vienam pīkstienam, limitu zonām mainoties, bez atgādinājuma, ka tu to pārkāp. Jau labāk...

Bet efekts nez vai būs visaptverošs. To (lielo) mūsu sabiedrības daļu, kura limitus pastāvīgi ignorē, šī terapija nez vai izārstēs. 

Un kaut ko tik revolucionāru kā reālu iejaukšanos auto vilkmes kontrolē joprojām nepiedāvā neviens auto ražotājs. 

(Lai gan "Volvo" par šādas tehnoloģijas gatavību žurnālistiem stāstīja jau gadsimtu mijā.) Visi jaunie auto ir gatavi limitus pārsniegt kaut divkārt. Pīkstēs, sarkanas zīmītes zibinās. Bet lidos. Maksimālais ātrums vismaz 180. Pat vārgākajiem no konkursā klātesošajiem. Kur to Eiropā drīkst realizēt?

Tie paši satelīti, kas ieslēdz pīkstuļus un atgādinošās zīmes panelī, elementāri varētu iedarboties uz dzinēju vadības blokiem un jaudas slāpēt. Nav tādu piedāvājumu. Kāpēc? To varētu uzskatīt par pilsoņu brīvības ierobežošanu? Jā. Bet ne jau šis arguments žūrijas sarunās tiek uzskatīts par galveno. Tirgus ekonomikā pieprasījums ir jāapmierina. Un pieprasījums ir. Ja jaunie auto limitus pārkāpt atteiksies, tos daudzi brīvības kārie nepirks. Brauks ar vecajiem ātrajiem...

Kas šobrīd labākais?

Lai neapstātos skeptisku šaubu noskaņās, dažus atzinīgus vārdus gribu teikt par drošības jaunumiem, kuri man patika vislabāk. Pirmkārt tās ir aizmugures skata kameras. Nu nevar pat neviens auto vadīšanas meistars pārskatīt apkārtni tā, kā to spēj šie skatam slēpto zonu pētnieciņi! Jau sāku pierast stāvvietu manevros kaklu nemežģīt, nelēkt ārā līdz šķēršļiem atlikušos attālumus novērtēt. Gribētu šādu televizoriņu savam auto.

Vēl – vērtīgāks par visiem ātruma limitu brīdinājumiem šķiet distances sekunžu skaitītājs.

Pārāk uzmācīga tuvošanās priekšā braucošajiem ir bīstamāka par formāli "pārsniegtu ātrumu". Un tāda bildīte, kādu pašā instrumentu paneļa vidū ielikuši "Renault Clio" autori, varētu mēģināt šo kaiti ārstēt. Nebūtu slikti, ja, atstarpei samazinoties zem divām sekundēm, tā vēl pīkstētu tikpat nikni kā ātruma limitu sargātāji.

"Tautas simpātija" procesā

Visiem pieejamā "Gada auto" balsojuma līderi šobrīd

1. "Škoda Enyaq Coupe"

2. "Audi SQ8 Sportback e-tron"

3. "Nissan x-trail"

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.