Mēdz jokot, ka latvieši ir dīvaina tauta, kas pavasarī nevar iztikt bez koku sulas. Tā laikam ir, jo lielākā daļa no mums pavasari nespēj iedomāties bez bērzu sulām. Mazliet saldenais dzēriens tiek dzerts gan svaigs, gan saglabāts vasarai, kad tas mazliet ieskābis un dzirkstošs lieliski dzesē slāpes.

Jaunjelgavnieks Vitolds Rozītis, kurš visu mūžu nostrādājis Valsts meža dienestā, tecina gan kļavu, gan bērzu sulas. Tiesa, kļavu sulas tecējušas jau decembrī – to tecēšana atkarīga no tā, kā mijas sals ar atkušņiem. 

Lai kļavai sāktu tecēt sula, svarīgi, lai būtu bijis stiprāks sals, kam seko atkusnis. Kokam šķiet, ka ziema jau beigusies, un sākas sulas kustība. Taču atkarībā no koka sula tek 1–3 dienas.

Laikam pamazām kļūstot siltākam, sākas bērzu sulu laiks. Bērziem sulu tecēšana sākas, kad atkususi zeme un gaisa temperatūra dienā ir virs nulles. Ja naktī tā pazeminās, sulu tecēšana līdz rītam apstājas.