Smaidošais ziemeļnieks — samojeds

Baltie, pūkainie un graciozie suņi samojedi kļūst arvien populārāki. Lai noskaidrotu, vai šī šķirne piemērota visiem dzīvnieku mīļotājiem un kas jāņem vērā pirms kucēna iegādes, tiekamies ar samojedu pazinēju, burvīgās suņu meitenes Šeilas saimnieci Linu Burovu.

Sapnis kopš bērnības

Lina Burova strādā par grūmeri jeb suņu frizieri un ikdienā atrod kopīgu valodu ar dažādu raksturu un šķirņu suņiem, bet lielais vairums viņas klientu ir tieši samojedi.

“Par savu samojedu sapņoju no bērnības un 15 gadu vecumā pirmo reizi ieraudzīju šo sunīti dzīvē, kad uz skolu bija atbraukuši kinologi un viens no suņiem bija samojeds. Studiju laikā devos uz suņu izstādi, lai iepazītos ar šiem suņiem tuvāk un aprunātos ar audzētājiem. Sapratu, ka šī šķirne pilnībā atbilst manām vēlmēm: draudzīgs, komunikabls, aktīvs un ģimenei ar bērniem drošs suns,” stāsta Lina. Viņas suņu meitenei Šeilai ir četri gadi. Sākumā bijušas šaubas par suņa piemērotību turēšanai dzīvoklī, bet izrādījies, ka ar to nav problēmu, jo samojedi jau vēsturiski ir radīti dzīvot ciešā kontaktā ar cilvēku. Dzīvoklis tiem pat ir labāks nekā atstāšana mājas pagalmā. Galvenais, lai suns regulāri tiktu nodarbināts gan fiziski, gan mentāli. Lina savam sunim izmanto spēles ar gardumu meklēšanu, dažādu komandu apguvi, pacietības un paškontroles treniņus.