Pašvaldības uzņēmums "Rīgas satiksme" turpmāko pasažieru pārvadājumu transportlīdzekļu parka attīstību saskata galvenokārt elektrotransportā. Līdzšinējie ūdeņraža tehnoloģijas izmēģinājumi, kas prasījuši miljonus, pagaidām neesot spējuši sevi pierādīt praksē. Tikmēr eksperti norāda, ka tehnoloģiju nevar vainot pie tā, ka bijusi slikta projekta uzraudzība un pārvaldība.

Starptautiskā projekta "H2Nodes" ietvaros, kas tika sākts 2014. gadā, "Rīgas satiksme" ("RS") izveidoja ūdeņraža ražošanas, uzglabāšanas un uzpildes staciju, kā arī ieguva desmit trolejbusus "HyTrolley", kuros dīzeļģeneratoru vietā pārvietošanos maršrutos ārpus elektriskā kontakttīkla nodrošina ūdeņraža kurināmā elementi. Kopējās projekta izmaksas bija 16,1 miljons eiro, no kuriem 50% finansēja Eiropas Savienība. Lai arī galarezultātā ūdeņradis nav attaisnojis gaidas, kā skaidro "RS" pārstāve Baiba Bartaševiča-Feldmane, projekts ļāvis uzņēmumam "praktiski iepazīt un ikdienas darbā pārbaudīt līdz tam neizmantotu tehnoloģiju un uzkrāt pieredzi ūdeņraža ražošanā, uzglabāšanā, uzpildē un ar šo tehnoloģiju aprīkotu transportlīdzekļu uzturēšanā".