6.9 °C
Rudenī, kad dārzos un pagalmos sakrājas nobirušās lapas, aktuāls kļūst jautājums, ko ar tām iesākt. Lai arī lapu dedzināšana joprojām šķiet ātrs veids, kā sakopt teritoriju, tā kaitē videi un cilvēku veselībai. Turklāt ne visur tā ir atļauta. Konsultē Latvijas Dabas fonda eksperte, botāniķe RŪTA SNIEDZE-KRETALOVA.
Ko paredz noteikumi
Latvijā nav vienota regulējuma, kas visās pašvaldībās vienādi noteiktu, kad un kā drīkst dedzināt dārzā savāktās lapas. Sadzīves un dārza atkritumu apsaimniekošanas kārtību nosaka arī katras pašvaldības saistošie noteikumi. Daudzviet lapu un citu dārza atkritumu dedzināšana ir aizliegta, savukārt atsevišķās pašvaldībās tā var būt pieļaujama noteiktos apstākļos, piemēram, konkrētos gada periodos un ievērojot ugunsdrošības prasības. Tāpēc pirms ugunskura kurināšanas jāiepazīstas ar savas pašvaldības noteikumiem. Tas, ka dedzināšana notiek privātīpašumā, vēl nenozīmē, ka tā ir atļauta.
Dūmi ir kaitīgi
Nereti valda uzskats, ka sausas koku lapas ir dabisks materiāls, tāpēc to dedzināšana nevar nodarīt būtisku kaitējumu. Tomēr arī dabiskas izcelsmes materiālu degšanas laikā gaisā nonāk veselībai kaitīgas vielas.
Īpaši problemātiska ir mitru lapu dedzināšana. Tās deg nepilnīgi, gruzd un rada daudz dūmu, kuros ir smalkās cietās daļiņas, oglekļa monoksīds un dažādi citi savienojumi. Smalkās daļiņas var iekļūt dziļi elpceļos un plaušās, izraisot kairinājumu un saasinot elpošanas sistēmas slimības. Sevišķi jutīgi pret dūmu iedarbību ir bērni, seniori un cilvēki ar astmu vai citām hroniskām elpceļu un sirds slimībām.
Jāņem vērā arī kaimiņu intereses. Pat neliels ugunskurs blīvi apdzīvotā vietā var radīt ievērojamu piedūmojumu, īpaši bezvējā, kad dūmi izkliedējas lēni.
Lapu dedzināšana apdraud dzīvo radību
Lapu dedzināšana kaitē arī dzīvajai dabai. Nobirušo lapu kārtā patvērumu un ziemošanas vietas rod dažādi kukaiņi, to kāpuri un kūniņas, zirnekļi un citi sīki organismi. Lapu kaudzēs var paslēpties arī eži un abinieki. Sadedzinot lapas, iet bojā arī tajās mītošie dzīvie organismi, to skaitā dārzam noderīgie kukaiņi, kas palīdz ierobežot kaitēkļu izplatību. Tāpēc nav vēlams dedzināt ilgāku laiku stāvējušas lapu kaudzes, kurās dzīvnieki jau var būt atraduši patvērumu.
Ko iesākt ar savāktajām lapām
Lapu dedzināšanai ir vairākas videi draudzīgākas alternatīvas. Viena no vienkāršākajām ir kompostēšana. Lapas ir vērtīgs organisko vielu avots, kas sadaloties palīdz uzlabot augsnes struktūru. Lai tās ātrāk pārvērstos kompostā, ieteicams sasmalcināt un sajaukt ar slāpekli bagātākiem materiāliem, piemēram, svaigi pļautu zāli.
Veselas lapas var izmantot arī mulčēšanai zem kokiem, krūmiem un ziemciešu dobēs. Tās palīdz pasargāt augsni no straujas temperatūras maiņas, samazina mitruma iztvaikošanu un pakāpeniski bagātina augsni ar organiskajām vielām. Savukārt tiem, kuri nevēlas vai nevar lapas kompostēt savā īpašumā, iespējams izmantot pašvaldības vai atkritumu apsaimniekotāja piedāvātās zaļo atkritumu savākšanas iespējas.
Sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par publikācijas saturu atbild Praktiskais Latvietis.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.
#LVAF #praktiskizals
Rudenī, kad dārzos un pagalmos sakrājas nobirušās lapas, aktuāls kļūst jautājums, ko ar tām iesākt. Lai arī lapu dedzināšana joprojām šķiet ātrs veids, kā sakopt teritoriju, tā kaitē videi un cilvēku veselībai. Turklāt ne visur tā ir atļauta. Konsultē Latvijas Dabas fonda eksperte, botāniķe RŪTA SNIEDZE-KRETALOVA.
Ko paredz noteikumi
Latvijā nav vienota regulējuma, kas visās pašvaldībās vienādi noteiktu, kad un kā drīkst dedzināt dārzā savāktās lapas. Sadzīves un dārza atkritumu apsaimniekošanas kārtību nosaka arī katras pašvaldības saistošie noteikumi. Daudzviet lapu un citu dārza atkritumu dedzināšana ir aizliegta, savukārt atsevišķās pašvaldībās tā var būt pieļaujama noteiktos apstākļos, piemēram, konkrētos gada periodos un ievērojot ugunsdrošības prasības. Tāpēc pirms ugunskura kurināšanas jāiepazīstas ar savas pašvaldības noteikumiem. Tas, ka dedzināšana notiek privātīpašumā, vēl nenozīmē, ka tā ir atļauta.
Dūmi ir kaitīgi
Nereti valda uzskats, ka sausas koku lapas ir dabisks materiāls, tāpēc to dedzināšana nevar nodarīt būtisku kaitējumu. Tomēr arī dabiskas izcelsmes materiālu degšanas laikā gaisā nonāk veselībai kaitīgas vielas.
Īpaši problemātiska ir mitru lapu dedzināšana. Tās deg nepilnīgi, gruzd un rada daudz dūmu, kuros ir smalkās cietās daļiņas, oglekļa monoksīds un dažādi citi savienojumi. Smalkās daļiņas var iekļūt dziļi elpceļos un plaušās, izraisot kairinājumu un saasinot elpošanas sistēmas slimības. Sevišķi jutīgi pret dūmu iedarbību ir bērni, seniori un cilvēki ar astmu vai citām hroniskām elpceļu un sirds slimībām.
Jāņem vērā arī kaimiņu intereses. Pat neliels ugunskurs blīvi apdzīvotā vietā var radīt ievērojamu piedūmojumu, īpaši bezvējā, kad dūmi izkliedējas lēni.
Lapu dedzināšana apdraud dzīvo radību
Lapu dedzināšana kaitē arī dzīvajai dabai. Nobirušo lapu kārtā patvērumu un ziemošanas vietas rod dažādi kukaiņi, to kāpuri un kūniņas, zirnekļi un citi sīki organismi. Lapu kaudzēs var paslēpties arī eži un abinieki. Sadedzinot lapas, iet bojā arī tajās mītošie dzīvie organismi, to skaitā dārzam noderīgie kukaiņi, kas palīdz ierobežot kaitēkļu izplatību. Tāpēc nav vēlams dedzināt ilgāku laiku stāvējušas lapu kaudzes, kurās dzīvnieki jau var būt atraduši patvērumu.
Ko iesākt ar savāktajām lapām
Lapu dedzināšanai ir vairākas videi draudzīgākas alternatīvas. Viena no vienkāršākajām ir kompostēšana. Lapas ir vērtīgs organisko vielu avots, kas sadaloties palīdz uzlabot augsnes struktūru. Lai tās ātrāk pārvērstos kompostā, ieteicams sasmalcināt un sajaukt ar slāpekli bagātākiem materiāliem, piemēram, svaigi pļautu zāli.
Veselas lapas var izmantot arī mulčēšanai zem kokiem, krūmiem un ziemciešu dobēs. Tās palīdz pasargāt augsni no straujas temperatūras maiņas, samazina mitruma iztvaikošanu un pakāpeniski bagātina augsni ar organiskajām vielām. Savukārt tiem, kuri nevēlas vai nevar lapas kompostēt savā īpašumā, iespējams izmantot pašvaldības vai atkritumu apsaimniekotāja piedāvātās zaļo atkritumu savākšanas iespējas.
Sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par publikācijas saturu atbild Praktiskais Latvietis.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.
#LVAF #praktiskizals
!["Betulin Lab" izstrādātais puscaurspīdīgais finieris ļauj saskatīt aiz tā novietotas plaukstas siluetu.](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/202610270943036ae0560771937.jpg.jpeg ""Betulin Lab" izstrādātais puscaurspīdīgais finieris ļauj saskatīt aiz tā novietotas plaukstas siluetu.")
![SIA "Lāses AM" saimnieki Dace un Aigars Melderi gan savas, gan Latvijas gaļas lopkopības nozares nākotni redz lielākas pievienotās vērtības produktu ražošanā. Saimnieki ar savu darbu pierādījuši, ka Latvijā var izaudzēt pasaules līmeņa liellopa gaļu. "Visa pamatā ir komandas darbs, aiz katra mūsu veiksmes stāsta stāv mūsu komanda," uzsver Melderi. FOTO: ULDIS GRAUDIŅŠ](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/202609210933146ab0cfaae5d88.jpg.jpeg "SIA \"Lāses AM\" saimnieki Dace un Aigars Melderi gan savas, gan Latvijas gaļas lopkopības nozares nākotni redz lielākas pievienotās vērtības produktu ražošanā. Saimnieki ar savu darbu pierādījuši, ka Latvijā var izaudzēt pasaules līmeņa liellopa gaļu. "Visa pamatā ir komandas darbs, aiz katra mūsu veiksmes stāsta stāv mūsu komanda," uzsver Melderi. FOTO: ULDIS GRAUDIŅŠ")
