Latvijas tūrisma popularizēšanā aicina mazāk koncentrēties uz Rīgu

Latvija tūrisma popularizēšanā ārvalstīs pārāk koncentrējas uz Rīgu, bet vairāk būtu jāizceļ dabas tūrisms un lauku ēdiens, sacīja asociācijas "Lauku ceļotājs" vadītāja Asnāte Ziemele.

"Mūsu popularizētais piedāvājums ir vienveidīgs. Varētu daudz vairāk reklamēt arī ēdienu, turklāt ne tikai Rīgas restorānus, bet tieši lauku ēdienu, par kuru ārvalstu viesi ir sajūsmā," atzina Ziemele. Pēc viņas teiktā, ārvalstu viesus pārsteidz gan Latvijā ierastā gatavošana no svaigiem produktiem, gan ēdiena garša. Šo Latvijas piedāvājuma daļu vajadzētu parādīt vairāk.

Dabas tūrisma popularizēšanā kā piemēru viņa minēja Igauniju, kas jau sen pievērsusies arī piedāvājumam ārpus Tallinas, piemēram, dabas tūrismam, lāču un putnu vērošanai un nacionālajiem parkiem. Tur ir arī ļoti laba infrastruktūra dzīvnieku vērošanai, velobraukšanai un laivošanai. "Manuprāt, viņi no tā daudz iegūst, jo piesaista cilvēkus, kuri brauc iepazīt pašu valsti un tās dabu, nevis uz vecpuišu ballītēm. Tie ir ļoti labi viesi, viņi ir gatavi maksāt un patiesi interesējas par valsti," teica asociācijas vadītāja.

Tas arī kopumā palīdz attīstīt lauku tūrisma piedāvājumu. "Uzņēmēji redz, ka valsts šo virzienu popularizē, tāpēc arī paši turpina ieguldīt un attīstīt piedāvājumu. Tas veido tādu kā apli. Latvijā šāda dabas tūrisma popularizēšana nenotiek," sacīja Ziemele.

Viņasprāt, Latvijas lauku tūrisma piedāvājums ļoti labi konkurē ar Lietuvu un Igauniju. Lauku tūrisma cenas Latvijā ir zemākas nekā Igaunijā un tādas pašas kā Lietuvā. "Iespējams, Igaunijā kopumā ir nedaudz labāk, jo viņiem ir labāka infrastruktūra — veloceliņi, labas autostāvvietas, tualetes un iespējas dažādām aktivitātēm. Tas viņus paceļ pakāpienu augstāk. Taču, salīdzinot konkrētu lauku sētu piedāvājumu, es teiktu, ka esam ļoti līdzīgā līmenī," sacīja Ziemele.

Salīdzinājumā ar Lietuvu Latvijā ir vairāk viensētu ārpus ciematiem, līdz ar to viesiem ir vairāk vietas un plašuma, norādīja asociācijas vadītāja. Lietuviešu piesaistē liela priekšrocība ir arī Latvijas piekraste. Savukārt igauņi vairāk apmeklē Vidzemi, īpaši Ziemeļvidzemi. Latvijas piekraste viņiem nav tik aktuāla, kas saistāms ar Igaunijas daudzajiem ūdeņiem un salām.

Vērtējot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbu, viņa norādīja, ka aģentūra strādā diezgan labi, taču ģeopolitiskā situācija ierobežo mārketinga iespējas. Lielas summas ieguldīšana plašā kampaņā pašlaik, viņasprāt, būtu apšaubāma, tāpēc mārketingam jābūt pārdomātam. "Igauņu mārketings ir labāks, taču tas nenozīmē, ka LIAA darbs būtu jānoraksta," sacīja Ziemele.

Tāpat asociācijas vadītāja pauda nožēlu, ka Baltijas valstis tūrisma mārketingā nevar darboties kopā. "Man ļoti žēl, ka trīs Baltijas valstis nevaram darboties kopā. Nezinu, kādi ir apsvērumi un cik daudz tas saistīts ar pārējo divu valstu attieksmi, bet kopā mēs varētu sasniegt daudz labākus rezultātus, īpaši tālajos tirgos. Ja katra Baltijas valsts atsevišķi stāsta par saviem dziesmu svētkiem, saunām un rupjmaizi, tad, klausoties jau otrās valsts prezentāciju, šķiet, ka dzirdi vienu un to pašu," atzina Ziemele, piebilstot, ka savulaik tika veidotas kopīgas mārketinga aktivitātes gan Japānā, gan Anglijā.