Kas patiesībā nonāk bērnu šķīvjos? Solījumi par atbalstu vietējiem ražotājiem paliek tikai uz papīra

Lauksaimnieki ceturtdien no rīta pie Rīgas domes izbēruši vairākas tonnas Latvijā audzētu dārzeņu, protestējot pret pašvaldības organizētajiem pārtikas un mācību iestāžu ēdināšanas iepirkumiem. Biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons pamato, ka novembris ir patriotisma, vienotības un pateicības mēnesis, tāpēc ar šo akciju lauksaimnieki vēlas Rīgas domes deputātiem atgādināt, ka īstens patriotisms ir jāpierāda ar reāliem darbiem. Lai gan publiski politiķi deklarējot, ka jārūpējas par to, lai bērni vairāk ēstu vietējo pārtiku un tiktu atbalstīti Latvijas zemnieki un ražotāji, arvien vairāk pieaugot bažas, ka jau tuvākajā nākotnē skolās un bērnudārzos vēl lielāku vietu ēdināšanā varētu ieņemt produkti, kas audzēti kaimiņvalstīs un trešajās valstīs.

Zemnieku saeima vēsta, ka Rīgas pašvaldība šogad izsludināja 26,8 miljonus eiro vērtu ēdināšanas pakalpojumu iepirkumu 27 izglītības iestādēm. Iepirkuma nolikumā noteikts, ka atsevišķu produktu piegādes attālums drīkst sasniegt 300 kilometru no Rīgas robežas. Šāds rādiuss aptver plašas kaimiņvalstu teritorijas, kur Latvijas uzraugošo iestāžu iespējas pārbaudīt produktu patieso izcelsmi, kvalitāti un atbilstību ir ierobežotas. Uz vairākkārtējiem biedrības aicinājumiem iepirkumu pārtraukt Rīgas dome neesot reaģējusi, tāpēc biedrība nolēmusi šādā veidā pievērst sabiedrības uzmanību pašvaldības rīkotajiem iepirkumiem. Turklāt šim iepirkumam vēl sekos iepirkums par ēdināšanu 101 izglītības iestādē.

"Rīgas dome pārtikas iepirkumu jomā Latvijas lauksaimniekiem ir izdarījusi lāča pakalpojumu. No vienas puses, tiek solīts atbalsts vietējiem ražotājiem un kvalitatīva pārtika bērniem, bet, no otras puses, iepirkumu sistēma nenodrošina, ka Latvijas zemnieku izaudzētais patiešām nonāk skolu ēdnīcās. 300 kilometru attālums no Rīgas robežas nozīmē to, ka pirmsskolas un skolas bērnu šķīvjos var nonākt gan kaimiņvalstu, gan arī trešajās valstīs audzēta un ražota pārtika," pauž Trons. Viņš arī atzīmē, ka ir skumji to apzināties, zinot, ka vienlaikus kaimiņvalstis ir "uz desmit atslēgām aizslēguši durvis" Latvijas zemniekiem savos ēdināšanas iepirkumos, tādējādi atbalstot savējos. Lauksaimnieki uzskata, ka Rīgai būtu jārāda piemērs visai valstij, nodrošinot Latvijas lauksaimniekiem reālas iespējas iesaistīties skolu ēdināšanas piegādēs.

Zemākā cena joprojām izšķirošā

Lauksaimnieku ieskatā, iepirkumos joprojām izšķiroša nozīme ir zemākajai cenai, savukārt prasības attiecībā uz pārtikas kvalitāti un izcelsmi pārāk bieži paliek tikai uz papīra. "Iepirkumos jāvērtē produktu svaigums, sezonalitāte, atbilstība kvalitātes prasībām un piegāžu ilgtspēja. Tikpat svarīgi ir pārbaudīt, kas patiesībā nonāk bērnu šķīvjos," norāda Trons. Pēc viņa teiktā, vietējo ražotāju iesaisti var veicināt ar pārdomātiem, Eiropas Savienības iepirkumu principiem atbilstošiem nosacījumiem. "Rīga ar savu iepirkumu apjomu var šo situāciju mainīt. Jautājums ir, vai pašvaldībai ir griba to darīt," norāda Trons, piebilstot, ka pieprasījums rada piedāvājumu.

Biedrība "Zemnieku saeima" arī atgādina, ka vasaras sākumā stājās spēkā grozījumi Publisko iepirkumu likumā un vienlaikus tika atceltas arī zaļā publiskā iepirkuma prasības, ko noteica Ministru kabineta noteikumi. Zemnieku saeimas vērtējumā izmaiņas likumā palielina risku, ka pārtikas kvalitātes, bioloģisko produktu un ilgtspējīgu piegāžu nozīme būs atkarīga no katra pasūtītāja izvēles. Ja galvenā uzmanība tikšot pievērsta zemākajai cenai, vietējo, tostarp bioloģisko, ražotāju iespējas iesaistīties piegādēs var samazināties. Lauksaimniekiem tas nozīmētu mazāk prognozējamu pieprasījumu un grūtības plānot ieguldījumus saimniecību attīstībā.

Lai aizpildītu tiesiskā regulējuma vakuumu, Zemkopības ministrijas vadībā pašlaik topot ilgtspējīgu pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumu vadlīnijas, kurās būs piedāvāti konkrēti iepirkumu uzraudzības un kontroles instrumenti. Tomēr pagaidām tie būs tikai ieteikumi. Lai gan Pārtikas aprites uzraudzības likumā ir paredzēts deleģējums Ministru kabinetam noteikt obligātas prasības, attiecīgo noteikumu pieņemšana joprojām kavējas. Kamēr saistošie noteikumi nav stājušies spēkā, pašvaldības piedāvātos kontroles mehānismus var arī neizmantot, pauž Zemnieku saeima.

"Lauksaimniekiem ir apnikusi muļļāšanās un gadiem ilgie solījumi par vietējo ražotāju atbalstu, kas paliek uz papīra. No Rīgas domes, valdības un Saeimas sagaidām konkrētu rīcību – pārskatāmus iepirkumu nosacījumus, reālu piegāžu kontroli un prognozējamas sadarbības iespējas," uzsver Trons, piebilstot, ja pārmaiņas nesekos, lauksaimnieki ir gatavi turpināt dažādu veidu akcijas.

Rīgas solījumi

Rīgas pašvaldības izpilddirektors Jānis Lange sola, ka pašvaldība nākamajā skolēnu ēdināšanas iepirkuma sagatavošanā ciešāk sadarbosies ar lauksaimniekiem un pārtikas ražotāju organizācijām. Attiecībā uz pašreizējo skolu ēdināšanas iepirkumu pašvaldība papildu izmaiņas neplānojot, jo iepirkuma process jau tuvojas noslēgumam. Bet pašvaldība strādājot pie nākamā skolu ēdināšanas iepirkuma sagatavošanas, ir piesaistīts neatkarīgs eksperts, kā arī plānota ciešāka sadarbība ar lauksaimnieku un pārtikas ražotāju organizācijām, lai iepirkuma izstrādē ņemtu vērā nozares ieteikumus, sola izpilddirektors.

Runājot par izbērtajiem dārzeņiem – Rīgas pašvaldība šai lietai piegājusi ļoti birokrātiski. Izpilddirektors Lange teicis – tā kā pašvaldībai neesot informācijas, ka šie dārzeņi ir Latvijā bioloģiski audzēti kādā no zemnieku saimniecībām, tad, "ievērojot drošības prasības, tie tiks utilizēti". Ja būtu kāda pavadzīme par bioloģiskas produkcijas atbilstību, tad gan tā būtu laba valsts svētku dāvana, piemēram, Rīgas Nacionālajam zooloģiskajam dārzam vai kādam citam mērķim... Rīgas pašvaldības policija konstatējusi, ka no kravas transportlīdzekļa ceturtdien plkst. 5.08 Rātslaukumā 1 izbērta neliela kartupeļu un kāpostu krava. Policija lemšot par administratīvā procesa sākšanu.

Vadlīnijas un noteikumi

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) pauž, ka Rīgā notikušais lauksaimnieku protests izgaismojot problēmu par to, vai publiskajos pārtikas iepirkumos patiešām tiek izmantotas iespējas atbalstīt vietējo ražošanu un vai iespējams pārbaudīt, kas galu galā nonāk bērnu šķīvjos. LLKC uzsver, ka risinājumi jau top, piebilstot, ka Zemkopības ministrija sadarbībā ar LLKC ir izstrādājusi ilgtspējīgas pārtikas un ēdināšanas iepirkumu vadlīnijas, kuru publicēšana plānota novembrī.

Tāpat steidzamības kārtā tiek izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, lai nostiprinātu ilgtspējas prasības kā obligātas pārtikas iepirkumos, veicinātu īsas piegādes ķēdes un kvalitātes shēmām atbilstošu produktu iegādi, norāda LLKC.

Būtiska loma LLKC ieskatā paredzēta arī ilgtspējīgas pārtikas katalogam platformā "novadagarsa.lv", tas palīdzēšot pašvaldībām noskaidrot ražotāju piedāvājumu, plānot iepirkumus un pārbaudīt, vai iepirkumā apsolītā produkcija patiešām tiek iegādāta no norādītajiem ražotājiem. Plānots, ka no 2028. gada ilgtspējīgas pārtikas katalogs kļūs par obligātu rīku pārtikas iepirkumu izsekojamības nodrošināšanai. LLKC atzīmē, ka ir jāatsakās no formāliem apliecinājumiem uz papīra un jāpāriet uz elektronisku izsekojamību, kas ļauj pārbaudīt ne tikai to, vai pēc līguma noslēgšanas apsolītā pārtika patiešām tiek iegādāta no norādītajiem ražotājiem, bet arī to, vai tā tiek iepirkta atbilstošos apjomos.

LLKC arī pauž, ka publisko iepirkumu regulējums jau šobrīd ļauj izvirzīt pamatotas kvalitātes, vides un ilgtspējas prasības, kas var veicināt arī vietējo ražotāju iesaisti, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes un konkurences principus. "Iepirkums nav tikai ķeksītis – līgums noslēgts, porcija pasniegta, darbs padarīts. Pašvaldībai ir jāinteresējas ne tikai par iepirkuma rezultātu uz papīra, bet arī par to, kas patiesībā nonāk bērnu šķīvjos. Iepirkuma prasības var radīt iespējas vietējiem ražotājiem, stiprināt reģionu ekonomiku un mūsu pārtikas apgādes noturību krīzes situācijās," uzsver LLKC Ilgtspējīgas pārtikas un ēdināšanas iepirkumu kompetenču centra projektu vadītāja Santa Bērziņa.