7.1 °C
Protests pret Krievijas graudu tranzītu caur Latviju sestdien Jēkabpilī noslēdzies bez starpgadījumiem, pavēstīja Valsts policijā.
Jēkabpilī pulcējās protestētāji akcijā "Asins graudiem - nē!". Tās mērķis ir panākt Krievijas un okupētajās Ukrainas teritorijās iegūtu graudu tranzīta aizliegšanu caur Latviju.
Jau rakstīts, ka pasākumā klātesošos uzrunāja arī Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS), kurš stāstīja par ieceri Saeimā iesniegt likumprojektu, ar kuru Latvija varētu apturēt Krievijas graudu tranzītu, liedzot slēgt jaunus līgumus.
Premjers norādīja, ka nākamnedēļ paredzēta saskaņošana starp ministrijām. Viņš skaidroja, ka likumprojekta mērķis ir apturēt graudu tranzītu, nepieļaujot jaunu līgumu noslēgšanu.
"Tranzīts ir jāaptur, mums nav jābaro Krievijas kara mašīna un jādod nauda ukraiņu iznīcināšanai," uzsvēra Kulbergs, gan atzīstot, ka ātru risinājumu nav izdevies panākt.
Premjera ieskatā aizliegums tikai Latvijas līmenī nav risinājums, un tas jāpanāk kopā ar Eiropas Savienību (ES). Viņš uzsvēra, ka tranzīta ierobežojumu noteikšana ir ES kompetencē un Latvijai jāievēro kopīgie noteikumi.
Kulbergs apgalvoja, ka, ja Latvija aizliegtu graudu tranzītu, būtu jārēķinās ar tiesvedībām un izdevumiem.
Kā vēstīts, graudaugu tranzīts no Krievijas caur Latviju šogad desmit mēnešos pieaudzis 3,1 reizi salīdzinājumā ar 2025. gada desmit mēnešiem, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija.
Šogad desmit mēnešos tranzītā no Krievijas caur Latviju izvesti 1,115 miljoni tonnu graudaugu, kamēr pērn desmit mēnešos izveda 357 645 tonnas.
Savukārt tranzītā no Baltkrievijas vesto graudaugu daudzums pieaudzis vairākkārt, liecina VID dati. Šogad desmit mēnešos tranzītā no Baltkrievijas caur Latviju vestas 185 756 tonnas graudaugu, bet pērn tās bija 60,8 tonnas.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
Protests pret Krievijas graudu tranzītu caur Latviju sestdien Jēkabpilī noslēdzies bez starpgadījumiem, pavēstīja Valsts policijā.
Jēkabpilī pulcējās protestētāji akcijā "Asins graudiem - nē!". Tās mērķis ir panākt Krievijas un okupētajās Ukrainas teritorijās iegūtu graudu tranzīta aizliegšanu caur Latviju.
Jau rakstīts, ka pasākumā klātesošos uzrunāja arī Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS), kurš stāstīja par ieceri Saeimā iesniegt likumprojektu, ar kuru Latvija varētu apturēt Krievijas graudu tranzītu, liedzot slēgt jaunus līgumus.
Premjers norādīja, ka nākamnedēļ paredzēta saskaņošana starp ministrijām. Viņš skaidroja, ka likumprojekta mērķis ir apturēt graudu tranzītu, nepieļaujot jaunu līgumu noslēgšanu.
"Tranzīts ir jāaptur, mums nav jābaro Krievijas kara mašīna un jādod nauda ukraiņu iznīcināšanai," uzsvēra Kulbergs, gan atzīstot, ka ātru risinājumu nav izdevies panākt.
Premjera ieskatā aizliegums tikai Latvijas līmenī nav risinājums, un tas jāpanāk kopā ar Eiropas Savienību (ES). Viņš uzsvēra, ka tranzīta ierobežojumu noteikšana ir ES kompetencē un Latvijai jāievēro kopīgie noteikumi.
Kulbergs apgalvoja, ka, ja Latvija aizliegtu graudu tranzītu, būtu jārēķinās ar tiesvedībām un izdevumiem.
Kā vēstīts, graudaugu tranzīts no Krievijas caur Latviju šogad desmit mēnešos pieaudzis 3,1 reizi salīdzinājumā ar 2025. gada desmit mēnešiem, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija.
Šogad desmit mēnešos tranzītā no Krievijas caur Latviju izvesti 1,115 miljoni tonnu graudaugu, kamēr pērn desmit mēnešos izveda 357 645 tonnas.
Savukārt tranzītā no Baltkrievijas vesto graudaugu daudzums pieaudzis vairākkārt, liecina VID dati. Šogad desmit mēnešos tranzītā no Baltkrievijas caur Latviju vestas 185 756 tonnas graudaugu, bet pērn tās bija 60,8 tonnas.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
!["Tauta šūmējas, ka Latviju tagad apstādīšot "ar ventilatoriem". Nu nebūs tā! Arī pasaules prakse rāda, ka realizāciju piedzīvo tikai līdz 10% no visiem sākotnēji iecerētajiem vēja enerģijas parkiem," saka biedrības "Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianse" valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš.](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/202611060823426aed726e33f39.jpg.jpeg ""Tauta šūmējas, ka Latviju tagad apstādīšot "ar ventilatoriem". Nu nebūs tā! Arī pasaules prakse rāda, ka realizāciju piedzīvo tikai līdz 10% no visiem sākotnēji iecerētajiem vēja enerģijas parkiem," saka biedrības "Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianse" valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš.")
![Likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" izmaiņas dod pašvaldībām drošāku pamatu vēja parku projektu apstrīdēšanā. Taču pašvaldību iebildumi ir jābalsta teritoriālās attīstības plānos un tiem jābūt pamatotiem ar 150 MW jaudas ierobežojumu vai kumulatīvo ietekmi uz vidi.](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20261103_LA-130.jpg.jpeg "Likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" izmaiņas dod pašvaldībām drošāku pamatu vēja parku projektu apstrīdēšanā. Taču pašvaldību iebildumi ir jābalsta teritoriālās attīstības plānos un tiem jābūt pamatotiem ar 150 MW jaudas ierobežojumu vai kumulatīvo ietekmi uz vidi.")
![Raimonds Jurgelis ir Latvijas jaunuzņēmuma SIA "Bruntor" līdzdibinātājs un izpilddirektors, viņa vadītais uzņēmums jau ir guvis atpazīstamību ar inovatīvu elektrisko kravas skrejriteņu izstrādi. Tagad izstrādes procesā ir jauns produkts – tūristu velosipēds ar elektronisko pedāļu sistēmu (angliski pazīstams kā "pedal-by-wire"), ko jau nākamgad redzēsim arī Rīgas ielās.](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/202611031143506ae9acd68c0b3.jpg.jpeg "Raimonds Jurgelis ir Latvijas jaunuzņēmuma SIA "Bruntor" līdzdibinātājs un izpilddirektors, viņa vadītais uzņēmums jau ir guvis atpazīstamību ar inovatīvu elektrisko kravas skrejriteņu izstrādi. Tagad izstrādes procesā ir jauns produkts – tūristu velosipēds ar elektronisko pedāļu sistēmu (angliski pazīstams kā "pedal-by-wire"), ko jau nākamgad redzēsim arī Rīgas ielās.")
!["Betulin Lab" izstrādātais puscaurspīdīgais finieris ļauj saskatīt aiz tā novietotas plaukstas siluetu.](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/202610270943036ae0560771937.jpg.jpeg ""Betulin Lab" izstrādātais puscaurspīdīgais finieris ļauj saskatīt aiz tā novietotas plaukstas siluetu.")
