6.7 °C
Aizsardzības ministrija secinājusi, ka Latvijas militārā industrija pēdējos gados nostiprinājusi savu lomu kā viena no straujāk augošajām un perspektīvākajām ekonomikas nozarēm, kas piedzīvo pāreju no nišas risinājumiem uz jau vērā ņemamu industriālo ražošanu. Tā ne tikai paplašina savu ražošanas un pakalpojumu kapacitāti, bet arvien aktīvāk iesaistās arī starptautiskajos sadarbības projektos un inovāciju attīstībā.
Līdz ar straujo izaugsmi militāro industriju saprotamu drošības apsvērumu dēļ pavada arī dažādas blaknes, piemēram, noslēpumainība. Tomēr – tā kā no valsts budžeta aizsardzības mērķiem tērējam arvien lielākas summas, pieaug arī sabiedrības interese: kur, kam un kādiem mērķiem līdzekļus izlieto. Tādēļ aptuvena un vispārīgā informācija no oficiālajiem avotiem periodiski ir pieejama. Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas publiskotajiem datiem, Latvijā šā gada pirmajā pusē ražoti vismaz 208 militārie un 106 divējāda lietojuma produkti. Dominējošās jomas esot inženiertehniskie pakalpojumi, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) un autonomās sistēmas.
Latvija ieņemot arī redzamu vietu starptautiskajā Dronu koalīcijā. Vietējie uzņēmumi ražojot tūkstošiem bezpilota lidaparātu gan Nacionālo bruņoto spēku (NBS), gan Ukrainas vajadzībām, gūstot unikālu, karadarbībā pārbaudītu pieredzi. Vienlaikus atbalstīta un attīstīta esot tradicionālo aizsardzības ieroču, piemēram, artilērijas munīcijas un mīnu ražošana. Šim mērķim izveidots uzņēmums – SIA "Valsts Aizsardzības korporācija", piesaistot Eiropas Savienības (ES) finansējumu 155 mm artilērijas munīcijas šāviņu rūpnīcas izveidei. Savukārt vietējais ražotājs "Ammunity" aktīvi paplašinot jaudas, lai trīs līdz četras reizes audzētu patronu ražošanas apjomus eksportam un vietējam tirgum. Tāpat notiekot arī pāreja uz smago industriju, piemēram, metālapstrādes iesaisti vietējā bruņutehnikas būvē, ļaujot nodrošināt pilnu bruņumašīnu ražošanas un uzturēšanas ciklu tepat uz vietas.
Ar paredzamo ilgtermiņa ietekmi uz vietējo industriju līdz šim noslēgtie līgumi esot nepilnu 300 miljonu eiro apmērā, tie iekļaujot gan pasūtījumus un ražošanu, gan arī ar ražošanu saistīto zināšanu un tehnoloģiju pārnesi. Kopumā Aizsardzības ministrija izvirzījusi mērķi panākt, lai līdz 30% no lielajiem militārajiem iepirkumiem paliktu vietējā industrijā, stiprinot tā saukto piegāžu drošību – lai armija krīzes situācijā nebūtu atkarīga tikai no importa.
Latvijas armijai jauni "mednieki"
Kā šis princips strādā, labi ilustrē pagājušā gada janvārī Aizsardzības ministrijas parakstītais līgums ar Spānijas uzņēmumu "GDELS-Santa Bárbara Sistemas" par 42 kājnieku kaujasmašīnu piegādi NBS, paredzot vismaz 30% vietējās industrijas iesaisti pasūtījuma izpildē. Tā paša gada jūnijā Aizsardzības ministrija veica vēl papildu 42 kājnieku kaujasmašīnu pasūtījumu.
Pirmo Latvijas apstākļiem piemēroto kājinieku kaujasmašīnu "Mednieks" jeb "Hunter" spāņu ražotājs mūsu armijai piegādāja 7. oktobrī. Tas notika svinīgā pasākumā Valmieras industriālajā parkā, kaujas bruņumašīnas piegādi apvienojot ar pamatakmens iemūrēšanu SIA "Patria Latvia" jaunās ražotnes būvniecībā, kurā paredzēts ieguldīt nepilnus astoņus miljonus eiro. Jauns ražošanas korpuss būšot nepieciešams gan kaujasmašīnu "Mednieks" montāžai, gan arī SIA "Patria Latvia" biznesa paplašināšanai.
""Patria Latvia" ir daļa no līgumā paredzētā "vietējā satura" Latvijas Aizsardzības ministrijas iepirkuma un Spānijas ražotāja "GDELS-Santa Bárbara Sistemas" piegādēm. Lai līgumu izpildītu, spāņi meklēja sadarbības partnerus Latvijā. Atnāca pie mums un varējām vienoties. Vai viņiem bija arī citas alternatīvas? Domāju, ka bija, līdzīgus pakalpojumus droši vien būtu spējīgi piedāvāt arī citi Latvijas uzņēmumi. Taču, iespējams, galveno lomu spāņu izvēlē noteica apstāklis, ka "Patria Latvia" ir ļoti specializēts uzņēmums. Šķiet, ka pagaidām joprojām vienīgais uzņēmums Latvijā, kas strādā tikai un vienīgi ar militārajiem pasūtījumiem. Mums nav arī divējādi izmantojamas produkcijas," "Latvijas Avīzei" skaidroja Didzis Veidenbaums, SIA "Patria Latvia" valdes loceklis.
Jauna korpusa būvniecība esot nepieciešama, jo tagadējā izveidota tikai un vienīgi 6x6 "Patria" bruņutransportieru ražošanai. Taču tagad uzņēmumam esot nākuši klāt jauni pienākumi – jauns līgums par 6x6 mašīnu "dzīves cikla" uzturēšanu un servisa pakalpojumiem ne tikai Latvijas armijas "Patria" bruņutransportieriem. Plus vēl arī sadarbības projekts ar Spānijas ražotājiem par "Hunter" bruņumašīnu komplektēšanu, tas iekļaujot arī spāņu kaujasmašīnas sistēmu integrāciju Latvijas apstākļos, gala testus un nodošanu klientiem – Latvijas armijai.
Paredzēts, ka jaunajam ceham jābūt gatavam nākamā gada vasaras beigās. Kopumā NBS līdz 2029. gadam jāsaņem 84 spāņu ražotāja mašīnas, tādējādi būtiski stiprinot Latvijas aizsardzības spējas.
"Mednieks" ir uz kāpurķēžu platformas bāzes veidota kaujasmašīna. Būtiski uzlabota, lai atbilstu mūsdienu mehanizēto kājnieku operāciju prasībām, nodrošinot spēcīgu ugunsjaudu, modulāru aizsardzību un savietojamību ar NBS un NATO sabiedroto tehniku. Komplektācijā ietilpst NATO standarta ceturtā līmeņa bruņas, automātiskais lielgabals, prettanku ieroči un ložmetējs, savukārt viena mašīna spēj pārvadāt sešus karavīrus pilnā kaujas ekipējumā. Nosaukumu "Hunter" jeb "Mednieks" izvēlējušies NBS Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīri, kuri arī būs šīs tehnikas galvenie lietotāji. Tāds nosaukums izvēlēts, jo simbolizējot saikni ar dabu, drosmi, prasmi un spēju izdzīvot jebkuros apstākļos. Simbolika atbilst arī tehnikas uzdevumiem un karavīru raksturam.
Latvijas "Patria" kāpina jaudas
"Pirmā "Patria" bruņumašīna Latvijā bija sakomplektēta 2022. gadā. Pa šiem gadiem Valmierā jau ir saražotas apmēram 150 vienības. Šogad plānots izgatavot 80 mašīnu, nākamgad paredzēts, ka būs virs 100. Tas ir tuvu mūsu maksimālajai jaudai cehā, kurā sērijveida ražošana notiek jau otro gadu. Telpas "Patria" ražošanai nomājam no pašvaldības, mums par to ir līgums uz 30 gadiem," stāsta "Patria Latvia" valdes loceklis Didzis Veidenbaums.
Uzņēmumā patlaban strādājot aptuveni simt darbinieku, administrāciju ieskaitot. Kad uzcels jauno cehu, darba vietas būs vēl pāris desmitiem speciālistu. Šobrīd Valmierā uzturas arī spāņu ražotāja pārstāvji, kuri apmāca uzņēmuma darbiniekus "Hunter" montēšanai un apkopei.
"Attiecībā uz "Patria" mašīnām bieži dzirdam jautājumus – kādas detaļas un ko tad te Latvijā īsti ražo? Ja skatāmies uz šo bruņumašīnu, tad viss, ko redzam "Patria" zaļā krāsā, ir ražots tepat Latvijā. Ieskaitot arī acīm neredzamo rāmi, uz kā šo transporta līdzekli būvē. Šim nolūkam pie mums Latvijā jau ir izveidojies metālapstrādes uzņēmumu klāsteris, kas šobrīd sastāv no sešiem piegādātājiem un vēl apmēram 20 apakšuzņēmējiem. Viņi ražo ne tikai mums, bet arī Dānijas, Somijas un "Patria" koncerna struktūrvienību mašīnām citās valstīs, ir tikuši iekšā kopējā ražotāju ķēdē. Reāli lielāko pienesumu Latvijas budžetam tad arī nes šīs vietējās metāla kompānijas: iepērk metālu, kam uztaisa pievienoto vērtību, ko mēs šeit saskrūvējam kopā, izgatavojam bruņumašīnu un pārdodam pasūtītājiem," priekškaru militārā biznesa aizkulisēm mazliet paceļ D. Veidenbaums.
Viņš arī atzīmēja, ka "Patria Latvia" valdes priekšsēdētājs Uģis Romanovs šogad septembrī kļuvis par visa somu koncerna "Patria" viceprezidentu, kurš atbild par jauno biznesu attīstību. Pasūtījumu koncernam netrūkstot, gluži otrādi. Latvijas struktūrvienības priekšrocība esot tā, ka valmierieši varot diezgan ātri pielāgoties specifisko prasību izpildei, kas katras valsts pasūtījumiem mēdzot atšķirties. Saņemot kādu pasūtījumu, koncerna vadība Somijā izlemj, kurā no grupas ražotnēm to būtu izdevīgāk izpildīt. Tādējādi daļa pasūtījumu nonāk arī Valmieras ražotnē.
Kur ir, tur nāk!
"Pie "Patria" mašīnu detaļu pasūtījumiem ar "pirmās rokas" līgumiem mums jau būs tuvu 20 uzņēmumu, kam arī vēl ir apakšuzņēmēji. Tur jau ir izveidojies savs sadarbības tīkls jeb klāsteris, ekosistēma – saucam, kā gribam. Turklāt tendence vēl ir tāda, ka metāla apstrādes uzņēmumi, kuri jau strādāja ar "Patria Latvia" pasūtījumiem, tagad strādā arī ar somu koncerna citiem pasūtījumiem. Kur ir, tur nāk, ieejam jaunos eksporta tirgos, un tas ir labs pienesums arī mūsu nozares izaugsmei," "Patria Latvia" pārstāvja teikto apliecina arī Ivars Eniņš, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) padomes priekšsēdētājs.
Viņš arī apstiprina, ka metālapstrādes uzņēmumiem saistībā ar militārajiem pasūtījumiem veidojoties arī citas "dimensijas" un projekti. Par tiem pagaidām skaļi vēl nerunājot, taču sagaidāma līdzdalība arī cita veida militārās tehnikas ražošanā, turklāt tur sadarbība notiekot arī jau Latvijas puses piedāvāto inženiertehnisko risinājumu līmenī.
"Militārās industrijas potenciāls ir liels, izaugsme notiek ļoti strauji. Ja Latvijas ekonomika kopumā augtu tikpat strauji kā militārās un dubultās pielietojamības nozare, ekonomiskos rādītājus Latvija varētu uzlabot ievērojami un ātri. Militārie pasūtījumi ir iespējas metāla, kā arī citām mūsu rūpniecības nozarēm. Piemēram, militārajai autoindustrijai, jo pie mums ražo ne tikai "Patria", kas būtībā ir bruņots autobuss karavīru pārvadāšanai, bet arī savs "Fox" – unikāla, spēcīga mašīna ar ļoti labu pielietojumu un eksporta potenciālu. Pēc vairāk nekā trīs gadu izmēģinājumiem un uzlabojumiem šī mašīna beidzot saņēmusi arī mūsu NBS pasūtījumus. Kopumā varam arī atzīt – kopš Aizsardzības ministriju sācis vadīt ministrs Raivis Melnis, izpratne par vietējo militāro industriju un tās nozīmi ir uzlabojusies ievērojami," sarunā ar "Latvijas Avīzi" izteicās kādreizējais politiķis un valstsvīrs Artis Pabriks, kurš tagad darbojas kā domnīcas "Northern Europe Policy Centre" (Ziemeļeiropas politikas centrs) direktors un nevalstiskās organizācijas "MilTech" (militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācijas) vadītājs.
Vai militārā industrija tagad ir tik perspektīva un ienesīga, ka tās dēļ viņš atteicies no darbošanās politikā? "Gribēju pierādīt, ka cilvēki spēj kaut ko izdarīt arī privātajā uzņēmējdarbībā. Var teikt, ka tas man ir privātais izaicinājums. Arī tas, ka negribu mētāties – ja reiz šai nozarei esmu pievērsies, tad tur arī palieku. "MilTech" asociācijā no sešiem dibinātājiem pirms diviem gadiem biedru skaits šobrīd jau ir sasniedzis 64! Nenoliedzami, ka tas vien jau kaut ko izsaka," savu nostāju pamato Artis Pabriks.
"Patria", "Fox", munīcijas ražošana, droni, komponentes – tas viss taču esot arī eksports, ražošana ar pievienoto vērtību. Atsevišķās jomās esot ne tikai labi panākumi, bet esam arī ļoti īpaši. Piemēram, droniem nepieciešamo bateriju ražošanā – tieši Latvijā esot viena no retajām šīs svarīgās komponentes ražotnēm "šaipus Berlīnes mūrim".
Iztiek bez publiskām atklāšanām
Ministru kabinets 2023. gada nogalē pieņēma lēmumu nodibināt SIA "Valsts aizsardzības korporācija". Korporācijas izveidi noteica trīs galvenie faktori: ģeopolitiskā situācija, jo īpaši karš Ukrainā; pieaugošās NBS vajadzības, tostarp nepieciešamība stiprināt piegādes ķēžu drošību un noturību, kā arī Latvijas aizsardzības industrijas attīstības un investīciju pārvaldības ilgtermiņa vajadzības.
Ar piegādes ķēžu drošību un noturību esot jāsaprot, ka tās aptver visu ražošanai nepieciešamo ciklu no izejvielu pieejamības un produkta ražošanas līdz tā uzglabāšanai, transportēšanai un piegādei gala lietotājam, atbildot uz "Latvijas Avīzes" jautājumiem, paskaidro Agnese Korbe, "Valsts aizsardzības korporācijas" pārstāve saziņai ar medijiem un sabiedrību.
Pirmais mērķis, kas izvirzīts pirms trim gadiem valsts dibinātajai korporācijai, esot jau sasniegts. Proti, atbilstoši plānotajam, artilērijas munīcijas modulāro pulvera lādiņu ražotne Iecavas apkaimē ir jau uzbūvēta, nodota ekspluatācijā un dara savu darāmo. Klusām, bez atvēršanas pasākuma un dižošanās par īsā laikā paveikto. Tāda specifika, var arī teikt – blakne.
Valsts uzņēmuma pārstāve medijus aicina izprast, ka detalizētas ziņas par "Valsts aizsardzības korporācijas" darbību, produkcijas apjomiem un citiem jautājumiem korporācija sniedzot ļoti ierobežotā apjomā, ievērojot aizsardzības uzdevumu un militārās nozares specifiku, kā arī saistības pret sadarbības partneriem.
Tomēr, paceļot vēl kādu noslēpumainības plīvuru, korporācijas pārstāve bija pilnvarota paziņot, ka šā gada februārī uzņēmums parakstījis saprašanās memorandu ar pieredzējušo Vācijas militārās industrijas uzņēmumu "Dynamit Nobel Defence" GmbH (DND) par specializētu prettanku mīnu un to sastāvdaļu ražotnes izveidi Latvijā. Oktobra vidū šī projekta īstenošana apstiprināta valdībā.
Jaunā ražotne nodrošināšot pilnu ražošanas un piegādes ciklu NBS vajadzībām. Projektā paredzēts iesaistīt arī citus Latvijas uzņēmumus, daļu produkcijas plānots eksportēt. Šogad korporācija gatavojoties noslēgt sadarbības līgumu ar Vācijas partneri arī par to, kopējā projekta laikā jānotiek arī tehnoloģiju un zināšanu pārnesei uz Latvijā uzbūvēto rūpnīcu, kurā ražošanu plānots sākt 2028. gadā.
Kopumā "Valsts aizsardzības korporācijas" šī brīža galvenie darbības virzieni esot saistīti ar ražošanas projektiem munīcijas, pretmobilitātes risinājumu un sprāgstvielu jomu.
"Ferrari" Balvu viesnīcas stāvvietā
Runājot par aizsardzības industrijas izaugsmi un perspektīvām, ir vēl kāda ļoti būtiska blakne, ko parasti mēdz delikāti apiet, paslaucīt zem biznesa darījuma konfidencialitātes jeb vēl labāk – militārā noslēpuma pārklāja vispārējās drošības vārdā. Proti, tās ir militāro izstrādājumu izmaksas.
Tās ir summas un skaitļi, ko vienkāršam civiliedzīvotājam vai ar militāro rūpniecību nesaistītam cilvēkam tiešām ir grūti saprast. Neviļus prātā nāk kāda epizode darba komandējuma laikā šopavasar Balvu novadā. Tolaik austrumu pierobežā no Latvijas netālu esošās karadarbības dēļ diezgan regulāri lidinājās dažādi droni. Vienlaikus tur notika arī Zemessardzes mācības, uz ceļiem bija vērojama militārās tehnikas pārvietošanās.
Bruņutehnika bija redzama arī pilsētas ielās, viena "Patria" kā jau "kājnieku autobuss" bija atbraukusi uz Balvu viesnīcas kafejnīcu, mācību "starpbrīdī" atvedusi zemessargus pusdienās. Pilsētniekos nekādu izbrīnu tas neraisīja, pierobežas jaunā ikdiena – nodomāju. Zemessargi laipni, karamašīnu ļāva aptaustīt, nebija iebildumu, ja nobildē – savējie taču. Nebija pat doma pajautāt, cik tāds "dampis" maksā, iespējams, paši braucēji to nemaz arī nezinātu. Taču šoruden to gadījās uzzināt jau minētajā "Patria" jaunā ceha un spāņu kaujasmašīnas "Mednieks" prezentācijas pasākumā – Latvijas apstākļiem pielāgotā "Patria" maksājot virs miljona eiro, savukārt "spānis", sākot no pieciem miljoniem, jo faktiskā tirgus cena tam svārstoties no pieciem līdz pat deviņiem miljoniem eiro!
Iznāk, ka Balvu viesnīcas autostāvvietā izmaksu ziņā biju "aptaustījis" vismaz "Ferrari" klases transporta līdzekli. "Kaut kas ar tām cenām tomēr kopā neiet," uzzinot spāņu "Mednieka" cenu, galvu šūpoja kolēģis no laikraksta "Liesma": rūpnieciski attīstītajā Valmierā trūkstot dzīvojamā fonda, tagad ar lielām pūlēm un caur milzīgu birokrātiju pilsētas vadība esot dabūjusi dažu miljonu līdzfinansējumu pāris daudzdzīvokļu māju būvniecībai, bet te, izrādās, viena kaujasmašīna var maksāt vairāk nekā vesels pilsētas kvartāls.
Savukārt nozari pārzinošie eksperti mierina, ka sabiedrībai nevajagot tik daudz uztraukties par militārās tehnikas, ieroču un cita aprīkojuma augstajām izmaksām, bet novēlēt, lai mūsu uzņēmumi ir spējīgi piedalīties to ražošanā un piegāžu ķēdēs. Pašlaik nozare ir kā sportists, kas tikai nostājies skrejceļa sākumā un uzņem ātrumu. Cerams, pareizajā virzienā, jo darītājiem ceļš nebūt nav gluds. Arī tajā pašā Valmierā, kur izveidojusies viena no Latvijā nozīmīgākajām militārās rūpniecības "ekosistēmām", jo darbojas arī citi lieli uzņēmumi, kas ražo divējādi izmantojamus produktus ("Valpro" sprādziendrošās degvielas kannas u. c.). Pilsētas industriālajā parkā šobrīd uzsākts arī cits infrastruktūras uzlabošanas projekts – dzelzceļa rampas būvniecība speciāli smagās tehnikas uzkraušanai. Valmieras novada domes vadībai un mēram Jānim Baikam šajā sakarā jānovēl, lai KNAB un citi uzraugi atkal neierosina izmeklēšanu par aizdomām ES fondu izsaimniekošanā, kā tas jau bija saistībā ar ražošanas ēkām, ko tagad no pašvaldības nomā "Patria" – projekts, ar kuru Latvija lepojas. Bet tiesvedības procesi pret projekta ieviešanā iesaistītajām amatpersonām nav noslēgušies.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
Aizsardzības ministrija secinājusi, ka Latvijas militārā industrija pēdējos gados nostiprinājusi savu lomu kā viena no straujāk augošajām un perspektīvākajām ekonomikas nozarēm, kas piedzīvo pāreju no nišas risinājumiem uz jau vērā ņemamu industriālo ražošanu. Tā ne tikai paplašina savu ražošanas un pakalpojumu kapacitāti, bet arvien aktīvāk iesaistās arī starptautiskajos sadarbības projektos un inovāciju attīstībā.
Līdz ar straujo izaugsmi militāro industriju saprotamu drošības apsvērumu dēļ pavada arī dažādas blaknes, piemēram, noslēpumainība. Tomēr – tā kā no valsts budžeta aizsardzības mērķiem tērējam arvien lielākas summas, pieaug arī sabiedrības interese: kur, kam un kādiem mērķiem līdzekļus izlieto. Tādēļ aptuvena un vispārīgā informācija no oficiālajiem avotiem periodiski ir pieejama. Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas publiskotajiem datiem, Latvijā šā gada pirmajā pusē ražoti vismaz 208 militārie un 106 divējāda lietojuma produkti. Dominējošās jomas esot inženiertehniskie pakalpojumi, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) un autonomās sistēmas.
Latvija ieņemot arī redzamu vietu starptautiskajā Dronu koalīcijā. Vietējie uzņēmumi ražojot tūkstošiem bezpilota lidaparātu gan Nacionālo bruņoto spēku (NBS), gan Ukrainas vajadzībām, gūstot unikālu, karadarbībā pārbaudītu pieredzi. Vienlaikus atbalstīta un attīstīta esot tradicionālo aizsardzības ieroču, piemēram, artilērijas munīcijas un mīnu ražošana. Šim mērķim izveidots uzņēmums – SIA "Valsts Aizsardzības korporācija", piesaistot Eiropas Savienības (ES) finansējumu 155 mm artilērijas munīcijas šāviņu rūpnīcas izveidei. Savukārt vietējais ražotājs "Ammunity" aktīvi paplašinot jaudas, lai trīs līdz četras reizes audzētu patronu ražošanas apjomus eksportam un vietējam tirgum. Tāpat notiekot arī pāreja uz smago industriju, piemēram, metālapstrādes iesaisti vietējā bruņutehnikas būvē, ļaujot nodrošināt pilnu bruņumašīnu ražošanas un uzturēšanas ciklu tepat uz vietas.
Ar paredzamo ilgtermiņa ietekmi uz vietējo industriju līdz šim noslēgtie līgumi esot nepilnu 300 miljonu eiro apmērā, tie iekļaujot gan pasūtījumus un ražošanu, gan arī ar ražošanu saistīto zināšanu un tehnoloģiju pārnesi. Kopumā Aizsardzības ministrija izvirzījusi mērķi panākt, lai līdz 30% no lielajiem militārajiem iepirkumiem paliktu vietējā industrijā, stiprinot tā saukto piegāžu drošību – lai armija krīzes situācijā nebūtu atkarīga tikai no importa.
Latvijas armijai jauni "mednieki"
Kā šis princips strādā, labi ilustrē pagājušā gada janvārī Aizsardzības ministrijas parakstītais līgums ar Spānijas uzņēmumu "GDELS-Santa Bárbara Sistemas" par 42 kājnieku kaujasmašīnu piegādi NBS, paredzot vismaz 30% vietējās industrijas iesaisti pasūtījuma izpildē. Tā paša gada jūnijā Aizsardzības ministrija veica vēl papildu 42 kājnieku kaujasmašīnu pasūtījumu.
Pirmo Latvijas apstākļiem piemēroto kājinieku kaujasmašīnu "Mednieks" jeb "Hunter" spāņu ražotājs mūsu armijai piegādāja 7. oktobrī. Tas notika svinīgā pasākumā Valmieras industriālajā parkā, kaujas bruņumašīnas piegādi apvienojot ar pamatakmens iemūrēšanu SIA "Patria Latvia" jaunās ražotnes būvniecībā, kurā paredzēts ieguldīt nepilnus astoņus miljonus eiro. Jauns ražošanas korpuss būšot nepieciešams gan kaujasmašīnu "Mednieks" montāžai, gan arī SIA "Patria Latvia" biznesa paplašināšanai.
""Patria Latvia" ir daļa no līgumā paredzētā "vietējā satura" Latvijas Aizsardzības ministrijas iepirkuma un Spānijas ražotāja "GDELS-Santa Bárbara Sistemas" piegādēm. Lai līgumu izpildītu, spāņi meklēja sadarbības partnerus Latvijā. Atnāca pie mums un varējām vienoties. Vai viņiem bija arī citas alternatīvas? Domāju, ka bija, līdzīgus pakalpojumus droši vien būtu spējīgi piedāvāt arī citi Latvijas uzņēmumi. Taču, iespējams, galveno lomu spāņu izvēlē noteica apstāklis, ka "Patria Latvia" ir ļoti specializēts uzņēmums. Šķiet, ka pagaidām joprojām vienīgais uzņēmums Latvijā, kas strādā tikai un vienīgi ar militārajiem pasūtījumiem. Mums nav arī divējādi izmantojamas produkcijas," "Latvijas Avīzei" skaidroja Didzis Veidenbaums, SIA "Patria Latvia" valdes loceklis.
Jauna korpusa būvniecība esot nepieciešama, jo tagadējā izveidota tikai un vienīgi 6x6 "Patria" bruņutransportieru ražošanai. Taču tagad uzņēmumam esot nākuši klāt jauni pienākumi – jauns līgums par 6x6 mašīnu "dzīves cikla" uzturēšanu un servisa pakalpojumiem ne tikai Latvijas armijas "Patria" bruņutransportieriem. Plus vēl arī sadarbības projekts ar Spānijas ražotājiem par "Hunter" bruņumašīnu komplektēšanu, tas iekļaujot arī spāņu kaujasmašīnas sistēmu integrāciju Latvijas apstākļos, gala testus un nodošanu klientiem – Latvijas armijai.
Paredzēts, ka jaunajam ceham jābūt gatavam nākamā gada vasaras beigās. Kopumā NBS līdz 2029. gadam jāsaņem 84 spāņu ražotāja mašīnas, tādējādi būtiski stiprinot Latvijas aizsardzības spējas.
"Mednieks" ir uz kāpurķēžu platformas bāzes veidota kaujasmašīna. Būtiski uzlabota, lai atbilstu mūsdienu mehanizēto kājnieku operāciju prasībām, nodrošinot spēcīgu ugunsjaudu, modulāru aizsardzību un savietojamību ar NBS un NATO sabiedroto tehniku. Komplektācijā ietilpst NATO standarta ceturtā līmeņa bruņas, automātiskais lielgabals, prettanku ieroči un ložmetējs, savukārt viena mašīna spēj pārvadāt sešus karavīrus pilnā kaujas ekipējumā. Nosaukumu "Hunter" jeb "Mednieks" izvēlējušies NBS Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīri, kuri arī būs šīs tehnikas galvenie lietotāji. Tāds nosaukums izvēlēts, jo simbolizējot saikni ar dabu, drosmi, prasmi un spēju izdzīvot jebkuros apstākļos. Simbolika atbilst arī tehnikas uzdevumiem un karavīru raksturam.
Latvijas "Patria" kāpina jaudas
"Pirmā "Patria" bruņumašīna Latvijā bija sakomplektēta 2022. gadā. Pa šiem gadiem Valmierā jau ir saražotas apmēram 150 vienības. Šogad plānots izgatavot 80 mašīnu, nākamgad paredzēts, ka būs virs 100. Tas ir tuvu mūsu maksimālajai jaudai cehā, kurā sērijveida ražošana notiek jau otro gadu. Telpas "Patria" ražošanai nomājam no pašvaldības, mums par to ir līgums uz 30 gadiem," stāsta "Patria Latvia" valdes loceklis Didzis Veidenbaums.
Uzņēmumā patlaban strādājot aptuveni simt darbinieku, administrāciju ieskaitot. Kad uzcels jauno cehu, darba vietas būs vēl pāris desmitiem speciālistu. Šobrīd Valmierā uzturas arī spāņu ražotāja pārstāvji, kuri apmāca uzņēmuma darbiniekus "Hunter" montēšanai un apkopei.
"Attiecībā uz "Patria" mašīnām bieži dzirdam jautājumus – kādas detaļas un ko tad te Latvijā īsti ražo? Ja skatāmies uz šo bruņumašīnu, tad viss, ko redzam "Patria" zaļā krāsā, ir ražots tepat Latvijā. Ieskaitot arī acīm neredzamo rāmi, uz kā šo transporta līdzekli būvē. Šim nolūkam pie mums Latvijā jau ir izveidojies metālapstrādes uzņēmumu klāsteris, kas šobrīd sastāv no sešiem piegādātājiem un vēl apmēram 20 apakšuzņēmējiem. Viņi ražo ne tikai mums, bet arī Dānijas, Somijas un "Patria" koncerna struktūrvienību mašīnām citās valstīs, ir tikuši iekšā kopējā ražotāju ķēdē. Reāli lielāko pienesumu Latvijas budžetam tad arī nes šīs vietējās metāla kompānijas: iepērk metālu, kam uztaisa pievienoto vērtību, ko mēs šeit saskrūvējam kopā, izgatavojam bruņumašīnu un pārdodam pasūtītājiem," priekškaru militārā biznesa aizkulisēm mazliet paceļ D. Veidenbaums.
Viņš arī atzīmēja, ka "Patria Latvia" valdes priekšsēdētājs Uģis Romanovs šogad septembrī kļuvis par visa somu koncerna "Patria" viceprezidentu, kurš atbild par jauno biznesu attīstību. Pasūtījumu koncernam netrūkstot, gluži otrādi. Latvijas struktūrvienības priekšrocība esot tā, ka valmierieši varot diezgan ātri pielāgoties specifisko prasību izpildei, kas katras valsts pasūtījumiem mēdzot atšķirties. Saņemot kādu pasūtījumu, koncerna vadība Somijā izlemj, kurā no grupas ražotnēm to būtu izdevīgāk izpildīt. Tādējādi daļa pasūtījumu nonāk arī Valmieras ražotnē.
Kur ir, tur nāk!
"Pie "Patria" mašīnu detaļu pasūtījumiem ar "pirmās rokas" līgumiem mums jau būs tuvu 20 uzņēmumu, kam arī vēl ir apakšuzņēmēji. Tur jau ir izveidojies savs sadarbības tīkls jeb klāsteris, ekosistēma – saucam, kā gribam. Turklāt tendence vēl ir tāda, ka metāla apstrādes uzņēmumi, kuri jau strādāja ar "Patria Latvia" pasūtījumiem, tagad strādā arī ar somu koncerna citiem pasūtījumiem. Kur ir, tur nāk, ieejam jaunos eksporta tirgos, un tas ir labs pienesums arī mūsu nozares izaugsmei," "Patria Latvia" pārstāvja teikto apliecina arī Ivars Eniņš, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) padomes priekšsēdētājs.
Viņš arī apstiprina, ka metālapstrādes uzņēmumiem saistībā ar militārajiem pasūtījumiem veidojoties arī citas "dimensijas" un projekti. Par tiem pagaidām skaļi vēl nerunājot, taču sagaidāma līdzdalība arī cita veida militārās tehnikas ražošanā, turklāt tur sadarbība notiekot arī jau Latvijas puses piedāvāto inženiertehnisko risinājumu līmenī.
"Militārās industrijas potenciāls ir liels, izaugsme notiek ļoti strauji. Ja Latvijas ekonomika kopumā augtu tikpat strauji kā militārās un dubultās pielietojamības nozare, ekonomiskos rādītājus Latvija varētu uzlabot ievērojami un ātri. Militārie pasūtījumi ir iespējas metāla, kā arī citām mūsu rūpniecības nozarēm. Piemēram, militārajai autoindustrijai, jo pie mums ražo ne tikai "Patria", kas būtībā ir bruņots autobuss karavīru pārvadāšanai, bet arī savs "Fox" – unikāla, spēcīga mašīna ar ļoti labu pielietojumu un eksporta potenciālu. Pēc vairāk nekā trīs gadu izmēģinājumiem un uzlabojumiem šī mašīna beidzot saņēmusi arī mūsu NBS pasūtījumus. Kopumā varam arī atzīt – kopš Aizsardzības ministriju sācis vadīt ministrs Raivis Melnis, izpratne par vietējo militāro industriju un tās nozīmi ir uzlabojusies ievērojami," sarunā ar "Latvijas Avīzi" izteicās kādreizējais politiķis un valstsvīrs Artis Pabriks, kurš tagad darbojas kā domnīcas "Northern Europe Policy Centre" (Ziemeļeiropas politikas centrs) direktors un nevalstiskās organizācijas "MilTech" (militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācijas) vadītājs.
Vai militārā industrija tagad ir tik perspektīva un ienesīga, ka tās dēļ viņš atteicies no darbošanās politikā? "Gribēju pierādīt, ka cilvēki spēj kaut ko izdarīt arī privātajā uzņēmējdarbībā. Var teikt, ka tas man ir privātais izaicinājums. Arī tas, ka negribu mētāties – ja reiz šai nozarei esmu pievērsies, tad tur arī palieku. "MilTech" asociācijā no sešiem dibinātājiem pirms diviem gadiem biedru skaits šobrīd jau ir sasniedzis 64! Nenoliedzami, ka tas vien jau kaut ko izsaka," savu nostāju pamato Artis Pabriks.
"Patria", "Fox", munīcijas ražošana, droni, komponentes – tas viss taču esot arī eksports, ražošana ar pievienoto vērtību. Atsevišķās jomās esot ne tikai labi panākumi, bet esam arī ļoti īpaši. Piemēram, droniem nepieciešamo bateriju ražošanā – tieši Latvijā esot viena no retajām šīs svarīgās komponentes ražotnēm "šaipus Berlīnes mūrim".
Iztiek bez publiskām atklāšanām
Ministru kabinets 2023. gada nogalē pieņēma lēmumu nodibināt SIA "Valsts aizsardzības korporācija". Korporācijas izveidi noteica trīs galvenie faktori: ģeopolitiskā situācija, jo īpaši karš Ukrainā; pieaugošās NBS vajadzības, tostarp nepieciešamība stiprināt piegādes ķēžu drošību un noturību, kā arī Latvijas aizsardzības industrijas attīstības un investīciju pārvaldības ilgtermiņa vajadzības.
Ar piegādes ķēžu drošību un noturību esot jāsaprot, ka tās aptver visu ražošanai nepieciešamo ciklu no izejvielu pieejamības un produkta ražošanas līdz tā uzglabāšanai, transportēšanai un piegādei gala lietotājam, atbildot uz "Latvijas Avīzes" jautājumiem, paskaidro Agnese Korbe, "Valsts aizsardzības korporācijas" pārstāve saziņai ar medijiem un sabiedrību.
Pirmais mērķis, kas izvirzīts pirms trim gadiem valsts dibinātajai korporācijai, esot jau sasniegts. Proti, atbilstoši plānotajam, artilērijas munīcijas modulāro pulvera lādiņu ražotne Iecavas apkaimē ir jau uzbūvēta, nodota ekspluatācijā un dara savu darāmo. Klusām, bez atvēršanas pasākuma un dižošanās par īsā laikā paveikto. Tāda specifika, var arī teikt – blakne.
Valsts uzņēmuma pārstāve medijus aicina izprast, ka detalizētas ziņas par "Valsts aizsardzības korporācijas" darbību, produkcijas apjomiem un citiem jautājumiem korporācija sniedzot ļoti ierobežotā apjomā, ievērojot aizsardzības uzdevumu un militārās nozares specifiku, kā arī saistības pret sadarbības partneriem.
Tomēr, paceļot vēl kādu noslēpumainības plīvuru, korporācijas pārstāve bija pilnvarota paziņot, ka šā gada februārī uzņēmums parakstījis saprašanās memorandu ar pieredzējušo Vācijas militārās industrijas uzņēmumu "Dynamit Nobel Defence" GmbH (DND) par specializētu prettanku mīnu un to sastāvdaļu ražotnes izveidi Latvijā. Oktobra vidū šī projekta īstenošana apstiprināta valdībā.
Jaunā ražotne nodrošināšot pilnu ražošanas un piegādes ciklu NBS vajadzībām. Projektā paredzēts iesaistīt arī citus Latvijas uzņēmumus, daļu produkcijas plānots eksportēt. Šogad korporācija gatavojoties noslēgt sadarbības līgumu ar Vācijas partneri arī par to, kopējā projekta laikā jānotiek arī tehnoloģiju un zināšanu pārnesei uz Latvijā uzbūvēto rūpnīcu, kurā ražošanu plānots sākt 2028. gadā.
Kopumā "Valsts aizsardzības korporācijas" šī brīža galvenie darbības virzieni esot saistīti ar ražošanas projektiem munīcijas, pretmobilitātes risinājumu un sprāgstvielu jomu.
"Ferrari" Balvu viesnīcas stāvvietā
Runājot par aizsardzības industrijas izaugsmi un perspektīvām, ir vēl kāda ļoti būtiska blakne, ko parasti mēdz delikāti apiet, paslaucīt zem biznesa darījuma konfidencialitātes jeb vēl labāk – militārā noslēpuma pārklāja vispārējās drošības vārdā. Proti, tās ir militāro izstrādājumu izmaksas.
Tās ir summas un skaitļi, ko vienkāršam civiliedzīvotājam vai ar militāro rūpniecību nesaistītam cilvēkam tiešām ir grūti saprast. Neviļus prātā nāk kāda epizode darba komandējuma laikā šopavasar Balvu novadā. Tolaik austrumu pierobežā no Latvijas netālu esošās karadarbības dēļ diezgan regulāri lidinājās dažādi droni. Vienlaikus tur notika arī Zemessardzes mācības, uz ceļiem bija vērojama militārās tehnikas pārvietošanās.
Bruņutehnika bija redzama arī pilsētas ielās, viena "Patria" kā jau "kājnieku autobuss" bija atbraukusi uz Balvu viesnīcas kafejnīcu, mācību "starpbrīdī" atvedusi zemessargus pusdienās. Pilsētniekos nekādu izbrīnu tas neraisīja, pierobežas jaunā ikdiena – nodomāju. Zemessargi laipni, karamašīnu ļāva aptaustīt, nebija iebildumu, ja nobildē – savējie taču. Nebija pat doma pajautāt, cik tāds "dampis" maksā, iespējams, paši braucēji to nemaz arī nezinātu. Taču šoruden to gadījās uzzināt jau minētajā "Patria" jaunā ceha un spāņu kaujasmašīnas "Mednieks" prezentācijas pasākumā – Latvijas apstākļiem pielāgotā "Patria" maksājot virs miljona eiro, savukārt "spānis", sākot no pieciem miljoniem, jo faktiskā tirgus cena tam svārstoties no pieciem līdz pat deviņiem miljoniem eiro!
Iznāk, ka Balvu viesnīcas autostāvvietā izmaksu ziņā biju "aptaustījis" vismaz "Ferrari" klases transporta līdzekli. "Kaut kas ar tām cenām tomēr kopā neiet," uzzinot spāņu "Mednieka" cenu, galvu šūpoja kolēģis no laikraksta "Liesma": rūpnieciski attīstītajā Valmierā trūkstot dzīvojamā fonda, tagad ar lielām pūlēm un caur milzīgu birokrātiju pilsētas vadība esot dabūjusi dažu miljonu līdzfinansējumu pāris daudzdzīvokļu māju būvniecībai, bet te, izrādās, viena kaujasmašīna var maksāt vairāk nekā vesels pilsētas kvartāls.
Savukārt nozari pārzinošie eksperti mierina, ka sabiedrībai nevajagot tik daudz uztraukties par militārās tehnikas, ieroču un cita aprīkojuma augstajām izmaksām, bet novēlēt, lai mūsu uzņēmumi ir spējīgi piedalīties to ražošanā un piegāžu ķēdēs. Pašlaik nozare ir kā sportists, kas tikai nostājies skrejceļa sākumā un uzņem ātrumu. Cerams, pareizajā virzienā, jo darītājiem ceļš nebūt nav gluds. Arī tajā pašā Valmierā, kur izveidojusies viena no Latvijā nozīmīgākajām militārās rūpniecības "ekosistēmām", jo darbojas arī citi lieli uzņēmumi, kas ražo divējādi izmantojamus produktus ("Valpro" sprādziendrošās degvielas kannas u. c.). Pilsētas industriālajā parkā šobrīd uzsākts arī cits infrastruktūras uzlabošanas projekts – dzelzceļa rampas būvniecība speciāli smagās tehnikas uzkraušanai. Valmieras novada domes vadībai un mēram Jānim Baikam šajā sakarā jānovēl, lai KNAB un citi uzraugi atkal neierosina izmeklēšanu par aizdomām ES fondu izsaimniekošanā, kā tas jau bija saistībā ar ražošanas ēkām, ko tagad no pašvaldības nomā "Patria" – projekts, ar kuru Latvija lepojas. Bet tiesvedības procesi pret projekta ieviešanā iesaistītajām amatpersonām nav noslēgušies.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
!["Betulin Lab" izstrādātais puscaurspīdīgais finieris ļauj saskatīt aiz tā novietotas plaukstas siluetu.](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/202610270943036ae0560771937.jpg.jpeg ""Betulin Lab" izstrādātais puscaurspīdīgais finieris ļauj saskatīt aiz tā novietotas plaukstas siluetu.")
![SIA "Lāses AM" saimnieki Dace un Aigars Melderi gan savas, gan Latvijas gaļas lopkopības nozares nākotni redz lielākas pievienotās vērtības produktu ražošanā. Saimnieki ar savu darbu pierādījuši, ka Latvijā var izaudzēt pasaules līmeņa liellopa gaļu. "Visa pamatā ir komandas darbs, aiz katra mūsu veiksmes stāsta stāv mūsu komanda," uzsver Melderi. FOTO: ULDIS GRAUDIŅŠ](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/202609210933146ab0cfaae5d88.jpg.jpeg "SIA \"Lāses AM\" saimnieki Dace un Aigars Melderi gan savas, gan Latvijas gaļas lopkopības nozares nākotni redz lielākas pievienotās vērtības produktu ražošanā. Saimnieki ar savu darbu pierādījuši, ka Latvijā var izaudzēt pasaules līmeņa liellopa gaļu. "Visa pamatā ir komandas darbs, aiz katra mūsu veiksmes stāsta stāv mūsu komanda," uzsver Melderi. FOTO: ULDIS GRAUDIŅŠ")
