Pazemināt temperatūru mājoklī no 22 līdz 21 grādam ir vienkāršs padoms apkures izdevumu samazināšanai. Taču cik eiro tas ļauj ietaupīt? Un vai šim nolūkam vērts iegādāties viedās termogalvas un vadības ierīces par 300–600 eiro? Kā ietaupītā siltumenerģija pārvēršas naudā, un kāpēc nozīme ir arī ūdens temperatūrai, ar kādu tas atgriežas katlumājā?

Pieci procenti nav garantija

Viedā apkures vadība spēj samazināt temperatūru prombūtnes laikā, uzturēt atšķirīgu siltumu dažādās telpās un laikus sākt tās uzsildīt pirms mājinieku atgriešanās. Tomēr ierīce pati par sevi ietaupījumu nerada. Tam nepieciešamas pārmaiņas apkures darbībā – piemēram, mazāka pārkurināšana vai zemāka temperatūra laikā, kad telpās neviens neuzturas.

Enerģijas taupīšanas ieteikumos bieži min aptuveni piecu procentu ietaupījumu, pazeminot telpu temperatūru par vienu grādu.

"Aizkraukles siltuma" vadītājs, inženieris Edgars Bricis skaidro, ka fizikālais princips ir saprotams: jo lielāka temperatūras starpība starp telpām un āru, jo lielāki siltuma zudumi. Taču apkures patēriņu ietekmē arī ēkas konstrukcijas, vēdināšana, saule, apkures sistēmas darbība un siltums no blakus telpām. Tāpēc viena grāda samazinājums katrā mājā nedos precīzi vienādu rezultātu.

Svarīgi arī nošķirt termostata iestatījumu no faktiskās temperatūras. Ja lietotnē izvēlēts 21 grāds, bet telpā joprojām ir 22, aprēķināto ietaupījumu vēl nevar uzskatīt par sasniegtu.

Cik paliek maciņā