Janvāra vidū valdība atbalstījusi rīcības plānu Latvijas austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam, kura īstenošanai plānots izlietot vairāk nekā 640 miljonus eiro. 

Plānā ietverti 59 pasākumi un aktivitātes, kas papildinās esošos pasākumus un citos nacionālā līmeņa plānošanas dokumentos ietvertās intervences, kam piešķirts finansējums. Šī plāna ietvaros ļoti daudzi pasākumi paredzēti drošības stiprināšanas jomā. Piemēram, izbūvējot 11 jaunus katastrofas pārvaldīšanas centrus austrumu pierobežas teritorijās Dagdā, Ilūkstē, Daugavpilī, Līvānos, Viļānos, Alūksnē, Preiļos, Balvos, Krāslavā, Ludzā un Rēzeknē. Iecerēta arī Latvijas austrumu robežas pretmobilitātes plāna īstenošana, izveidojot pretmobilitātes materiālu parkus 25 vietās un nodrošinot vairāk nekā 100 darba vietu vietējiem iedzīvotājiem.

Ekonomiskās attīstības jomā plānots īstenot pierobežas reģionu ekonomikas attīstību veicinošus atbalsta pasākumus austrumos esošo pašvaldību infrastruktūras izveidei, kā arī cerot piesaistīt 56,9 miljonus eiro privāto investīciju, rezultātā izveidojot 1800 jaunas darba vietas u.tml.

Vai šādi un līdzīgi ekonomiskā atbalsta plāni ir tas, ko ar nepacietību gaida austrumu pierobežā atlikušie uzņēmēji? "Latvijas Bizness" pagājušā gada decembrī apmeklēja Ludzas novadu, tiekoties ar pašvaldībām un uzņēmējiem, skaidrojot vietējo noskaņojumu.

Viss sarūk un samazinās

Ludzas novads ir viens no tiem, kurš tieši robežojas ar Krieviju – tagadējos ģeopolitiskajos apstākļos faktiski ar sienu, aiz kuras nekāda saimnieciskā darbība legāli notikt nedrīkst. "Uzņēmējdarbībā un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumos pierobežā ievērojams kritums redzams visus pēdējos gadus. Piemēram, Ludzā