Ko darīt, kad dārzā un sirdī plaukstošo pavasari pēkšņi nomainījusi ziema? Varbūt vēl apsegt kādu augu, varbūt šķūrēt sniegu tiem virsū vai labāk tomēr nost, lai sekmīgāk sagaidītu drīzumā solīto atkusni? 

Kailsals ir ļaunākais, kas var ziemā piemeklēt dārzu. Tikai pavasarī varēs spriest, ko tas nodarījis dārziem, sējumiem. Viskritiskākā situācija bija Kurzemes pusē. Tagad gan visu Latviju sedz sniega kārta, taču daudzviet tā ir ļoti plāna. Sniegs ir viegls kā manna, un uz lauka augošos augus vējš var nopūst plikiņus.

Pirmie darbi augļudārzā

"Februārī par mīnus desmit grādiem nevajag uztraukties, jo augi teorētiski vēl ir dziļā miera fāzē," skaidro dārzkope Maruta Kaminska. "Taču pēc tik siltas ziemas ir risks, ka čaklākie jau bija sākuši mosties."

Vislielāko postu augļukokiem tagad var nodarīt skaisti saulainās dienas, kas mijas ar aukstām naktīm. Tumšā miza saules pusē uzsilst, bet sekojošais sals sasaldē un saplēš audus. Jo stiprāks sals, jo dziļākas brūces gaidāmas. Visvairāk jāsargā kauleņkoki. Lielākā riska grupas augi ir persiki, aprikozes. Arī saldo ķiršu stumbrus bieži rotā sala un saules radītās brūces.