Viena no lielākajām migrantu plūsmām, ko Eiropa pieredzējusi pēdējos gados, jūlija beigās tika notēmēta uz Spānijai piederošo Seutas anklāvu.
Pēkšņi tur ielauzās desmitiem tūkstošu marokāņu, lai, dedzinot, demolējot un zogot, pieprasītu patvērumu.
Krīzei, kas nebūt nav galā, ir vairākas dimensijas: hibrīduzbrukums ar tādu sociālo tīklu kā "TikTok" izmantošanu, humāna traģēdija ar teju 100 bojāgājušajiem, blogeru konfrontācija ar oficiālo mediju vēstījumiem un citu valstu premjeru uzbrukumi Spānijai Eiropas Savienības iekavētā migrācijas jautājuma risināšanas dēļ.
Ģeopolitiskās spēles un krīzes katalizators
Visdrīzāk par Seutas notikumu galveno cēloni kļuva Spānijas premjera Pedro Sančesa lēmums doties vizītē pie Marokas vislielākā ienaidnieka reģionā – Alžīrijas valdības. Sančess, kuram ir saiknes ar Kataru, 20. jūlijā ieradās Alžīrā, apskāvās un parakstīja līgumus, par ko acumirklī izpelnījās Marokas karaļa Muhameda VI, sena ASV un personīga Donalda Trampa drauga, dusmas.
Vēl viens cēlonis – Spānijas varas iestādes nesen uzņēma pie sevis, ārstēja no asas koronavīrusa formas tā dēvētās Polisario frontes vadītāju Brahimu Gali. Polisario ir militāri politisks grupējums, kas cīnās par Rietumsahāras neatkarību. Šī ir milzu teritorija, bijusī Spānijas kolonija, kas atrodas Marokas dienvidos un kuras trimdas valdība atrodas Alžīrijā.
Rietumsahāru Maroka uzskata par savu neatņemamu sastāvdaļu. 2020. gadā, kad pasaulē plosījās pandēmija, ASV prezidents Tramps oficiāli atzina Marokas Karalistes tiesības pārvaldīt Rietumsahāru. Tā ir gadsimtu ilgusi problēma, ar ko nebija tikusi galā Nāciju līga un ANO, – ko iesākt ar milzīgo, bīstamo, derīgajiem izrakteņiem bagāto un no politiskā skatpunkta izdevīgo teritoriju.
ASV prezidents to izdarīja par labu Marokai, stiprinot sava galvenā sabiedrotā Āfrikas kontinentā pozīcijas un palielinot tā teritoriju divkārt. Vienlaikus Maroka uzreiz izveidoja diplomātiskās un politiskās attiecības ar Izraēlu. Patlaban karaliste lielos daudzumos iepērk Izraēlas militāro produkciju, šīs Tuvo Austrumu valsts padomnieki pacēluši Marokas Bruņotos spēkus augstā līmenī.
Faktu, ka Polisario līderi spāņi uzņēma un ārstēja, var vērtēt kā Spānijas koloniālās konvulsijas.
Savulaik milzīgā impērija pārvaldīja arī Rietumsahāru, vēl tagad Spānijai pieder Āfrikas teritorijā atrodošās tās bijušās varenības atlūzas – Seutas un Meliljas anklāvi, kurus pilnībā skauj Marokas teritorija.
Seutas migrantu krīzei bija arī katalizators. 8. jūlijā Spānijas Augstākā tiesa pieņēma lēmumu, kam sākotnēji uzmanību pievērsa vien retais. Robežsardzei tagad tika aizliegts uzreiz atgriezt atpakaļ dzimtenē cilvēkus, kuri sasnieguši Spānijas teritoriju peldus. Agrāk viss notika vienkārši: ja cilvēku pārtvēra jūrā vai arī izkāpjot krastā, viņu praktiski uzreiz atdeva – parasti Marokai bez ilgas, daudzas dienas prasošas dokumentu noformēšanas. Stājoties spēkā jaunajam Augstākās tiesas lēmumam, cilvēkam, kas pa ūdeni sasniedzis Spānijas krastu, tagad nepieciešams noskaidrot personību, jādod iespēja izmantot tulku un advokātu, migrantam ir tiesības dokumentāli pieprasīt patvērumu. Tikai pēc tam Spānija drīkst pieņemt lēmumu par viņa turpmāko statusu.
16.1 °C






























































































































































































































































