9.5 °C
Lai gan labas attiecības ar ASV ir svarīgas Latvijas drošībai, mazināt atbalstu Ukrainai ASV prezidenta Donalda Trampa aso izteikumu dēļ par Ukrainu un tās prezidentu būtu aplami un bīstami Latvijas drošības interesēm, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Reinis Pozņaks (AS).
EP deputāts uzsver, ka Latvija atbalsta Ukrainu savu drošības interešu dēļ, proti, jo ilgāk Ukraina spēj pretoties Krievijas agresijai, jo mazāk iespēju Krievijai ir apdraudēt Latviju. Viņa ieskatā Latvija nekļūtu drošāka, ja sāktu tirgoties ar saviem principiem ikreiz, kad kāds ietekmīgs politiķis pasaka ko nepatīkamu.
Skaidrojot, kāpēc Latvijai nevajadzētu mainīt nostāju pret Ukrainu Trampa izteikumu dēļ, Pozņaks akcentē, ka ASV politiku nenosaka tikai prezidents. Valstī joprojām darbojas varas dalīšana, un arī prezidenta pilnvarām ir robežas. Viņa ieskatā Tramps arī nevar vienkārši ignorēt to, ka būtiskai daļai ASV politiskās sistēmas atbalsts Ukrainai joprojām ir svarīgs.
EP deputāts akcentē ASV Augstākās tiesas februāra lēmumu apturēt Trampa noteiktos tirdzniecības tarifus. Viņš norāda, ka tiesā strādā arī paša Trampa savulaik izvirzīti tiesneši un prezidentam tiesas lēmums bija jāņem vērā.
Pozņaks uzsver, ka oktobra sākumā, kad Ukrainai radās problēmas ar "Starlink" sakariem, deviņi ASV senatori, tai skaitā četri republikāņi, pieprasīja izmeklēt notikušo. Pēc EP deputāta paustā, Ukrainai joprojām ir spēcīgi atbalstītāji gan ASV Pārstāvju palātā, gan Senātā, turklāt gan demokrātu, gan republikāņu vidū. Viņš pauž cerību, ka pēc 3. novembra vidustermiņa vēlēšanām viņu skaits pieaugs.
Viņš arī atsaucas uz aptaujas datiem, saskaņā ar kuriem oktobra sākumā Trampa darbību pozitīvi vērtēja 34% amerikāņu, bet negatīvi — 61%. EP deputāta ieskatā, domājot par Latvijas attiecībām ar ASV, būtu kļūdaini visu reducēt uz viena prezidenta noskaņojumu.
Pozņaks vērš uzmanību arī uz diplomātijas lomu ASV un Ukrainas domstarpību risināšanā. Atsaucoties uz Ukrainas ekspertiem, viņš norāda, ka ASV patlaban nav pilntiesīga vēstnieka Ukrainā, savukārt Ukrainai — ASV. Viņaprāt, tieši tāpēc trūkst cilvēku, kuru uzdevums ir risināt domstarpības diplomātiskā ceļā, pirms tās pārvēršas publiskos konfliktos. EP deputāts cer, ka pilnvērtīga diplomātiskā darba atsākšanās palīdzēs uzlabot attiecības.
Pozņaks uzsver, ka Eiropa savu nostāju nav mainījusi un arī pēc Trampa oktobra sākuma paziņojumiem Eiropas līderi pauduši atbalstu Ukrainai un tās prezidentam Volodimiram Zelenskim. Viņa ieskatā Lielbritānijas, Vācijas, Francijas un Itālijas nevēlēšanās nonākt konfliktā ar ASV prezidentu nenozīmē gatavību pamest Ukrainu.
EP deputāts atgādina, ka Latvija gadiem aicinājusi Eiropu nopietnāk uztvert Krievijas draudus, vairāk ieguldīt aizsardzībā un palīdzēt Ukrainai ne tikai ar vārdiem, bet arī ar darbiem. Viņa ieskatā būtu absurdi Latvijai sākt šaubīties un atkāpties no atbalsta Ukrainai aiz bailēm nepatikt Trampam laikā, kad Eiropa sāk rīkoties izlēmīgāk.
Pozņaks arī norāda, ka NATO daudznacionālajā brigādē Latvijā dien karavīri no 12 Eiropas valstīm un Kanādas. Viņš uzsver šo sabiedroto praktisko ieguldījumu Latvijas drošībā.
Pozņaks, kurš EP darbojas Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā kopā ar Itālijas premjerministres Džordžas Meloni politiskā spēka pārstāvjiem, atsaucas arī uz viņas teikto Itālijas parlamentā.
Pēc EP deputāta atstāstītā, Meloni brīdinājusi, ka Ukrainas pretošanās pārtraukšana nenestu mieru, bet gan padomju stila imperiālisma atgriešanos.
Aptauja
Kādi ir Donalda Trampa mērķi attiecībā uz Krieviju un Ukrainu?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Lai gan labas attiecības ar ASV ir svarīgas Latvijas drošībai, mazināt atbalstu Ukrainai ASV prezidenta Donalda Trampa aso izteikumu dēļ par Ukrainu un tās prezidentu būtu aplami un bīstami Latvijas drošības interesēm, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Reinis Pozņaks (AS).
EP deputāts uzsver, ka Latvija atbalsta Ukrainu savu drošības interešu dēļ, proti, jo ilgāk Ukraina spēj pretoties Krievijas agresijai, jo mazāk iespēju Krievijai ir apdraudēt Latviju. Viņa ieskatā Latvija nekļūtu drošāka, ja sāktu tirgoties ar saviem principiem ikreiz, kad kāds ietekmīgs politiķis pasaka ko nepatīkamu.
Skaidrojot, kāpēc Latvijai nevajadzētu mainīt nostāju pret Ukrainu Trampa izteikumu dēļ, Pozņaks akcentē, ka ASV politiku nenosaka tikai prezidents. Valstī joprojām darbojas varas dalīšana, un arī prezidenta pilnvarām ir robežas. Viņa ieskatā Tramps arī nevar vienkārši ignorēt to, ka būtiskai daļai ASV politiskās sistēmas atbalsts Ukrainai joprojām ir svarīgs.
EP deputāts akcentē ASV Augstākās tiesas februāra lēmumu apturēt Trampa noteiktos tirdzniecības tarifus. Viņš norāda, ka tiesā strādā arī paša Trampa savulaik izvirzīti tiesneši un prezidentam tiesas lēmums bija jāņem vērā.
Pozņaks uzsver, ka oktobra sākumā, kad Ukrainai radās problēmas ar "Starlink" sakariem, deviņi ASV senatori, tai skaitā četri republikāņi, pieprasīja izmeklēt notikušo. Pēc EP deputāta paustā, Ukrainai joprojām ir spēcīgi atbalstītāji gan ASV Pārstāvju palātā, gan Senātā, turklāt gan demokrātu, gan republikāņu vidū. Viņš pauž cerību, ka pēc 3. novembra vidustermiņa vēlēšanām viņu skaits pieaugs.
Viņš arī atsaucas uz aptaujas datiem, saskaņā ar kuriem oktobra sākumā Trampa darbību pozitīvi vērtēja 34% amerikāņu, bet negatīvi — 61%. EP deputāta ieskatā, domājot par Latvijas attiecībām ar ASV, būtu kļūdaini visu reducēt uz viena prezidenta noskaņojumu.
Pozņaks vērš uzmanību arī uz diplomātijas lomu ASV un Ukrainas domstarpību risināšanā. Atsaucoties uz Ukrainas ekspertiem, viņš norāda, ka ASV patlaban nav pilntiesīga vēstnieka Ukrainā, savukārt Ukrainai — ASV. Viņaprāt, tieši tāpēc trūkst cilvēku, kuru uzdevums ir risināt domstarpības diplomātiskā ceļā, pirms tās pārvēršas publiskos konfliktos. EP deputāts cer, ka pilnvērtīga diplomātiskā darba atsākšanās palīdzēs uzlabot attiecības.
Pozņaks uzsver, ka Eiropa savu nostāju nav mainījusi un arī pēc Trampa oktobra sākuma paziņojumiem Eiropas līderi pauduši atbalstu Ukrainai un tās prezidentam Volodimiram Zelenskim. Viņa ieskatā Lielbritānijas, Vācijas, Francijas un Itālijas nevēlēšanās nonākt konfliktā ar ASV prezidentu nenozīmē gatavību pamest Ukrainu.
EP deputāts atgādina, ka Latvija gadiem aicinājusi Eiropu nopietnāk uztvert Krievijas draudus, vairāk ieguldīt aizsardzībā un palīdzēt Ukrainai ne tikai ar vārdiem, bet arī ar darbiem. Viņa ieskatā būtu absurdi Latvijai sākt šaubīties un atkāpties no atbalsta Ukrainai aiz bailēm nepatikt Trampam laikā, kad Eiropa sāk rīkoties izlēmīgāk.
Pozņaks arī norāda, ka NATO daudznacionālajā brigādē Latvijā dien karavīri no 12 Eiropas valstīm un Kanādas. Viņš uzsver šo sabiedroto praktisko ieguldījumu Latvijas drošībā.
Pozņaks, kurš EP darbojas Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā kopā ar Itālijas premjerministres Džordžas Meloni politiskā spēka pārstāvjiem, atsaucas arī uz viņas teikto Itālijas parlamentā.
Pēc EP deputāta atstāstītā, Meloni brīdinājusi, ka Ukrainas pretošanās pārtraukšana nenestu mieru, bet gan padomju stila imperiālisma atgriešanos.
Aptauja
Kādi ir Donalda Trampa mērķi attiecībā uz Krieviju un Ukrainu?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
!["Betulin Lab" izstrādātais puscaurspīdīgais finieris ļauj saskatīt aiz tā novietotas plaukstas siluetu.](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/202610270943036ae0560771937.jpg.jpeg ""Betulin Lab" izstrādātais puscaurspīdīgais finieris ļauj saskatīt aiz tā novietotas plaukstas siluetu.")
![Brazīlijas prezidents un prezidenta vēlēšanu uzvarētājs Luīss Ināsiu Lula da Silva vēlēšanu naktī solīja strādāt visu brazīliešu labā. "Es vēlos izteikt pateicību brazīliešiem par šo augstsirdību, ko viņi man tik ilgi ir izrādījuši," paziņoja vēlēšanu uzvarētājs, piebilstot, ka pateicība pienākas "jauniešiem, kuri izgāja ielās, lai aizstāvētu demokrātiju, un vecajiem, kuri devās balsot".](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20261027_LA-020.jpg.jpeg "Brazīlijas prezidents un prezidenta vēlēšanu uzvarētājs Luīss Ināsiu Lula da Silva vēlēšanu naktī solīja strādāt visu brazīliešu labā. "Es vēlos izteikt pateicību brazīliešiem par šo augstsirdību, ko viņi man tik ilgi ir izrādījuši," paziņoja vēlēšanu uzvarētājs, piebilstot, ka pateicība pienākas "jauniešiem, kuri izgāja ielās, lai aizstāvētu demokrātiju, un vecajiem, kuri devās balsot".")
