Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka nelaimes gadījumā nespētu sniegt pirmo palīdzību

35% Latvijas iedzīvotāju nespētu sniegt pirmo palīdzību nelaimes gadījumā, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA aptauja. Mediķi aicina nebaidīties palīdzēt arī nepietiekamu zināšanu gadījumā, savukārt Latvijas Sarkanais Krusts uzsver nepieciešamību regulāri atsvaidzināt pirmās palīdzības prasmes, vēsta 360TV Ziņas.

Tikai astoņi procenti iedzīvotāju ir pilnībā pārliecināti, ka nelaimes gadījumā varētu cietušajam sniegt pirmo palīdzību. Savukārt trešā daļa aptaujāto atzīst, ka to nodrošināt nespētu. Sarkanā krusta pārstāvei Evitai Semulei, kura ikdienā apmāca cilvēkus pirmās palīdzības sniegšanā, šie dati nav pārsteigums.

“Godīgi sakot, diemžēl, nepārsteidz. tas skaitlis varētu būt vēl bēdīgāks, to mēs redzam publiskos pasākumos, kad lūdzam cilvēkiem izdarīt kādas manipulācijas, arī cilvēki, kas saka, jā, esmu to kādreiz autoskolā mācījies, kad viņi sāk manipulācijas izpildīt, mēs patiesībā redzam, ka zināšanas ir ļoti haotiskas, ļoti minimālas,” saka Latvijas Sarkanā krusta pirmās palīdzības un ārkārtējo situāciju pasākumu koordinatore Evita Semule.

Lai gan aptaujā puse iedzīvotāju atbildējuši, ka viņiem ir pamatzināšanas, kā sniegt pirmo palīdzību, taču sarežģītākā situācijā viņi varētu apjukt.

“Pat, ja tu šaubies, ja tev ir bažas, tik un tā mēģini palīdzēt! Ja jūs šādā situācijā esat zvanījuši ārkārtas dienestam, dispečera uzdevums ir palīdzēt, un mēs tā arī darām. Es gribētu uzteikt un mudināt visus, kuri šaubās, ja jūs nonākat šādā situācijā, uzticieties un paļaujieties. Tas cilvēks, kurš ir telefona otrā pusē, noteikti palīdzēs,” iesaka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Operatīvās vadības centra dispečers Reinis Upenieks.

Praksē tomēr bieži notiek pretējais, atzīst Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta speciālists.

“Man nav šādas precīzas statistikas, bet, pieņemot arī zvanus, jāsaka, ka man vairāk, protams, paliek prātā tie gadījumi, tās situācijas, kur ir bijuši visi priekšnoteikumi, lai līdzcilvēki palīdzētu, taču cilvēki ir izvēlējušies, piemēram, neturpināt sarunu, arī mums atzvanot, neturpināt sarunu, stipri mazinās iespēja, ka būs palīdzība,” norāda Upenieks.

Kritiskās situācijās nav jābaidās palīdzēt nepareizi – apgalvo neatliekamās medicīniskās palīdzības pārstāvis. Palīdzēt, kaut ar kļūdām, ir labāk, nekā atstāt bez palīdzības. Par to neviens nesodīs, bet par palīdzības nesniegšanu gan ir paredzēta atbildība.

“Attiecīgs krimināllikuma pants, kurš paredz atbildību par to, ka tu atstāj cilvēku bezpalīdzīgā stāvoklī. Ja vispār kāds savā galvā domā, mēģina nosvērt, kas man būs par to, ka es darīšu un kļūdīšos, tad es noteikti gribētu pretī likt svarīgāku lietu, – kas tev būs par to, ja tu nesniedz palīdzību, ka tu izlikies, ka nekas nav noticis. Vai aizgāji un cerēji, ka šo neviens nepiefiksēs. Tas gan tiesiski ir daudz smagāk,” bilst Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta speciālists.

Sarkanā krusta pārstāve pauž – pirmās palīdzības sniegšana ir visnotaļ vienkāršu darbību algoritms, taču tās ir regulāri – vismaz reizi gadā – jāatsvaidzina.

“Es domāju, tas ir apstākļu kopums, tas nav viens faktors, kas to veicinājis. Viens, jā, arī valstiski kopumā tā problēma, ka pārāk vēlu sākam apgūt pirmo palīdzību, tās principus noteikti vajadzētu apgūt skolās un patiesībā arī bērnudārzos. Un noteikti arī motivācijas trūkums tāds kopējas izpratnes trūkums, kāpēc mums ir jāsniedz pirmā palīdzība, ka var dzīves laikā nākties to darīt,” uzskata Evita Semule.

Aptaujas veicēji, apdrošināšanas sabiedrība “BALTA”, uzsver – nelaimes gadījumu skaits pieaug – šogad to skaits jau pārsniedz 10 tūkstošus. Savukārt mediķu statistika liecina – visbiežāk palīdzība ir nepieciešama nelaimē nonākušam tuviniekam nevis svešiniekam.

VIDEO: