11.8 °C
Ar piekrišanu uguns pārtraukšanai Oleškos Krievija cenšas demonstrēt atsaucību tā dēvētajām miera sarunām, savukārt ASV prezidents Donalds Tramps pirms ASV Kongresa vēlēšanām vēlas parādīt, ka spēj kaut ko atrisināt Krievijas karā pret Ukrainu, vērtēja politologs Andis Kudors.
Kudora ieskatā Krievija ir atsaukusies uz Trampa pirmsvēlēšanu iniciatīvu turpināt miera sarunas un veidot jaunu to fāzi, tomēr šādas jaunas fāzes veidošanai patlaban nav nopietna pamatojuma, izņemot paša Trampa vēlmi pirms vēlēšanām parādīt kādus panākumus.
Politologs atzīmēja, ka Krievija pozitīvi uztvērusi Trampa žestu saistībā ar Krievijas dīzeļdegvielas iegādi. Viņa vērtējumā arī vienošanās par humanitārās krīzes risināšanu Oleškos, kuras panākšanā iesaistījusies ASV prezidenta dzīvesbiedre Melānija Trampa, vērtējama kā Krievijas mēģinājums parādīt Trampam gatavību virzīt sarunas.
Kudors uzsvēra, ka Tramps runā par tirdzniecību ar Krieviju pēc kara noregulējuma, un arī Krievija vēlētos akcentēt ekonomiskos jautājumus. Viņš atzīmēja, ka Krievija patiesībā ir pilnīgi neatsaucīga un grib, lai Ukraina atsakās no Donbasa.
Politologs atzina, ka pagaidām nav skaidrs, vai pašreizējās iniciatīvas novedīs pie nopietna risinājuma.
Viņa ieskatā situācija kļūs skaidrāka pēc ASV Kongresa vēlēšanām, kas notiks 3. novembrī.
Jau rakstīts, ka Hersonas apgabala Oleškos otrdien stājās spēkā uguns pārtraukšanas režīms cilvēku evakuācijai. Par to paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrija un Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs, un to apstiprināja cilvēktiesību pilnvarotie Jana Lantratova un Dmitro Lubinecs.
Krievija un Ukraina vienojās pārtraukt uguni, lai uz pilsētu, kas faktiski atrodas frontes līnijā, varētu doties humānās palīdzības konvoji, kā arī lai tie, kas vēlas pamest Oleškus, varētu to droši izdarīt.
Vienošanās par pamieru tika panākta pagājušajā nedēļā ar ASV pirmās lēdijas Melānijas Trampas un Romas pāvesta Leona XIV palīdzību.
Oleški atrodas Krievijas okupētajā Ukrainas Hersonas apgabala daļā, pilsēta tiek nepārtraukti apšaudīta, un cilvēki, kas tur palikuši, spiesti mēnešiem iztikt bez elektrības un pienācīgas medicīniskās palīdzības. Pilsētā trūkst pārtikas un medikamentu, savukārt ceļi, kas ved uz pilsētu, ir mīnēti, un Oleškus ir praktiski neiespējami pamest.
Saskaņā ar brīvprātīgo sniegto informāciju Oleškos joprojām atrodas aptuveni pusotrs tūkstotis cilvēku, tai skaitā apmēram 40 bērni, bet, ieskaitot kaimiņu ciematus, aptuveni 6000 cilvēku un apmēram 200 bērni.
Saskaņā ar aģentūras "Reuters" vēstīto pamiers paredzēts līdz 1. novembrim.
Aptauja
Cik ilgi vēl turpināsies karš Ukrainā?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ar piekrišanu uguns pārtraukšanai Oleškos Krievija cenšas demonstrēt atsaucību tā dēvētajām miera sarunām, savukārt ASV prezidents Donalds Tramps pirms ASV Kongresa vēlēšanām vēlas parādīt, ka spēj kaut ko atrisināt Krievijas karā pret Ukrainu, vērtēja politologs Andis Kudors.
Kudora ieskatā Krievija ir atsaukusies uz Trampa pirmsvēlēšanu iniciatīvu turpināt miera sarunas un veidot jaunu to fāzi, tomēr šādas jaunas fāzes veidošanai patlaban nav nopietna pamatojuma, izņemot paša Trampa vēlmi pirms vēlēšanām parādīt kādus panākumus.
Politologs atzīmēja, ka Krievija pozitīvi uztvērusi Trampa žestu saistībā ar Krievijas dīzeļdegvielas iegādi. Viņa vērtējumā arī vienošanās par humanitārās krīzes risināšanu Oleškos, kuras panākšanā iesaistījusies ASV prezidenta dzīvesbiedre Melānija Trampa, vērtējama kā Krievijas mēģinājums parādīt Trampam gatavību virzīt sarunas.
Kudors uzsvēra, ka Tramps runā par tirdzniecību ar Krieviju pēc kara noregulējuma, un arī Krievija vēlētos akcentēt ekonomiskos jautājumus. Viņš atzīmēja, ka Krievija patiesībā ir pilnīgi neatsaucīga un grib, lai Ukraina atsakās no Donbasa.
Politologs atzina, ka pagaidām nav skaidrs, vai pašreizējās iniciatīvas novedīs pie nopietna risinājuma.
Viņa ieskatā situācija kļūs skaidrāka pēc ASV Kongresa vēlēšanām, kas notiks 3. novembrī.
Jau rakstīts, ka Hersonas apgabala Oleškos otrdien stājās spēkā uguns pārtraukšanas režīms cilvēku evakuācijai. Par to paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrija un Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs, un to apstiprināja cilvēktiesību pilnvarotie Jana Lantratova un Dmitro Lubinecs.
Krievija un Ukraina vienojās pārtraukt uguni, lai uz pilsētu, kas faktiski atrodas frontes līnijā, varētu doties humānās palīdzības konvoji, kā arī lai tie, kas vēlas pamest Oleškus, varētu to droši izdarīt.
Vienošanās par pamieru tika panākta pagājušajā nedēļā ar ASV pirmās lēdijas Melānijas Trampas un Romas pāvesta Leona XIV palīdzību.
Oleški atrodas Krievijas okupētajā Ukrainas Hersonas apgabala daļā, pilsēta tiek nepārtraukti apšaudīta, un cilvēki, kas tur palikuši, spiesti mēnešiem iztikt bez elektrības un pienācīgas medicīniskās palīdzības. Pilsētā trūkst pārtikas un medikamentu, savukārt ceļi, kas ved uz pilsētu, ir mīnēti, un Oleškus ir praktiski neiespējami pamest.
Saskaņā ar brīvprātīgo sniegto informāciju Oleškos joprojām atrodas aptuveni pusotrs tūkstotis cilvēku, tai skaitā apmēram 40 bērni, bet, ieskaitot kaimiņu ciematus, aptuveni 6000 cilvēku un apmēram 200 bērni.
Saskaņā ar aģentūras "Reuters" vēstīto pamiers paredzēts līdz 1. novembrim.
Aptauja
Cik ilgi vēl turpināsies karš Ukrainā?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
!["Betulin Lab" izstrādātais puscaurspīdīgais finieris ļauj saskatīt aiz tā novietotas plaukstas siluetu.](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/202610270943036ae0560771937.jpg.jpeg ""Betulin Lab" izstrādātais puscaurspīdīgais finieris ļauj saskatīt aiz tā novietotas plaukstas siluetu.")
![Brazīlijas prezidents un prezidenta vēlēšanu uzvarētājs Luīss Ināsiu Lula da Silva vēlēšanu naktī solīja strādāt visu brazīliešu labā. "Es vēlos izteikt pateicību brazīliešiem par šo augstsirdību, ko viņi man tik ilgi ir izrādījuši," paziņoja vēlēšanu uzvarētājs, piebilstot, ka pateicība pienākas "jauniešiem, kuri izgāja ielās, lai aizstāvētu demokrātiju, un vecajiem, kuri devās balsot".](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20261027_LA-020.jpg.jpeg "Brazīlijas prezidents un prezidenta vēlēšanu uzvarētājs Luīss Ināsiu Lula da Silva vēlēšanu naktī solīja strādāt visu brazīliešu labā. "Es vēlos izteikt pateicību brazīliešiem par šo augstsirdību, ko viņi man tik ilgi ir izrādījuši," paziņoja vēlēšanu uzvarētājs, piebilstot, ka pateicība pienākas "jauniešiem, kuri izgāja ielās, lai aizstāvētu demokrātiju, un vecajiem, kuri devās balsot".")
