Tādēļ, ka pieņemts Zemi uzskatīt par vienīgo zināmo dzīvībai vislabāk piemēroto planētu, ir ārkārtīgi grūti savā prātā iedomāties kaut ko citu, kādu citu atlases un noderīguma meklējumu principu.

Cilvēkam piemīt tā lielā nelaime ne tikai skaudri apzināties to, ka viņš pats ir mirstīgs, bet arī to, ka mūžīga nebūs ne tikai visas cilvēces, bet tostarp arī pašas Zemes, Saules un visas Saules sistēmas pastāvēšana. Vismaz ne tādā veidā, kā tas ir patlaban. Un nav zināms, kas te būs ar turpmākām dzīvības pastāvēšanas iespējām. Tāpēc jau laikus jāsāk mest skatienus dziļāk kosmosā, kur mājvietu varētu rast cilvēku sugas tālīnās nākotnes pārstāvji.

I

Jaunākie Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) pētījumu dati norāda uz to, ka Piena Ceļā varētu būt desmitiem miljardi akmens planētu, kas griežas ap zvaigznēm, kuras dēvē par sarkanajiem punduriem, un galvenokārt tajās zonās, kas ir maksimāli labvēlīgas dzīvības tapšanai un uzturēšanai. Vismaz 100 tādu planētu atrodas salīdzinoši tuvu mums – aptuveni līdz 30 gaismas gadu attālumā.

EKA astronomi ar spektrogrāfu HARPS sešus gadus novērojuši kopumā aptuveni 100 pundur­zvaigznes, kuru izmērs ir mazliet mazāks par mūsu Saules izmēru un uz kurām valda mazliet zemāka temperatūra. Izrādās, tādas zvaigznes ir visizplatītākais zvaigžņu veids galaktikā, jo tās veido vismaz 80% visu Piena Ceļa zvaigžņu klāsta. Tāpat izdevies atklāt, ka aptuveni 40% zvaigžņu ir pašām savas planētas, kas kustas orbītā tā dēvētajā Zeltmatītes zonā, kur uz planētas virsmas valda tādi apstākļi, kas pilnā mērā atbilst dzīvības tapšanas un uzturēšanas prasībām.