10. novembris vēsturē un senās avīzēs. "Cementa fabriku māte" no Rīgas

Pirms 160 gadiem Rīgas vācu avīzēs sāka parādīties ziņas, ka Rīgas Pārdaugavā, Podragā, kur Zunda kanāls ieplūst Daugavā, "trīs verstis no Rīgas, vietā, kur vēl pirms dažiem mēnešiem skatiens slīdēja tikai pār zemām pļavām", nu jau slejoties divi pamatīgi ķieģeļu korpusi.

Tā bija Šmita cementa fabrika – pirmā cementa fabrika visā Baltijā, pirmā portlandcementa ražotāja Krievijas impērijā, uzņēmums, kas 19. gadsimta pēdējās desmitgadēs ievadīja Rīgas industrializācijas laikmetu un laikabiedru mutēs tika godāts par "visu Krievijas cementa fabriku māti". Fabrikas dibinātājs bija Rīgas tirgotājs Karls Kristofs Šmits (1822–1891). Viņš vēl 19. gadsimta 50. gados bija sācis kalkulēt, ka ražot un realizēt uz vietas tolaik par jaunu un ļoti perspektīvu saistvielu uzskatīto cementu sanāktu lētāk nekā ievest no Anglijas un Vācijas, kā līdz tam. Tiesa, bija izrādījies, ka vietējā Latvijas dolomīta ķīmiskais sastāvs kvalitatīva produkta iegūšanai apstrādē prasa atšķirīgu tehnoloģiju nekā Rietumeiropā, bet ar šo uzdevumu tika galā Šmita kompanjoni, pašmāju ķīmiķis Viktors Līvens un Tērbatas Universitātes ķīmijas profesors Karls Šmits.

Ražošanu Podraga fabrikā uzsāka 1867. gadā, turklāt daļu iekārtu izgatavoja un piegādāja Rīgas mašīnbūves uzņēmums "Rozenkrancs un biedri". Vēl nepilnus pārdesmit gadus prasīja stabilas tirgus nišas iekarošana. 1885. gadā uzņēmēji jau dižojās, ka viņu cements izmantots 1326 tiltu būvē un plaši lietots celtniecībā Pēterburgā, Maskavā un citās impērijas provinces pilsētās, kā arī Berlīnē. Sākumā ar Šmita cementa palīdzību tapa galvenokārt tiltu balsti, fabriku grīdas, korpusi un citas konstrukcijas, kam vajadzēja saglabāt izturību pret ūdeni, taču ar to, piemēram, mūrēti tāpat Rīgas jūgendstila nami un 19./20. gadsimta mijas pilsētas centra lielās īres mājas. Ļoti daudzas nozīmīgas Baltijas un Krievijas impērijas Eiropas daļas ēkas tika celtas ar Podragā ražoto cementu.

Šmita jeb Rīgas cementa fabrika pastāvēja vairāk nekā simts gadus un tika likvidēta 1993. gadā, atstājot cementa monopolu Brocēniem. Mūsdienās no senajiem fabrikas korpusiem Daugavgrīvas un Podraga ielu sadures apkaimē nav saglabājies nekas.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem. "SOCIĀLDEMOKRĀTS", 1926. GADA 10. NOVEMBRĪ

Vai politiska slepkavība? Pēcpusdienas laikraksti sniedz tuvākas ziņas par Olgas Cundur noslepkavošanu Saukas Grabažānos. Noslepkavotai esot 38 gadi un viņa nodibinājusi vietējo aizsargu pulciņu. Slepkava Krišjānis Kuzma esot bijis laukstrādnieks minētajās mājās un laukstrādnieku arodbiedrības biedrs. Daži Kuzmas biedri it kā esot sastāstījuši viņam, ka Cundur to apsūdzējusi policijā, kādēļ sagaidāma K. apcietināšana. Lai tiktu vaļā no nepatikšanām, K. vajagot saimnieci C. noslepkavot. Kāds Silenieks esot iedevis K. revolveri ar 2 patronām. Piedraudējuši arī K. nošaut kā spiegu, ja nenogalināšot saimnieci. Sakarā ar to esot apcietināti arī kāds V. Gutmanis un I. Silenieks.