Cloudy 4 °C
P. 20.11
Anda, Andīna, Vigo
SEKO MUMS
Reklāma
No kolhoza laikiem saglabātais Nākotnes ciema uzraksts.
No kolhoza laikiem saglabātais Nākotnes ciema uzraksts.
Foto:

Pirms 80 gadiem, 1946. gada 20. novembrī, Jelgavas apriņķa Šķibes pagasta "Jaunzemjos" Maskavas diktētā vienlaidu kolektivizācijas plāna īstenošanas sākumos nodibināja padomju okupētās Latvijas teritorijā pirmo kolektīvo saimniecību jeb kolhozu — "Nākotne".

Reklāma

Vēlākajam Dobeles rajona kolhozam "Nākotne" bija lemts kļūt par vienu no Latvijas PSR paraugkolhoziem un kolhozu sistēmas vitrīnu, ko izrādīt ārzemju viesiem līdzīgi Pierīgas "Ādažiem".

Varas favoritizētajā un 70.–80. gados padomju apstākļiem ekonomiski patiešām veiksmīgajā "Nākotnē" 1946./1947. gadu mijā apvienojās 11 zemnieku saimniecības ar 366 hektāriem zemes, 22 zirgiem, 26 slaucamām govīm un 19 jaunlopiem. Kolhoza galvenais rūpals bija lopkopība.

Par nākamo Latvijas PSR kolhozu 1946. gada beigās kļuva Daugavpils apriņķa Višķu pagasta "Dzirkstelīte", kam 1947. gada februārī sekoja kolhozs lauksaimniecības artelis "Sēlija" Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā un "Uzvara" Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.

Lauksaimniecības arteļu veidošana Latvijas PSR bija sākta vēl pirmās padomju okupācijas laikā 1941. gadā, taču kara dēļ plaši izvērsties nepaguva. Arī pēc kara kolhozu ideja latviešu zemnieku vidū bija ārkārtīgi nepopulāra. Par straujas kolektivizācijas lietderību šaubījās pat latviešu komunisti, pamatoti uzskatot, ka tā raisīs pretestību un radīs pro-blēmas pārtikas apgādē, kas, starp citu, vēlāk, 50. gadu sākumā, arī tika novērota.

Reklāma
Reklāma

Taču centrālo varu Maskavā vietējās savdabības neinteresēja. Obligātai kolektivizācijai bija jānotiek pēc iespējas ātrāk. Zemniekus kolhozos dzina ne tikai ar aģitāciju, bet galvenokārt ar pārspīlēti lielajām valsts nodevām, kuru neizpildīšana nozīmēja represijas — mantas konfiskāciju un "vainīgo" notiesāšanu paraugprāvās. Daudzi tamdēļ vienkārši pameta savas saimniecības un pretēji aizliegumam lūkoja pārcelties uz pilsētām, kļūstot par strādniekiem. Par spīti visam, ļaudis kolhozos stājās gausi.

Situāciju mainīja vien "pārliecinošs arguments" — 1949. gada 25. marta deportācijas. 1949. gada janvārī kolhoziem bija pievienojušies tikai 12% zemnieku saimniecību un izveidots nepilns tūkstotis kolhozu, toties gada beigās ziņoja, ka okupētajā Latvijā "kolhozēti" 92% lauksaimniecībā izmantojamās zemes un izveidoti vairāk nekā 4000 kolhozu.

Turīgās "Nākotnes" galvenais veidotājs un "seja" bija ilggadējais priekšsēdētājs Arturs Čikste (1930–1992) — Baltkrievijā Pirmā pasaules kara bēgļu ģimenē dzimis lauksaimnieks, kurš Latvijā atgriezās vācu okupācijas laikā 1943. gadā un vēlāk piedalījās pirmā kolhoza dibināšanā. 1966. gadā Čikste kļuva par kolektīvās saimniecības vadītāju un tās priekšgalā atradās līdz 1990. gadam, vairākkārt saņemot PSRS līmeņa apbalvojumus un atzinību.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Daugavas Vārds", 1926. gada 20. novembrī

Cūku briesmas. Sakņu un kartupeļu laukos bijušā Nikolaja parka rajonā un tālāk aiz Čerepovas apkārtnes iedzīvotāju cūkas ierīkojušas savu valstību. Tīri jābrīnās par to lielo uzticību, kādu šie kustoņi bauda no viņu īpašniekiem. Kam uz to rastos patikšana, tas var bez sevišķām grūtībām sev palasīties patīkamāko ruksi un krēslas stundā nodzīt sāņus, lai tam piekļūtu ar tuteni.

Bet tiem pilsoņiem, kuriem tiktos savus dārziņus pierīkot pavasara vajadzībām, uzmetot dobes un arī dažas sēklas rudenī iesējot, atliek pacietīgi ieņemt sargu vietas un pārmaiņus dežurēt, jo vidēja stipruma sētu  apgāzt tādam kustonim nieka lieta.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

Reklāma
Reklāma

Pirms 80 gadiem, 1946. gada 20. novembrī, Jelgavas apriņķa Šķibes pagasta "Jaunzemjos" Maskavas diktētā vienlaidu kolektivizācijas plāna īstenošanas sākumos nodibināja padomju okupētās Latvijas teritorijā pirmo kolektīvo saimniecību jeb kolhozu — "Nākotne".

Reklāma

Vēlākajam Dobeles rajona kolhozam "Nākotne" bija lemts kļūt par vienu no Latvijas PSR paraugkolhoziem un kolhozu sistēmas vitrīnu, ko izrādīt ārzemju viesiem līdzīgi Pierīgas "Ādažiem".

Varas favoritizētajā un 70.–80. gados padomju apstākļiem ekonomiski patiešām veiksmīgajā "Nākotnē" 1946./1947. gadu mijā apvienojās 11 zemnieku saimniecības ar 366 hektāriem zemes, 22 zirgiem, 26 slaucamām govīm un 19 jaunlopiem. Kolhoza galvenais rūpals bija lopkopība.

Par nākamo Latvijas PSR kolhozu 1946. gada beigās kļuva Daugavpils apriņķa Višķu pagasta "Dzirkstelīte", kam 1947. gada februārī sekoja kolhozs lauksaimniecības artelis "Sēlija" Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā un "Uzvara" Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.

Reklāma
Reklāma

Lauksaimniecības arteļu veidošana Latvijas PSR bija sākta vēl pirmās padomju okupācijas laikā 1941. gadā, taču kara dēļ plaši izvērsties nepaguva. Arī pēc kara kolhozu ideja latviešu zemnieku vidū bija ārkārtīgi nepopulāra. Par straujas kolektivizācijas lietderību šaubījās pat latviešu komunisti, pamatoti uzskatot, ka tā raisīs pretestību un radīs pro-blēmas pārtikas apgādē, kas, starp citu, vēlāk, 50. gadu sākumā, arī tika novērota.

Taču centrālo varu Maskavā vietējās savdabības neinteresēja. Obligātai kolektivizācijai bija jānotiek pēc iespējas ātrāk. Zemniekus kolhozos dzina ne tikai ar aģitāciju, bet galvenokārt ar pārspīlēti lielajām valsts nodevām, kuru neizpildīšana nozīmēja represijas — mantas konfiskāciju un "vainīgo" notiesāšanu paraugprāvās. Daudzi tamdēļ vienkārši pameta savas saimniecības un pretēji aizliegumam lūkoja pārcelties uz pilsētām, kļūstot par strādniekiem. Par spīti visam, ļaudis kolhozos stājās gausi.

Situāciju mainīja vien "pārliecinošs arguments" — 1949. gada 25. marta deportācijas. 1949. gada janvārī kolhoziem bija pievienojušies tikai 12% zemnieku saimniecību un izveidots nepilns tūkstotis kolhozu, toties gada beigās ziņoja, ka okupētajā Latvijā "kolhozēti" 92% lauksaimniecībā izmantojamās zemes un izveidoti vairāk nekā 4000 kolhozu.

Reklāma

Turīgās "Nākotnes" galvenais veidotājs un "seja" bija ilggadējais priekšsēdētājs Arturs Čikste (1930–1992) — Baltkrievijā Pirmā pasaules kara bēgļu ģimenē dzimis lauksaimnieks, kurš Latvijā atgriezās vācu okupācijas laikā 1943. gadā un vēlāk piedalījās pirmā kolhoza dibināšanā. 1966. gadā Čikste kļuva par kolektīvās saimniecības vadītāju un tās priekšgalā atradās līdz 1990. gadam, vairākkārt saņemot PSRS līmeņa apbalvojumus un atzinību.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Daugavas Vārds", 1926. gada 20. novembrī

Cūku briesmas. Sakņu un kartupeļu laukos bijušā Nikolaja parka rajonā un tālāk aiz Čerepovas apkārtnes iedzīvotāju cūkas ierīkojušas savu valstību. Tīri jābrīnās par to lielo uzticību, kādu šie kustoņi bauda no viņu īpašniekiem. Kam uz to rastos patikšana, tas var bez sevišķām grūtībām sev palasīties patīkamāko ruksi un krēslas stundā nodzīt sāņus, lai tam piekļūtu ar tuteni.

Bet tiem pilsoņiem, kuriem tiktos savus dārziņus pierīkot pavasara vajadzībām, uzmetot dobes un arī dažas sēklas rudenī iesējot, atliek pacietīgi ieņemt sargu vietas un pārmaiņus dežurēt, jo vidēja stipruma sētu  apgāzt tādam kustonim nieka lieta.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
NEZINĀMAIS ZINĀMAIS
Reklāma