Overcast 10.5 °C
P. 23.10
Daina, Dainida, Dainis
SEKO MUMS
Reklāma
Jāņa Dreslera 30. gados zīmētais Rutku Tēva šaržs.
Jāņa Dreslera 30. gados zīmētais Rutku Tēva šaržs.
Foto: No arhīva

1886. gada 23. oktobrī. Pirms 140 gadiem Strazdumuižas galdnieka ģimenē piedzima aktieris, vēsturisko romānu un satīrisku feļetonu autors 20. gadsimta 20. gadu periodikā, arī kultūrvēsturnieks Arveds Mihelsons (1886–1961), plašāk pazīstams ar 1912. gadā pieņemto literāro pseidonīmu Rutku Tēvs.

Reklāma

Starpkaru Latvijā lielu popularitāti guva viņa Rīgas un Latvijas senatnei veltītie piedzīvojumu romāni "Dumpīgā Rīga" (1930), "Bendes meita" (1933), "Mūksalas brāļi" (1934), "Gambija" un "Klibā Skrodera iela" (1935), "Trīs vella kalpi" (1935), "Sumpurņu ciems" (1937), "Aklais Valentīns" (1938) un citi. Kopumā Rutku Tēvs sarakstīja desmit romānus, bet divi palika nepabeigti. Kritika Rutku Tēva grāmatas atzina par literāri ne pārāk augstvērtīgām, taču lasītājam aizraujošām. Kinorežisors Aleksandrs Leimanis 70. gados izmantoja viņa darbus, lai radītu kino "grāvējus" "Vella kalpi", "Vella kalpi Vella dzirnavās" un "Melnā vēža spīlēs". No kultūrvēstures viedokļa nozīmīgi ir Rutku Tēva savāktie materiāli par latviešu teātra vēsturi, kā arī "Latviešu teātris anekdotos. No 1804.–1940. gadam", kas ir komisku nostāstu vākums par latviešu teātra aktieriem, režisoriem, teātru biedrībām un latviešu teātra veidošanos kopumā.

Dzīves pirmajā posmā Arvedu Mihelsonu vairāk pazina kā raksturlomu tēlotāju dažādos teātros. Teātris Mihelsonam bijis gluži vai asinīs, jo ar to 19. gadsimta beigās amatieru kārtā nodarbojies gan viņa tēvs, gan māte. Mihelsona atveidotos komiskos tēlus Rūdolfa Blaumaņa lugās un "Mērnieku laiku" Pietuka Krustiņu vēl ilgi pēc aktiera nāves uzskatīja par nepārspējamiem etaloniem. Rakstniecībai Rutku Tēvs vairāk pievērsies tikai 30. gados, kad pēc attiecību pasliktināšanās ar Dailes teātra režisoru Eduardu Smiļģi pameta skatuvi. Uz tās viņš gan atkal atgriezās pēc Otrā pasaules kara, jau padomju okupācijas apstākļos. 1955. gadā Mihelsonam un vēl aptuveni 30 teātra dzīves personībām piešķīra Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukumu. Nākamais gads veselības stāvokļa dēļ Mihelsonam teātrī bija pēdējais. Faktus par latviešu teātra vēsturi viņš vācis un kārtojis, jau būdams smagi slims, līdz pat savai nāvei 1961. gada 14. oktobrī.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Latvijas Sargs", 1926. gada 23. oktobrī

Piemineklis Jūlijam Dievkociņam. 1906. g., kad plosījās vismelnākā reakcija, par upuri šai reakcijai krita viens no ideālākiem tautas darbiniekiem un jaunatnes rakstniekiem, Lielzalves skolotājs Jūlijs Dievkociņš, kuru uz denunciācijas pamata soda ekspedīcija visu skolnieku priekšā nošāva. Tagad uz nelaiķa kapa Zalves kapsētā uzcelts piemineklis, kura atklāšanas svinības notiks svētdien, 24. oktobrī ar garīgu ceremoniju, priekšlasījumu un mākslinieciskiem priekšnesumiem. Dievkociņš dzimis 12. augustā 1879. g. Vidzemē. Beidzis Rīgas skolotāju semināru. Darbojies kā tautskolotājs Litenē un Lielzalvē. Vaļas brīžus ziedojis rakstniecībai.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

Reklāma
Reklāma
Tēmturi
Reklāma

1886. gada 23. oktobrī. Pirms 140 gadiem Strazdumuižas galdnieka ģimenē piedzima aktieris, vēsturisko romānu un satīrisku feļetonu autors 20. gadsimta 20. gadu periodikā, arī kultūrvēsturnieks Arveds Mihelsons (1886–1961), plašāk pazīstams ar 1912. gadā pieņemto literāro pseidonīmu Rutku Tēvs.

Reklāma

Starpkaru Latvijā lielu popularitāti guva viņa Rīgas un Latvijas senatnei veltītie piedzīvojumu romāni "Dumpīgā Rīga" (1930), "Bendes meita" (1933), "Mūksalas brāļi" (1934), "Gambija" un "Klibā Skrodera iela" (1935), "Trīs vella kalpi" (1935), "Sumpurņu ciems" (1937), "Aklais Valentīns" (1938) un citi. Kopumā Rutku Tēvs sarakstīja desmit romānus, bet divi palika nepabeigti. Kritika Rutku Tēva grāmatas atzina par literāri ne pārāk augstvērtīgām, taču lasītājam aizraujošām. Kinorežisors Aleksandrs Leimanis 70. gados izmantoja viņa darbus, lai radītu kino "grāvējus" "Vella kalpi", "Vella kalpi Vella dzirnavās" un "Melnā vēža spīlēs". No kultūrvēstures viedokļa nozīmīgi ir Rutku Tēva savāktie materiāli par latviešu teātra vēsturi, kā arī "Latviešu teātris anekdotos. No 1804.–1940. gadam", kas ir komisku nostāstu vākums par latviešu teātra aktieriem, režisoriem, teātru biedrībām un latviešu teātra veidošanos kopumā.

Dzīves pirmajā posmā Arvedu Mihelsonu vairāk pazina kā raksturlomu tēlotāju dažādos teātros. Teātris Mihelsonam bijis gluži vai asinīs, jo ar to 19. gadsimta beigās amatieru kārtā nodarbojies gan viņa tēvs, gan māte. Mihelsona atveidotos komiskos tēlus Rūdolfa Blaumaņa lugās un "Mērnieku laiku" Pietuka Krustiņu vēl ilgi pēc aktiera nāves uzskatīja par nepārspējamiem etaloniem. Rakstniecībai Rutku Tēvs vairāk pievērsies tikai 30. gados, kad pēc attiecību pasliktināšanās ar Dailes teātra režisoru Eduardu Smiļģi pameta skatuvi. Uz tās viņš gan atkal atgriezās pēc Otrā pasaules kara, jau padomju okupācijas apstākļos. 1955. gadā Mihelsonam un vēl aptuveni 30 teātra dzīves personībām piešķīra Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukumu. Nākamais gads veselības stāvokļa dēļ Mihelsonam teātrī bija pēdējais. Faktus par latviešu teātra vēsturi viņš vācis un kārtojis, jau būdams smagi slims, līdz pat savai nāvei 1961. gada 14. oktobrī.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Latvijas Sargs", 1926. gada 23. oktobrī

Piemineklis Jūlijam Dievkociņam. 1906. g., kad plosījās vismelnākā reakcija, par upuri šai reakcijai krita viens no ideālākiem tautas darbiniekiem un jaunatnes rakstniekiem, Lielzalves skolotājs Jūlijs Dievkociņš, kuru uz denunciācijas pamata soda ekspedīcija visu skolnieku priekšā nošāva. Tagad uz nelaiķa kapa Zalves kapsētā uzcelts piemineklis, kura atklāšanas svinības notiks svētdien, 24. oktobrī ar garīgu ceremoniju, priekšlasījumu un mākslinieciskiem priekšnesumiem. Dievkociņš dzimis 12. augustā 1879. g. Vidzemē. Beidzis Rīgas skolotāju semināru. Darbojies kā tautskolotājs Litenē un Lielzalvē. Vaļas brīžus ziedojis rakstniecībai.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

Reklāma
Reklāma
Tēmturi
Reklāma
Reklāma
Reklāma
NEZINĀMAIS ZINĀMAIS
Reklāma