Light rain 5 °C
C. 19.11
Betija, Elizabete, Liza, Līze
SEKO MUMS
Reklāma
Arnolds Hofmanis (1900–2006) Latvijas Neatkarības kara laikā.
Arnolds Hofmanis (1900–2006) Latvijas Neatkarības kara laikā.
Foto: Publicitātes

Pirms 20 gadiem, 2006. gada 19. novembrī, 106 gadu ­vecumā aizsaulē aizgāja pēdējais Latvijas 1918.–1920. gada Neatkarības kara cīņu liecinieks un dalībnieks – tukumnieks Arnolds Hofmanis, tajā brīdī arī viens no vecākajiem Latvijas iedzīvotājiem.

Reklāma

1998. gadā, kad atzīmēja Latvijas valsts 80. gadskārtu, tādu, kas Latvijas valstiskumu 20. gadsimta sākumā izcīnīja ar ieročiem rokās, vēl bija četri – Antons Brūveris, Kārlis Meiris, Rūdolfs Pūriņš un Arnolds Hofmanis. Ministru prezidents Guntars Krasts toreiz viņu veikumu atzīmēja ar apsveikumu un 1000 latu dāvinājumu – tam brīdim solīdu summu. 2003. gadā Hofmaņa kungs tika apbalvots arī ar Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes goda zīmi.

Arnolda Hofmaņa mūžs bijis raibs un dramatiskiem pavērsieniem pilns. Dzimis 1900. gada 6. maijā Zaļenieku pagasta "Kalna Micaišos". 1919. gada rudenī bermontiādes laikā viņš kā Jelgavas ģimnāzijas audzēknis pieteicās Latvijas armijā, piedalījās kaujās pret bermontiešiem Kurzemē un Zemgalē. No Latvijas armijas demobilizējās 1921. gadā. Pēc tam iestājās Latvijas Universitātes Tiesību zinātnes fakultātē, ko pabeidza 1926. gadā, un strādāja par Latvijas premjera Artura Alberinga privātsekretāru, vēlāk ieņēma dažādus amatus starpkaru Latvijas tieslietu sistēmā. Pirmās padomju okupācijas laikā 1940./1941. gadā diplomēto juristu no tās padzina, tomēr neizsūtīja. Nācies pastrādāt gan par sētnieku, gan finiera fabrikas strādnieku. Savukārt vācu okupācijas vara Hofmani atjaunoja darbā tieslietu sistēmā. Otrā pasaules kara noslēgumā viņš evakuējās uz Kurzemi un strādāja par dzelzceļnieku. Mēģinājums 1945. gada 8. maijā līdz ar citiem latviešu bēgļiem velkonī "Rota" sasniegt Zviedriju beidzās neveik­smīgi, un tas Hofmaņa kungu uz mūžu šķīra no sievas, kura palika Vācijā. Tad sekoja laiks padomju cietumos un nosūtījums Baltās–Baltijas jūras kanāla atjaunošanas darbos Karēlijā. 1946. gada pavasarī Arnoldu Hofmani atbrīvoja. Pēc atgriešanās Latvijā agrākais jurists līdz pensijai strādāja Tukuma mežrūpniecības saimniecībā. Uzņēmīgais vīrs mūža nogalē vēl kļuva pazīstams kā talantīgs amatiergleznotājs un 1991. gada janvāra Barikāžu dienās līdz ar citiem tukumniekiem sargāja Augstākās Padomes (Saeimas) ēku. Jāpiebilst, ka 90. gadu sākumā Arnolda Hofmaņa atmiņas tika pierakstītas un fragmenti no tām lasāmi 2004. gada 25. oktobra "Latvijas Avīzē".

2006. gada 25. novembrī pēdējo Latvijas Neatkarības kara dalībnieku Arnoldu Hofmani izvadīja no Tukuma luterāņu baznīcas un apbedīja dzimtas kapos Glūdā.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Latvijas Kareivis", 1926. gada 19. novembrī

Svētdienas darbus maiznīcās ­nenoliedz. Liepājas pilsētas valde bija izdevusi saistošus noteikumus par svētdienas darba noliegumu maiznīcās. Pret to necēla iebildumus arī pašvaldību departaments. Daži maiznieki pret šiem noteikumiem iesniedza sūdzību apgabaltiesai. Tā kā pēc pilsētas nolikumiem pašvaldībām ir tiesības izdot saistošus noteikumus iedzīvotājiem par tirdzniecības un rūpniecības iestāžu atvēršanas un slēgšanas laiku, atpūtas nodrošināšanu kalpotājiem utt., bet no minētā likuma izpratnes nekādā ziņā nevar nākt pie pārliecības, ka tas dotu pilsētas domei tiesības aizliegt maiznīcas īpašniekiem personīgi strādāt. Lietas apstākļus negroza arī pašvaldības departamenta ziņojums pilsētas valdei, ka viņš neceļ iebildumus pret minētiem saistošiem noteikumiem. Pamatojoties uz augšminēto apgabaltiesa nosprieda atcelt Liepājas pilsētas domes pieņemtos saistošos noteikumus par svētdienas darbu noliegšanu maiznīcās.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

Reklāma
Reklāma
Reklāma

Pirms 20 gadiem, 2006. gada 19. novembrī, 106 gadu ­vecumā aizsaulē aizgāja pēdējais Latvijas 1918.–1920. gada Neatkarības kara cīņu liecinieks un dalībnieks – tukumnieks Arnolds Hofmanis, tajā brīdī arī viens no vecākajiem Latvijas iedzīvotājiem.

Reklāma

1998. gadā, kad atzīmēja Latvijas valsts 80. gadskārtu, tādu, kas Latvijas valstiskumu 20. gadsimta sākumā izcīnīja ar ieročiem rokās, vēl bija četri – Antons Brūveris, Kārlis Meiris, Rūdolfs Pūriņš un Arnolds Hofmanis. Ministru prezidents Guntars Krasts toreiz viņu veikumu atzīmēja ar apsveikumu un 1000 latu dāvinājumu – tam brīdim solīdu summu. 2003. gadā Hofmaņa kungs tika apbalvots arī ar Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes goda zīmi.

Arnolda Hofmaņa mūžs bijis raibs un dramatiskiem pavērsieniem pilns. Dzimis 1900. gada 6. maijā Zaļenieku pagasta "Kalna Micaišos". 1919. gada rudenī bermontiādes laikā viņš kā Jelgavas ģimnāzijas audzēknis pieteicās Latvijas armijā, piedalījās kaujās pret bermontiešiem Kurzemē un Zemgalē. No Latvijas armijas demobilizējās 1921. gadā. Pēc tam iestājās Latvijas Universitātes Tiesību zinātnes fakultātē, ko pabeidza 1926. gadā, un strādāja par Latvijas premjera Artura Alberinga privātsekretāru, vēlāk ieņēma dažādus amatus starpkaru Latvijas tieslietu sistēmā. Pirmās padomju okupācijas laikā 1940./1941. gadā diplomēto juristu no tās padzina, tomēr neizsūtīja. Nācies pastrādāt gan par sētnieku, gan finiera fabrikas strādnieku. Savukārt vācu okupācijas vara Hofmani atjaunoja darbā tieslietu sistēmā. Otrā pasaules kara noslēgumā viņš evakuējās uz Kurzemi un strādāja par dzelzceļnieku. Mēģinājums 1945. gada 8. maijā līdz ar citiem latviešu bēgļiem velkonī "Rota" sasniegt Zviedriju beidzās neveik­smīgi, un tas Hofmaņa kungu uz mūžu šķīra no sievas, kura palika Vācijā. Tad sekoja laiks padomju cietumos un nosūtījums Baltās–Baltijas jūras kanāla atjaunošanas darbos Karēlijā. 1946. gada pavasarī Arnoldu Hofmani atbrīvoja. Pēc atgriešanās Latvijā agrākais jurists līdz pensijai strādāja Tukuma mežrūpniecības saimniecībā. Uzņēmīgais vīrs mūža nogalē vēl kļuva pazīstams kā talantīgs amatiergleznotājs un 1991. gada janvāra Barikāžu dienās līdz ar citiem tukumniekiem sargāja Augstākās Padomes (Saeimas) ēku. Jāpiebilst, ka 90. gadu sākumā Arnolda Hofmaņa atmiņas tika pierakstītas un fragmenti no tām lasāmi 2004. gada 25. oktobra "Latvijas Avīzē".

2006. gada 25. novembrī pēdējo Latvijas Neatkarības kara dalībnieku Arnoldu Hofmani izvadīja no Tukuma luterāņu baznīcas un apbedīja dzimtas kapos Glūdā.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Latvijas Kareivis", 1926. gada 19. novembrī

Svētdienas darbus maiznīcās ­nenoliedz. Liepājas pilsētas valde bija izdevusi saistošus noteikumus par svētdienas darba noliegumu maiznīcās. Pret to necēla iebildumus arī pašvaldību departaments. Daži maiznieki pret šiem noteikumiem iesniedza sūdzību apgabaltiesai. Tā kā pēc pilsētas nolikumiem pašvaldībām ir tiesības izdot saistošus noteikumus iedzīvotājiem par tirdzniecības un rūpniecības iestāžu atvēršanas un slēgšanas laiku, atpūtas nodrošināšanu kalpotājiem utt., bet no minētā likuma izpratnes nekādā ziņā nevar nākt pie pārliecības, ka tas dotu pilsētas domei tiesības aizliegt maiznīcas īpašniekiem personīgi strādāt. Lietas apstākļus negroza arī pašvaldības departamenta ziņojums pilsētas valdei, ka viņš neceļ iebildumus pret minētiem saistošiem noteikumiem. Pamatojoties uz augšminēto apgabaltiesa nosprieda atcelt Liepājas pilsētas domes pieņemtos saistošos noteikumus par svētdienas darbu noliegšanu maiznīcās.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
NEZINĀMAIS ZINĀMAIS
Reklāma