1892. gadā amerikāņu astronoms Edvards Emersons Bārnards līdzās Venerai ieraudzīja kādu spožu zvaigzni, kas pēc kāda laika nezin kāpēc izgaisa, tad atkal parādījās, tikai citā spilgtumā, tādējādi radot pamatu virknei dažādu savdabīgu hipotēžu. Vismaz simt gadu šis par “pazudušo zvaigzni” nodēvētais noslēpums pamatīgi nodarbināja astronomu prātus, kamēr beidzot pienāca mirklis, kad visu tomēr izdevās atminēt.

Pilnībā neizprotama parādība

Edvards Emersons Bārnards ir ievērojams 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma astronoms, kurš pazīstams ar virkni astronomisko atklājumu un dažādu novērojumu veikšanas metožu pilnveidošanu. Savas darbības laikā viņš atklājis 16 komētas, kā arī Jupitera piekto pavadoni Amalteju. Viņš bija viens no pirmajiem, kurš aktīvi veica debess ķermeņu fotografēšanu, izmantojot īsu fokusa attālumu, kas ļāva aptvert maksimāli lielus Piena Ceļa iecirkņus. Tādējādi viņš veicis simtiem dažādu astronomisko fotoattēlu, kā rezultātā varēja detalizēti kartografēt spožus zvaigžņu sabiezējumus.