12.3 °C
Lai komentētu Latvijā politizēto diskusiju par Stambulas konvenciju, vispirms būtu jāiepazīstas ar tās tekstu. Es ļoti rūpīgi pārlasīju Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, kura tika apstiprināta Stambulā, 2011. gada 11. maijā.
Pašā konvencijas tekstā nav nekas minēts par dzimumu maiņu, par vairākām dzimtām, taču, iespējams, šādas nianses un interpretācijas parādās nacionālajos vai kopīgi veidotās uzraugošās institūcijas GREVIO traktējumos.
Stambulas konvencijas mērķi ir ļoti cēli un, manuprāt, ļoti atbalstāmi: aizsargāt sievietes no jebkādas vardarbības un novērst vardarbību ģimenē, sodīt par to un izskaust to, kā arī veicināt sieviešu un vīriešu faktisku līdztiesību, tostarp nodrošinot sieviešu tiesību un iespēju paplašināšanu.
Domāju, ka Latvijā šis jautājums ir mazāk aktuāls nekā citās Eiropas dienvidu un austrumu valstīs. Latvijā sievietes ir ieņēmušas visaugstākos amatus, tai skaitā valsts prezidente, vairākkārtīgi premjere un spīkere, arī citkārt vīriešiem it kā vairāk piestāvošās aizsardzības, iekšlietu un ārlietu ministrijas vadītājas. Taču arī tad, ja šobrīd viss būtu labi, tik un tā būtu jēga būt starp šādas konvenciju dalībniekiem, arī tāpēc, lai būtu kā paraugs citiem, arī tāpēc, lai to definētu kā savu vērtību un saglabātu to.
Konvencijas mērķis ir novērst vardarbību pret sievietēm, novērst vardarbību ģimenē. Šīs ir joma, kurās nedrīkst atslābt. Ikvienai sievietei ir jābūt drošai, ka visa sabiedrība ir pret vīrieša fiziskā pārspēka vai dienesta stāvokļa izmantošana sievietes seksuālai pakļaušanai un vardarbībai. Pret to ir jācīnās pastāvīgi! Arī tad, ja viss ir labāk nekā citur, arī tāpēc, lai nepazaudētu to mirkli, kad mēs sāktu atpalikt.
Tomēr konvencijā ir arī daži “caurumi”, kurus, iespējams, noteiktas interešu grupas to izmanto, traktē un iedzīvina ar savtīgu motivāciju, šādi apdraudot labi iecerētās konvencijas cēlos mērķus pat vairāk nekā Latvijas opozicionāri, kuri aicina šo konvenciju denonsēt.
Piemērām, konvencijas 3. punktā ir definēts "sociālais dzimums”, ar ko tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem. Tas laikam ir pirmais, ko pamana un akcentē pretinieki, traktējot to kā aicinājumu atteikties no diviem dzimumiem.
Arī šeit es redzu ļoti saprātīgu mērķi - cīnīties pret stereotipiem, kādi vēl nesen bija arī Latvijā, ka vīrietis nevar būt bērnudārza audzinātājs, bet sievietēm neklātos būt tālbraucēja šoferei.
Domāju, ka šo stereotipu izskaušanā Latvijā esam būtiski pavirzījušies uz priekšu. Taču pieļauju, ka šādas atrunas par "sociālo dzimumu” var vienos sēt bailes, bet citos mudinājumu runāt par brīvību izvēlēties dzimumu un citas galējības, par kurām nekas nav teikts konvencijas tekstā.
Nākamais labi iecerētais ir konvencijas 8. un 9.pants par finanšu resursiem nevalstiskajām organizācijām un pilsoniskajai sabiedrībai. “Dalībvalstis piešķir atbilstošus finanšu resursus un cilvēkresursus, lai pienācīgi īstenotu - tostarp nevalstisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju īstenoto - saskaņoto politiku, pasākumus un programmas, kas paredzēti, lai novērstu un apkarotu jebkādu vardarbību, uz kuru attiecas šī konvencija. Dalībvalstis visos līmeņos atzīst, veicina un atbalsta to attiecīgo nevalstisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības darbību, kas aktīvi apkaro vardarbību pret sievietēm, un izveido efektīvu sadarbību ar šīm organizācijām.”
Iespējams, šādi, atsaucoties uz konvenciju, valsts var motivēt un angažēt dažādas politizētas NVO programmas, kuras citos apstākļos nebūtu nepieciešamas vai tās būtu uzskatāmas par nevajadzīgiem naudas tēriņiem. Cēlo mērķu vārdā šādi ar grantiem var uzpirkt sabiedriskās organizācijas un medijus. Un tas tiešām ir nesaprotams arī man - vai tiešām arī Latvijā, kur uzņēmumu vadībā sieviešu īpatsvars ir ne tikai viens no labākajiem Eiropā, bet iespējams, lielāks nekā vīriešu, mums tik un tā ir jātērē kampaņās par dzimumu līdztiesību savi līdzekļi vien tāpēc, ka tā to nosaka konvencija?
Par izglītību konvencijā teikts, ka “Dalībvalstis attiecīgos gadījumus veic vajadzīgos pasākumus, lai visu izglītības līmeņu mācību programmās iekļautu mācību vielu par tādiem jautājumiem kā sieviešu un vīriešu līdztiesība, tādas dzimumu sociālās lomas, kas nav padarītas par stereotipiem, savstarpējā cieņa, nevardarbīga konfliktu atrisināšana savstarpējās attiecībās, ar dzimumu saistīta vardarbība pret sievietēm un tiesības uz personas integritāti.” Un te jau parādās vēl viena plaisa. Ko nozīmē un kā traktē “tiesības uz personas integritāti”?
Un tad vēl ir konvencijā definētais uzraudzības mehānisms - GREVIO, ekspertu grupa cīņai ar vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. GREVIO vismaz 10 locekļi un ne vairāk kā 15 locekļi, kam ir augsta morālā stāja un kurus ievēl dalībvalstis. Saskaņā ar konvencijas papildinājumu, GREVIO locekļiem imunitāte ir lielāka nekā citkārt diplomātiem vai valstu prezidentiem. GREVIO locekļiem ir imunitāte ne tikai pret aizturēšanu vai apcietināšanu un personiskās bagāžas konfiscēšanu, bet arī pret jebkādiem tiesas procesiem, kuri saistīti ar visu, ko viņi teikuši, rakstījuši vai darījuši, pildot savus darba pienākumus, pat ja minētās personas šos pienākumus vairs nepilda.
Varbūt, lai attaisnotu šādus NVO tēriņus un šādas GREVIO privilēģijas, tiek izdomāti jauni dēmoni ar kuriem cīnīties nacionālā un globālā mērogā? Varbūt šī labi iecerētā konvencija ir negribot radījusi audzēju, kurš nospiež labās ieceres? Tad to noteikti jāārstē, jāgriež vai procesu atkārtoti jāsāk no jauna. Nezinu.
Nav arī tik viegli novērtēt šodienas situāciju. Nav labi, ka jautājums par vardarbības mazināšanu pret sievietēm tiek izmantots kā Latvijas iekšpolitisks arguments. Tas jau nu gan ir skaidrs teju ikvienam, gan pozīcijā, gan opozīcijā, ka šis jautājums tiek savtīgi izmantots. Un tieši tāpat nav labi, ka konvencijas cēlie mērķi tiek izmantoti, lai realizētu pavisam citas politiskās un sociālās iniciatīvas, kurām ar sieviešu pasargāšanu no vardarbība nav nekāda sakara. Tik daudzi ir piezīdušies pie vardarbība cietušās sievietes sāpošās miesas.
Aptauja
Kā Stambulas konvencijas ratificēšana jūsuprāt ietekmējusi situāciju ar vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenēs Latvijā?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Tikai tagad -35% atlaide Gada abonementam. Kods: LASIAKCIJA. Akcijas cena 19,49 eur.
Abonē ŠEIT.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
