12.3 °C
Lai lemtu par veidu, kā kontrolēt suņu riešanas skaļumu, Zemkopības, Tieslietu, Veselības un Viedās administrācijas ministrijas sēžas pie viena galda ar Tiesībsarga biroju, Veselības inspekciju, Pārtikas un veterināro dienestu, kā arī pašvaldību pārstāvjiem.
"Tikko uzzināju, ka mums, pašvaldībām, būs jauns pienākums vēl – suņu riešanas skaļums jānosaka," tā septembra sākumā "TV24" ēterā paziņoja Valmieras novada pašvaldības vadītājs, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēža vietnieks Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei"). Tomēr izrādās, ka liela brēka, maza vilna – vietvarām jauna pienākuma nebūs, tikai rekomendācijas, kā saukt pie atbildības trokšņojošo dzīvnieku saimniekus jau esošā regulējuma ietvaros.
Baiks sarunā ar "Latvijas Avīzi" vispirms norāda, ka pie jaunā "suņu riešanas skaļuma" regulējuma strādā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM): "Šobrīd ministrijā to jautājumu izskata, un viņi ir vērsušies LPS, jo esot pretenzijas no iedzīvotājiem, un pašvaldības līdz šim ir atrakstījušās, ka tām nav nekādu instrumentu, lai šādas lietas regulētu. Esot situācijas, kad suņu rejas traucējot gulēt kaimiņiem un tā tālāk. Un tagad LPS tika prasīts viedoklis par šo. Tie ir kārtības noteikumi, ko izstrādā VARAM. Droši vien tas tad būtu pašvaldības policijas pienākums."
"Tā nav problēma numur viens"
VARAM savukārt noraida apgalvojumu, ka strādātu pie šāda regulējuma, un aicina vērsties Zemkopības ministrijā (ZM), kuras atbildības laukā ir dzīvnieku veselības, labturības un dzīvnieku tirdzniecības jautājumi. Arī Baiks vēlāk atzīst, ka VARAM sākotnēji pieminējis kļūdaini, un apstiprina, ka runa ir par ZM, pie kuras ar aicinājumu sakārtot regulējumu vērsies Tiesībsarga birojs: "Tāpēc Zemkopības ministrija interesējās, ko ar to visu darīt." Komentējot savu apgalvojumu, ka "pašvaldībām būs jānosaka suņu riešanas skaļums", Valmieras novada vadītājs norāda, ka viņa mērķis nav bijis juridiski precīzi interpretēt topošo regulējumu, bet gan pievērst sabiedrības uzmanību šādam faktam: "Laikā, kad visiem jāsavelk jostas un jādomā, kā mazināt kaut kādas funkcijas, nav īstais brīdis šādām idejām par vēl kaut kādu funkciju uzlikšanu. Par to ir skaļi jārunā."
Ar ko suņu radītais troksnis īpaši atšķiras no citiem traucējošiem trokšņiem, ko jau tagad kontrolē pašvaldības policija? Baiks uzdod pretjautājumu: "Kā var nomērīt, vai konkrētā suņa riešana traucē vai netraucē? Runājot par mūzikas skaļumu, kas mums tiek regulēts, vajag speciālu mērītāju, lai noteiktu, vai pēc pulksten 23 mūzika skan par skaļu. Mēs arī attiecīgus pakalpojumus dažkārt ņemam no valsts institūcijām, ja vajag to tādā veidā konstatēt. Bet visumā attiecībā uz mūziku ir vienkāršāk – ir noteikts, ka tā drīkst skanēt līdz pulksten vienpadsmitiem vakarā, un, ja skan vēlāk, tad ierodas policija, brīdina par pārkāpumu un panāk, ka to izslēdz."
Baiks arī atzīmē, ka kopumā mājdzīvnieki un to saimnieki pilsētā nesagādā īpašas raizes: "Protams, ir dažādi suņu saimnieki – gan labi, gan arī slikti. Katrā ziņā tā nav problēma numur viens, par kuru šobrīd būtu ļoti jāiespringst." Jāpiebilst, ka, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu, Valmieras novadā ir valstī vismazāk suņu. Pēc Lauksaimniecības datu centra informācijas, novadā mitinās kopumā 6114 reģistrēti suņi, tas ir, 83 rējēji uz 1000 iedzīvotāju, kamēr valstī vidējais rādītājs ir 122 dzīvnieki uz 1000 iedzīvotāju. Novada vadītājam pašam ilgus gadus bijis suns, un viņš bijis labi audzināts – rējis tikai tad, kad bijis pamatots iemesls.
Kā pasargāt līdzcilvēkus
Pašvaldībām šobrīd nav tiesību pieņemt saistošus noteikumus ārpus dzīvnieku labturības jomas – skaidro Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vecākā juriste Ilze Jansone: "Tiesībsarga birojs pārbaudes lietas ietvaros ir secinājis, ka šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums nav pietiekami efektīvs, lai samērīgi aizsargātu apkārtējo cilvēku tiesības uz labvēlīgu vidi no mājas (istabas) dzīvnieka gaudošanas, riešanas, smakām u. c. traucējuma gadījumos, kad tas nav saistīts ar dzīvnieku labturības pārkāpumiem."
Tāpēc Tiesībsarga birojs rekomendējis Zemkopības ministrijai līdz 1. novembrim nodrošināt tāda normatīvā regulējuma izstrādi, kas paredz konkrētu tiesisku mehānismu, kā pasargāt iedzīvotāju tiesības uz labvēlīgu vidi gadījumos, kad dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nepilda pienākumu nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu citus cilvēkus vai dzīvniekus, ja traucējums nav saistīts ar dzīvnieka labturības prasību neievērošanu.
