14.4 °C
Kā jau pareģoju, izglītības jaunais saturs, kaut arī dažādās instancēs un līmeņos atzīts par labojamu, realitātē rediģēts pagaidām nav. Toties ierēdņu galvas ir ripojušas.
It kā citu iemeslu dēļ, tomēr Valsts izglītības satura centrs ir zaudējis gan vadītāju, gan vairākus ierēdņus, kas atbildīgi par jaunā izglītības satura ieviešanu un mācību materiāliem. Tāpat prognozēju, ka skolotāju vakanču skaits nemazināsies, un tā arī notika.
Pagājušā gada nogalē Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) dzima "gaiša" doma: naudas trūkumu augstākajā izglītībā novērst, liekot visiem maksāt par studijām jau no 2023./2024. studiju gada. Prognozēju, ka šāda reforma tik īsā laikā netiks ieviesta. Tā arī notika, turklāt šobrīd šī ideja vispār netiek cilāta.
Īsti priecāties par ko nav, jo pirmo divu prognožu nepiepildīšanās nozīmētu, ka izglītībā notiek pozitīvas lietas. Trešās prognozes piepildīšanās arī neko labu neliecina: tikai to, ka valstī pietrūkst stratēģiskas plānošanas, enerģija tiek tērēta, izstrādājot plānus, kas nevar tikt atbalstīti un pēcāk tiek izmesti miskastē.
Taču, ja godīgi, tad domāju, ka arī nākamgad tiks sastrādāti visādi plāni, kas netiks piepildīti.
2023. gadā cik ātri parādījās, tikpat ātri arī pagaisa IZM ideja noteikt, ka turpmāk valsts lems, kurās pašvaldību skolās drīkst mācīties augstāk par septīto klasi. Ar to negribu teikt, ka izglītības politikas veidotājiem nevajadzētu izvirzīt drosmīgas idejas. Tās ir vajadzīgas, taču vispirms rūpīgi jāizsver un jāsagatavo pārliecinoši argumenti, nevis jāmet fiksas idejas, kas tā arī neīstenosies.
Vai tiks sakārtots skolu tīkls?
Skolu tīkls tiks kārtots, kā jau tas notiek vismaz pēdējos divdesmit gadus, taču pavisam sakārtots netiks. Tāpat kā uz mūžīgiem laikiem nav iespējams sakārtot, piemēram, skapi. Skolu tīklam jāiet līdzi valsts attīstības tendencēm: kamēr valstī turpināsies iedzīvotāju migrācija, tikmēr būs arī pārmaiņas skolu tīklā. Tomēr būtu nepieciešams iezīmēt tās skolas, kuras tiek atzītas par ilgtspējīgām. Izlemjot, kurā skolā laist bērnus,
vecākiem būtu vērts zināt, kuras skolas pastāvēšana ir droša: vai tāpēc, ka apkārtnē ir laba demogrāfiskā situācija, vai tāpēc, ka tuvumā nevienas citas skolas nav, vai arī tāpēc, ka skola ir ļoti kvalitatīva.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša atzinusi, ka vecākiem jādod ziņa par to, kuras skolas turpinās darboties, tāpēc, iespējams, ka 2024. gada laikā tomēr varētu skaidrāk iezīmēties skolu nākotne.
Cik 9. klašu skolēnu nespēs pabeigt pamatskolu?
Diemžēl tie būs tūkstoši bērnu. 2023. gadā, lai nokārtotu eksāmenus, vajadzēja savākt vismaz 10 procentus punktu katrā no eksāmeniem. Tas neizdevās aptuveni tūkstoš jauniešiem, kas palika 9. klasē uz otru gadu. Šī mācību gada noslēgumā jau būs jāiegūst vismaz 15 procenti punktu, lai eksāmeni būtu nokārtoti, bet gadu vēlāk – jau vismaz 20 procenti. Valsts izglītības satura centra dati liecina, ka šogad 10 līdz 19 procentus punktu, piemēram, matemātikas eksāmenā, ieguva, tātad bija tuvu eksāmena nenokārtošanai, teju 2000 skolēnu. Diez vai viena mācību gada laikā var tik ļoti uzlabot mācību kvalitāti, lai cerētu, ka šī mācību gada noslēgumā caurkritušo būs mazāk.
Varbūt, baidoties no pārāk sliktiem rezultātiem, eksāmens tiks padarīts vieglāks? Tas nebūtu prāta darbs, jo Latvijas izglītības sistēmai jāatbilst Eiropas standartiem.
IZM jau solījusi ieviest kādu īpašu izlīdzinošo mācību gadu šādiem skolēniem. Tātad ir plāns, ko darīt ar izkritušajiem, bet nav plāna, ko darīt, lai viņi tomēr būtu spējuši nokārtot eksāmenu jau pirmajā reizē.
Kā turpināsies pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā?
No nākamā mācību gada krieviski drīkstēs mācīties tikai 3., 6. un 9. klase. Visu pārējo klašu skolēni jau mācīsies latviski. Šā mācību gada pirmajā pusgadā no tā sauktajām krievu skolām nav izskanējuši tikpat kā nekādi iebildumi par reformu un tās gaitu. Sapratni, ka nepieciešama saliedēta sabiedrība, noteikti veicinājis karš Ukrainā, kā arī sabiedrības kopējā nostāja pret krievisko. Paredzu, ka arī šogad nekas nemainīsies: reforma turpināsies. Tiesa, būtu vērts uzmanīt, kāda ir reālā situācija skolās un vai reforma dažviet nepaliek tikai uz papīra.
