15.1 °C
Jaunā valdība atšķirībā no iepriekšējām deklarācijā vairs nav apņēmusies panākt, lai vismaz kāda no Latvijas augstskolām nokļūtu starp 500 prestižākajām pasaules universitātēm.
Iepriekšējās valdības šo solījumu neizpildīja. Turklāt pagājušajā nedēļā tapa zināms, ka neviena no Latvijas universitātēm vairs nav pat starp 1000 prestižākajām pasaules augstskolām. Vismaz tā secinājuši britu izdevuma "Times Higher education" reitinga veidotāji. Turklāt Rīgas Stradiņa Universitāte (RSU), kas pērn šajā reitingā bija augstskolu grupā, kas ieņem 601.–800. vietu, nokritusi līdz grupai, kas sākas no 1501. vietas. Turpat šajā reitingā ir arī bijusī Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kas nu sevi dēvē par Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti (LBTU). Pārējās divas pašmāju augstskolas, kas ir šajā reitingā – Latvijas Universitāte (LU) un Rīgas Tehniskā universitāte – ieņem 1001.–1200. vietu. Kritienu piedzīvojusi arī LU, kas pērn bija 801.–1000. vietā.
RSU rektors Aigars Pētersons teicis, ka straujā lejupslīde skaidrojama ne jau ar augstskolas darba kvalitāti, bet gan ar to, ka
reitinga veidotāji mainījuši kritērijus, pēc kuriem augstskolas tiek vērtētas. Nu daudz lielāka loma nekā agrāk esot universitāšu panākumiem zinātnē.
Arī Baltijas valstu lepnums Tartu Universitāte reitingā nokritusi par 100 vietām līdz grupai 301.–350. vietai.
Izmaiņām kritērijos gan nav izdevies no troņa gāzt britu Oksfordas Universitāti, kas jau gadiem ir starp līderēm. Otrās vietas ieguvējs gan ir mainījies: to nu ieņem Stenfordas Universitāte Amerikas Savienotajās Valstīs, kas iepriekš bija trešā. Hārvarda Universitāte, kas iepriekš bija atzīta par otro prestižāko, noslīdējusi uz 4. vietu. Tomēr būtībā lielas izmaiņas reitinga priekšgalā nav notikušas: pirmajā desmitniekā ir tās pašas britu un amerikāņu augstskolas, kas agrāk.
Iespējams, spēcīgo galu kritēriju izmaiņām nav izdevies sašūpot tāpēc, ka topa universitātes ir spēcīgas visās jomās: lai no kura rakursa uz tām skatītos, tās vienmēr būs priekšgalā.
Savukārt Latvijas augstskolu lejupslīdi nevajadzētu skaidrot tikai ar izmaiņām kritērijos un veco labo jājamzirdziņu – zemo finansējumu. Vajadzētu jautāt arī, ko gan reitinga dati liecina par pēdējo divu valdību darbību, ja reiz tās solīja pacelt Latvijas augstskolas, bet tā vietā vismaz reitinga kontekstā tās iegrūda vēl zemākā bedrē. Būtu jāizvērtē, kas tika darīts nepareizi, un, ja iespējams, kļūdas jālabo.
Viena no kļūdām, ko var minēt uzreiz, diemžēl saistīta ar jau pieminēto finansējumu: valdības jau gadiem nepilda Zinātniskās darbības likumā noteikto, ka zinātnei jānovirza vismaz viens procents no iekšzemes kopprodukta.
Iepriekšējā valdība deklarācijā turklāt piesolīja novirzīt pusotru procentu no IKP, taču piešķīra tikai 0,7 procentus un drīz vien beidza savu darbību. Patiesībā diez vai kāds no zinātnē strādājošajiem politiķu solījumiem vēl tic. Visticamāk, tajos klausās kā pirmsmiega pasaciņās. Ja vispār klausās.
Par laimi, nespēja paļauties uz valdības solījumiem Latvijas zinātniekiem likusi nevis nolaist rokas, bet gan motivējušas pretendēt uz ārvalstu finansējumu, sadarboties ar citu valstu pētniekiem, izpildīt starptautisku uzņēmumu pasūtījumus pētniecībā. Pateicoties tam, daļa zinātnieku patiešām paveic daudz un saņem arī izglītota cilvēka cienīgu algu. Tiesa, pārsvarā tas ir par spīti valdībai, nevis pateicoties tai.
Iespējams, šogad tas vēl pāragri, bet nākamgad, raugoties uz augstskolu reitingiem, noteikti būtu jāvērtē arī tas, vai augļus ir nesušas pēdējo gadu reformas: augstskolu konsolidācija, padomju ieviešana, rektoru varas samazināšana.
Uz starptautiskajiem augstskolu reitingiem vajadzētu skatīties arī plašāk, izmantot šo skatu no malas, lai saprastu, kas mūsu universitātēm ir stiprākās un vājākās puses. Piemēram, no šā gada izvērtējuma var spriest, ka tieši mācīšanā no visām četrām reitingā iekļautajām Latvijas universitātēm visspēcīgākā ir LU, kas šajā rādītājā saņēmusi 26,4 punktus, bet vājākā LBTU, kurai tikuši vien 16,3 punkti. Arī zinātniskās vides un pētniecības kvalitātes rādītājos visvairāk punktu ticis LU. Tas pārsteidz, jo zināms, ka pētniecībā izstrādātos produktus visbiežāk komercializēt izdodas RTU. Tā gan saņēmusi visvairāk punktu par sadarbību ar industriju. Savukārt starptautiskajā sadarbībā visspēcīgākā ir RSU, kurai ir 29 procenti ārvalstu studentu, kamēr, piemēram, LU un LBTU attiecīgi tikai septiņi un četri procenti.
Vietai prestižos reitingos esot diezgan liela loma ārvalstu studentu piesaistē. To, vai kritiens šajā prestižajā reitingā atsauksies arī uz iespējām piesaistīt ārzemju studentus, rādīs laiks.
