4. februāris vēsturē un senās avīzēs. Darījums Jaltā

1945. gada 4. februārī. Pirms 80 gadiem Krimā darbu sāka Jaltas konference, kurā pret nacistisko Vāciju un Japānu vērstās koalīcijas ietekmīgākās personības – ASV prezidents Franklins Rūzvelts, PSRS diktators Josifs Staļins un Lielbritānijas premjers Vinstons Čērčils – sarunās mēģināja noteikt ietekmes sfēras Austrumeiropā pēc drīzumā gaidāmā Otrā pasaules kara noslēguma un Vācijas pēckara likteni.

Konferences gaitā Polijas nākotne palika zem jautājuma zīmes, bet Baltijas likteni ar rietumvalstu klusējošo piekrišanu praktiski izlēma par labu PSRS. Lielvalstis Jaltā vienojās, ka Vācijai jākapitulē bez jebkādiem nosacījumiem un valsts pēc tam demilitarizējama un sadalāma četrās okupācijas zonās (ASV, Lielbritānijas, Francijas un PSRS), kā arī jāveic denacifikācija un nacistisko kara noziedznieku saukšana pie atbildības. Jāsadala bija arī Berlīne. Staļins uzstāja uz reparācijām jeb kompensācijām par kara zaudējumiem, kas vēlāk praksē izpaudās kā rūpnīcu iekārtu un citu materiālo labumu izvešana ešeloniem uz PSRS. Vēl PSRS piekrita sākt karadarbību pret Japānu tūdaļ pēc Vācijas kapitulācijas. 

Jau iepriekš vienojās par Korejas pussalas sadali divās zonās pēc tam, kad būs sakauta Japāna, kas šo zemi bija okupējusi. 

Konferencē principiāli vienojās arī par daudziem citiem ietekmes sadales jautājumiem, tostarp par Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) veidošanu un tās darbības pamatnoteikumiem. Konference ar iesaistīto valstu plašu delegāciju līdzdalību ilga līdz 1945. gada 11. februārim. Tā sauktā Jaltas sistēma noteica ietekmju sadalījumu Eiropā vairāku gadu desmitu garumā un pastāvēja līdz 20. gadsimta 80. gadu beigām, kad sāka brukt PSRS un viss tās pakļauto valstu un zemju bloks. Ja atskaita to, kas attiecās uz nacistisko Vāciju un Japānu, tad Rietumu vēsturnieki Jaltas konferenci lielākoties vērtē negatīvi, jo Rietumi tajā būtībā pakļāvās Staļina spiedieniem vai tika apmuļķoti ar solījumiem, kurus Maskava vēlāk neturēja, piemēram, Polijas statusa jautājumā. 

Viens no Jaltas negatīvajiem rezultātiem bija vairāk nekā 100 miljonu Eiropas iedzīvotāju, arī baltiešu, atstāšana staļiniskā režīma ietekmes sfērā. 

Ne velti uzskata, ka viens no Vladimira Putina mērķiem un sapņiem mūsdienās ir panākt "otro Jaltu", kurā Eiropa atkal tiktu sadalīta pēc Maskavas ieskatiem.

"Latvis", 1925. gada 4. februārī

Uzņēmīgs skuķēns. Kontrolējot ielas staigules Kr. Barona un Elizabetes ielu stūrī, policija aizturēja 15 g. v. Justīni Staivo, kura jau divas nedēļas nodevusies prostitūcijai. St. saķildojusies ar vecākiem, kuri nav ļāvuši pīties ar puikām, un aizbēgusi no mājām. 

Sanitārkontrolē izrādījās, ka mazā klaidone jau paguvusi saslimt ar Venēras slimību. 

Policijai tā paskaidrojusi, ka to pie sevis pieņēmusi par mācekli kāda vecāka ielas staigule. Pēdējās vārds ir zināms, taču tā bēguļo. Skuķi nogādāja ārstēšanai Aleksandra augstumu slimnīcā. Šī mazgadīgā klaidone droši vien ir viena no tām, par kurām sensāciju lapas nesen rakstīja, ka tās kritušas "balto vergu tirgotāju" rokās.