31. janvāris vēsturē un senās avīzēs. Rīga gazificējas

1875. gada 31. janvārī. Pirms 150 gadiem Rīgā, "Maskavas Arrīgā", tagadējā Latgales priekšpilsētā Matīsa ielas galā pilsētas birģermeistars Eduards Holenders atklāja Rīgas otro gāzes fabriku, kas gadu desmitiem bija galvenā gāzes ražotāja gan pilsētas ielu laternām, gan vēlāk mājsaimniecībām līdz pat 1962. gadam, kad gāzes ražošanu šajā vietā izbeidza.

Ceremonija notika svētdienas pēcpusdienā, Rīgas svarīgākajām amatpersonām un organizāciju pārstāvjiem noraugoties, kā birģermeistars Holenders svinīgi atvēra vārstuli, caur kuru jaunajā fabrikā saražotā gāze ieplūda pilsētas apgādes cauruļvadu sistēmā. Pirmā gāzes fabrika Rīgā pie Pilsētas kanāla tika uzbūvēta 1862. gadā, bet, tā kā tā vairs nespēja apmierināt augošo pieprasījumu un paplašināšanās pilsētas centrā platības trūkuma dēļ nebija iespējama, Rīgas rāte 1874. gadā lēma piešķirt zemesgabalu pagaidām vēl dziļā nomalē pie Rīgas–Orlas dzelzceļa. Pēdējam apstāklim bija nozīme, jo tas atviegloja ražošanai vajadzīgo akmeņogļu piegādi vagonos no Mīlgrāvja ostas. Tiešai ogļu nogādei pie krāsnīm fabrikas teritorijā pastāvēja šaursliežu sliežu tīkls. Pirmajai gāzes fabrikai iepretī tagadējai pamatskolai "Rīdze" ogles pieveda liellaivās pa Daugavu un kanālu. Otrkārt, ražotnes izveide Ārrīgā padarīja vienkāršāk īstenojamus arī plānus par gāzes apgaismojuma ievilkšanu priekšpilsētās. 

Modernas pilsētas vizītkartēm pieskaitāmais komplekss tapa nepilnā gadā. 

Gāzi ieguva, karsējot akmeņogles īpašās krāsnīs bezskābekļa vidē, un šo ķīmisko un fizikālo procesu laikā izdalīto produktu uzkrāja torņos iebūvētās tvertnēs, kuru skaitu laika gaitā nācās palielināt. Divi gāzes torņi saglabājušies līdz mūsdienām un ir arhitektūras pieminekļi uzņēmuma "Gaso" administratīvā kompleksa teritorijā.

Jāpiezīmē, ka dažas nedēļas pirms svinīgās atklāšanas, 1874. gada decembra pēdējās dienās, Rīgā bija reģistrēts pirmais ar gāzes lietošanu saistītais nelaimes gadījums ar letālām sekām. Kādā ēkā Vecrīgā, Ķēniņu ielā (iela līdz mūsdienām saglabājusies tikai īsā posmā), līdz galam neaiztaisīta gāzes lampas ventiļa dēļ naktī, miegā saindējoties, gāja bojā 25 gadus veca sieviete. Viņas 13 gadus veco māsu, kas arī atradās telpā, izdevās atdzīvināt.

"Latvis", 1925. gada 31. janvārī

Kādi pilsoņi, tādi kārtībnieki. Ar Spāres pagasta valdes kārtībnieka Cinovska, kurš bij pazīstams kā krietns dzērājs, aizvākšanos uz citu vietu, iestājās normālāka dzīve, kura pastāvēja līdz tam laikam, kad uz šejieni atnāca par kārtībnieku alkoholiķis Oskars Flugins. Pēdējais bij spiests izstāties, bet pēc pāris mēnešiem uz toreizējo pagasta vīru lūgumu F. pieņēma atpakaļ, lai gan tas nebij labojies. Pagājušā nedēļā F. izsauca miertiesnesis uz Talsiem, tur tas ieradās, bet atkal piedzēries. Sakarā ar šādu nekārtību apriņķa priekšnieks Fluginu atstādinājis no dienesta. Bet vietējie krogus brāļi jau atkal rūpējas, lai par kārtībnieku nāktu vai nu C., kurš daudziem tuvs radinieks, vai tas pats Flugins. Vēlamies, lai par kārtībnieku ieceltu atturībnieku un krietnu cilvēku. Usmenieks.