1924. gada 26. aprīlī. Pirms 100 gadiem no Spilves pļavām gaisā pacēlās pirmā neatkarīgajā Latvijā konstruētā un uzbūvētā lidmašīna.

Tas bija aviācijas entuziasta Nikolaja Pūliņa (1901–1979) un viņa draugu tehniķu un inženieru radītais vienvietīgais koka divplāksnis "Sprīdītis". Turīgā kuģu īpašnieka un kapteiņa Kārļa Pūliņa dēls Neatkarības kara noslēgumā neveiksmīgi bija mēģinājis kļūt par kara lidotāju, taču tuvredzības dēļ šajā jomā viņa sapnis neīstenojās. Tad censonis burtiski no dažādām salasītām detaļām ar piesaistītu meistaru palīdzību uzbūvēja savu lidmašīnu. Tā tapa īrētā darbnīcā Dārtas (E. Smiļģa) ielā 14, neskaitot dzinēju, mēraparātus un atsevišķus metāla elementus, tikai no koka un audekla. "Sprīdītis" bija pārsteidzoši mazs pat pēc tā laika mērogiem – ar spārnu pletumu 5,8 metri, tukšsvaru 160 kg un 25 zirgspēku dzinēju, kas ļāva lidot ar ātrumu 100 km/h. Konstrukcija bija viegli izjaucama transportēšanai un ātri atkal saliekama. Pirmajā lidojumā Spilvē devās jaunais, ar lidošanas "dullumu" un pārgalvību pazīstamais kara lidotājs Augusts Lazdiņš, tikko atlabis pēc iepriekšējā gadā ciestas katastrofas. Pūliņš pats savu lidaparātu pacelt gaisā un stūrēt vēl neprata. 

Pirmais "Sprīdīša" lidojums bija veiksmīgs un ritēja 10 minūtes. Paraugdemonstrējumi vasaras sākumā turpinājās jau lielākas publikas priekšā. 

Teorētiski "Sprīdītis" varēja bez nolaišanās lidot 4–5 stundas. Kā atzīmēja "Latvijas Vēstnesis": ""Sprīdītis" ir viscaur vietējā darba un no vietējā materiāla, izņemot vienīgi motoru. "Sprīdītis" taisīts lidošanas sportam un ievērojams ar savu vieglumu, ātrumu un arī ērtumu novietošanai." Lidmašīnītei, ar kuru Pūliņš cerēja veikt aviācijas propagandas braucienu pa visu Latviju, tomēr izrādījās īss mūžs. Vasarā seržants Lazdiņš kādā paraugdemonstrējumu reizē lūkoja ar "Sprīdīti" veikt tādas figūras, kādas tai tehniski nebija pa spēkam. Motors gaisā noslāpa, un lidaparāts veica avārijas nosēšanos, sadragājot vienā pusē spārnus un korpusa priekšdaļu. Avīzes aizrādīja, ka, ņemot vērā "pilota plašos piedzīvojumus", tas nebijis brīnums. Lazdiņš tika sveikā ar nobrāzumiem, bet bija spiests aiziet no kara aviācijas diviziona. Savukārt Nikolajs Pūliņš ķērās pie nākamās lidmašīnas konstruēšanas. Līdz 30. gadu beigām, kad tomēr pameta aviāciju, viņš spēja uzbūvēt kopumā septiņus it veiksmīgus lidaparātus.

Latvija, 1924. gada 26. aprīlī

Kāds savādnieks, metodistu mācību sludinātājs Br., kurš dzīvojis Margarietas ielā 20, bet no turienes izlikts, jo nav samaksājis par dzīvokli, tagad apmeties Āgenskalna parkā netālu no Zasulauka stacijas. Tur priedēs savādnieks uzcēlis divas teltis un laukumu apkrāvis ar dažādām mēbelēm, starp tām atrodas arī ērģeles, uz kurām Br. vakaros spēlē un dzied garīgas dziesmas. Ap šo savādnieka nometni pulcējas daudz ļaudis, kuriem pēdējais stāsta visādas briesmu lietas par pasaules galu un citām mocībām. Mežā Br. uzturas jau no 5. aprīļa.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.