1924. gada 27. februārī. Pirms 100 gadiem Rīgas pilsētas valde apstiprināja noteikumus, pēc kuriem bija izsludināms konkurss jaunu reklāmas stabu izvietošanai pilsētā.

Saskaņā ar vēlmēm “projektējami stabi, kuru iekšiene var tikt izlietota laikrakstu un papirosu pārdošanai, bet ārpuse afišu piestiprināšanai un gaismas reklāmu izlikšanai”. Stabiem bija jābūt pieskaņotiem apkārtnes arhitektūrai. Pilsēta vēlējās, lai tos izgatavotu no betona, cilindriskā formā, 2–3 metru augstus. It kā jau Rīgā afišu stabi nebija retums, taču uzskatīja, ka to ir par maz un pastāvošie esot “neērti”, tāpēc vides sakārtošanas vārdā jābūvē jauni “pēc ārzemju parauga”. Pilsētai tas bija arī bizness, jo stabus kā oficiālas afišu izlikšanas vietas varēja iznomāt uzņēmējiem, kuri savukārt lūkoja nopelnīt, pārdodot klientiem tiesības lietot šos reklamēšanās laukumus. 

Piemēram, 1925. gada augustā Rīga savus betona reklāmas stabus par 14 tūkstošiem latu gadā iznomāja kādam A. Brunikam. 

Līmēt afišas, reklāmas un sludinājumus kur citur kā atļautajās vietās bija stingri aizliegts. Latvijas pilsētās 20. gs. 20.–30. gados spēkā esošie noteikumi aizliedza tos izvietot “uz māju sienām, būvēm, telegrāfa, telefona un apgaismošanas vadu stabiem, sētām, pie parku un aleju kokiem un arī citās no pilsētas valdes neatļautās vietās”. Noteikumi aizliedza “iznīcināt vai pārklāt tādus sludinājumus, kuru termiņš vēl nav notecējis”. Plāns apvienot reklāmas izvietošanas vietas ar kioskiem 1924. gadā reizē bija arī mēģinājums padarīt skatu uz Rīgas ielām tīkamāku, līdzšinējo reklāmām aplipināto kiosku būdiņu vietā, citējot tā laika presi, “uzcelt modernus glītus kioskus – reklāmu torņus” un reizē samazināt dažādu kiosku un ielu tirgotāju skaitu līdz minimumam, iemitinot tos gaumīgajos betona cilindros. 1925. gada sākumā Rīga pilsētas budžetā atvēlēja 15 tūkstošus latu 10 jaunu reklāmas stabu būvei ar domu, ka tie būs piemēroti avīžu pārdošanai. Tos paredzēja būvēt Rīgas centra lielāko ielu stūros. Pirmo 1925. gada maijā plānoja celt Torņa un Jēkaba ielas stūrī. 

Šīs kampaņas laikā patiešām tapa vairāki ievērojami un arhitektoniski interesanti kioski – reklāmu vietas, piemēram, “art deco” stila kiosks Krišjāņa Barona ielas un Aspazijas bulvāra stūrī (atjaunots 1996. gadā), 

Kolonādes kiosks vai rotējošām gaismas reklāmām apgādātais kiosks Brīvības un Elizabetes ielas krustojumā, kur vēlāk uzslēja pieminekli V. I. Ļeņinam. Tomēr doma par afišām aplipinātiem tipveida betona cilindriem ar avīžu pārdevējiem iekšpusē, pēc visa spriežot, neīstenojās.

Jaunākās Ziņas, 1924. gada 27. februārī

Uzdzīvošana ar valsts naudu. No 1921. gada 1. aprīļa par muitas departamenta darbvedi pieņēma 28 gadus veco Konstantīnu Lāci, uzticot viņam arī kasiera pienākumus un naudas skapja atslēgas ar lielām naudas summām. Lācis drīz sāka lieliski uzdzīvot, eleganti ģērbties, sarīkot pie sevis mājā dzīres, braukt automobiļos un dzīvot ar šansonetēm "Viktorijā"· Izmeklēšanā atklāja, ka Lācis izšķērdējis 9250 ls. Lācis aizbēga uz Lietuvu. Vēlāk gan atgriezās un visu nožēloja. Ievērojot apsūdzētā vaļsirdīgo atzīšanos, apgabaltiesa 26. februārī viņu notiesāja uz 1 gadu cietumā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.