1933. gada 26. oktobrī. Pirms 90 gadiem toreizējais Latvijas Ministru prezidents Ādolfs Bļodnieks, satiksmes ministram Staņislavam Ivbulim, vēl citām valdības un Dzelzceļa virsvaldes amatpersonām, Saeimas deputātiem, kā arī vietējiem ļaudīm asistējot, pārgrieza sarkanbaltsarkano lentīti, un jaunuzbūvētā dzelzceļa līnija Rīga–Carnikava bija atklāta.
Ceremonija notika Mežaparkā pie Dzirnupes (Mangaļu) stacijas. Jaunajā līnijā tā bija pirmā pēc Sarkandaugavas. Tālāk pār jauno Mīlgrāvja tiltu sekoja Rīnūži (Ziemeļblāzma), Vecāķi, Kalngale, Garciems un Carnikava. Pirmais vilciens ar atklāšanas dalībniekiem ceļā devās pulksten desmitos. Laikabiedri atzīmēja, ka sākotnēji sastāvs braucot manāmi šūpojies, jo sliežu uzbēruma grants vēl nebija nosēdusies. Pirmajā braucienā vilciens apstājās katrā jaunajā stacijā, kur notika plašāka vai pieticīgāka sagaidīšana, sveikšana un pacienāšana. Vecāķos galds bija klāts rēderu un uzņēmēju Dannebergu vasarnīcā, kur viesi kavējās vairākas stundas. Savukārt Carnikavā bankets notika vietējā tautas namā, un augstās amatpersonas carnikavieši cienāja ar nēģiem.
Stacijas ēku otrpus Mīlgrāvim sākumā tikpat kā nekur nebija. To funkcijas veica divi siltināti un apkurināti preču vagoni – "viens stacijas priekšniekam un publikas vajadzībām, otrs – bagāžai".
32,5 km garā līnija uz Carnikavu bija daļa no 1928. gadā aizsāktā Rīgas–Rūjienas platsliežu dzelzceļa. Gala stacija Carnikava atradās pie Gaujas tilta, kura būvdarbi 1933. gada rudenī vēl turpinājās. Tajā pašā laikā otrā Gaujas krastā strādnieki jau lika sliežu ceļu uz Limbažiem. Jaunais dzelzceļš tika uzskatīts par svarīgu dzinējspēku līdz tam par nomali uzskatīto apgabalu ekonomikai, jo nodrošināja gan kravu, gan pasažieru nonākšanu Rīgā. Ne velti atklāšanas dienā pie Kalngales bija izlikts plakāts: "Satiksme veicina labklājību!" Prese atzīmēja, ka Carnikavai šī ir "prieka diena", un sauca dzelzceļu par "dzīvības nesēju". Vilciens uz Carnikavu no Rīgas sākotnēji devās divreiz dienā – no rīta un pēcpusdienā. Biļete maksāja 75 santīmus. Mūsdienās līnija kalpo lielākoties tikai elektrovilcienu satiksmei virzienā uz Skulti.
Darba Balss, 1923. gada 26. oktobrī
Laupītāju apvienība. Pēdējā laikā biežo laupītāju uzbrukumu izmeklēšana liek domāt, ka te darbojas kāda cieši organizēta laupītāju savienība, kuras darbība sniedzas no Lietavas, Polijas uz Latviju un Igauniju. Lietavas presē ir ziņas par pārdrošiem laupītāju uzbrukumiem Kauņas apkārtnē dienas laikā, kā nesen Daudzevas vilciena aplaupīšana. Ir dibināti iemesli pieņemt, ka te darbojas vairāku valstu bandītu apvienība, kuras galvenais miteklis ir Kauņā. Latvijas un kaimiņvalstu kriminālpolicijas priekšnieki nodomājuši kopējiem spēkiem ķerties pie šī ļaunuma iznīcināšanas.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
3.3 °C



















































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)































































