1893. gada 20. oktobrī. Pirms 130 gadiem strādnieka ģimenē Rīgā piedzima viena no izcilākajām dziedātājām un skatuves māksliniecēm latviešu opermākslas vēsturē Milda Brehmane, pēc laulībām Brehmane-Štengele. Savu karjeru viņa sāka jau bērnībā kā masu skatu, kora dalībniece un nelielu lomu izpildītāja Rīgas vācu un latviešu teātros; ap 1909. gadu sāka pievērsties opermūzikai, bet 1912. gadā saņēma pirmo epizodisko lomu Krievu operas trupas viesizrādēs Rīgā.

Pēc Pirmā pasaules kara un atgriešanās no bēgļu gaitām Milda Brehmane-Štengele kā izteikti spilgts dramatiskais soprāns kļuva par Nacionālās operas solisti, bet 20. gadu beigās viņu jau uzskatīja par zvaigzni. Ap šo laiku Brehmane-Štengele sāka regulāri doties viesizrādēs uz Latvijas kaimiņvalstīm, kā viesmāksliniece izpildot galvenās lomas dažādās izrādēs. Vispretrunīgāk vērtētā bija viņas tūre uz PSRS, no kuras māksliniece atgriezās 1930. gada pavasarī un dalījās jūsmīgos iespaidos "Jaunākajās Ziņās". 

Operdziedātājas mākslinieciskās dotības neviens neapstrīdēja, bet viņas politiskā nostāja, precīzāk, naivums, daudzus saniknoja. Dziedātāju sāka dēvēt par sarkano lakstīgalu. 

1930. gada 1. maijā viņas uzstāšanos Nacionālajā operā izsvilpa nacionāli noskaņoti studenti, kas sūtīja "sarkano dāmu atpakaļ pie sarkanajām zvaigznēm". Māksliniece šo akciju uztvērusi nesatricināmā mierā. Kad troksnis kļuva pārāk skaļš, nogāja skatuves malā, klanījās un raidīja gaisa skūpstus. Tas bija Latvijas opermākslā vēl nepiedzīvots skandāls. Vēlāk incidentu skatīja arī Saeimā. Tajā pašā laikā baumoja, ka privātajās sarunās viņa nemaz tik lielā sajūsmā par dzīvi PSRS nav bijusi un Benjamiņu "Jaunākās Ziņas" viņas teikto piepušķojušas. Katrā gadījumā izcilā operdziedātāja turpināja darbu arī padomju okupācijas apstākļos. 1945. gada janvārī viņa tika arestēta un gandrīz nosūtīta uz Sibīrijas nometnēm par "pretpadomju aģitāciju". Dīvu glābusi vien Latvijas PSR Augstākās padomes prezidija priekšsēdētāja Augusta Kirhenšteina iejaukšanās. Brehmani-Štengeli atjaunoja darbā, un viņa līdz 1953. gadam vēl darbojās LPSR Valsts operas un baleta teātrī. Pēc tam māksliniece turpināja koncertdarbību un līdz 60. gadu sākumam nodarbojās ar vokālo pedagoģiju.

Jaunā Balss, 1923. gada 20. oktobrī

Pirmais līgums ar Ameriku. Ārlietu ministrijā parakstīta konvencija par noziedznieku izdošanu starp Latviju un Amerikas Savienotajām Valstīm. No Amerikas puses konvenciju parakstīja sūtnis Kolmens, no Latvijas – ģenerālsekretārs H. Albats. Sarunas par šo konvenciju iesākās jau vasarā, kad Amerika iesniedza Latvijas valdībai savu projektu. Latvijas valdība pēc projekta apspriešanas iesniedza pretprojektu, kuru Savienoto Valstu valdība pieņēma. Jāatzīmē, ka šis ir pirmais starptautiskais akts, kuru Latvija noslēdz ar Amerikas Savienotām Valstīm, tam drīzumā sekos draudzības un tirdzniecības līgums.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.