Līdz ar Kultūras ministrijas (KM) lēmumu iekļaut 19. gadsimtā celtās Dadzīšu (Rusuļu) ūdensdzirnavas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, šajā sarakstā uzskaitīto objektu skaits sasniedzis 9000, informē Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP).
Madonas novada Mārcienas pagasta "Dadzīšos" Aronas upes krastā celtās ūdensdzirnavas sarakstā iekļautas kā reģiona nozīmes industriālais piemineklis. "Objekts ir raksturīgs Latvijas ūdensdzirnavu paraugs, kas saistīts ar reģiona ražošanas, amatniecības un teritorijas infrastruktūras attīstību. Pašlaik valsts aizsardzībā ir mazāk nekā 30 ūdensdzirnavu," norāda NKMP.
Dadzīšu dzirnavu sākumus datē ar 19. gadsimta 90. gadiem. Tā laika avīzē "Mājas Viesis" 1896. gada jūnijā vēstīts, ka Mārcienas pagasta "Lejas Rusuļu" māju gruntnieks Andrejs Dadzītis saņēmis atļauju māju robežās uz Aronas upes ierīkot ūdensdzirnavas ar dambi. Savukārt NKMP rīcībā ir informācija, ka dzirnavas būvējis Mārcienas muižas kalps Jēkabs Dadzītis. 20. gadsimta 30. gados objektā uzstādītas divas tolaik modernās "Francis" tipa turbīnas, kas kalpojušas līdz pat 1986. gadam. Padomju okupācijas gados dzirnavu mājā iekārtoti dzīvokļi.
Pieminekļa statusa vērtu šo objektu padara kā pati ūdensdzirnavu ēka, tā tajā esošie mehānismi un iekārtas – piedziņas vārpstas ar zobratiem, trīs maļamie gaņģi, grūbotājs, bīdelētājs, gateris, kā arī ar to saistītā saimniecības ēka, kanālu un aizsprostu – slūžu sistēma. "Objekta saglabājamās vērtības: inovatīvais risinājums (ūdensdzirnavu būve ar vēsturiskiem uzslāņojumiem), telpiskais izvietojums ainavā, konstruktīvā sistēma, plānojuma struktūra, iekārtas mehānismi un aprīkojums, oriģinālās darbības (funkcionēšanas) iespējas," norādīts KM lēmumā.
Dadzīšu dzimta ūdensdzirnavās saimniekojusi vairākās paaudzēs un saimnieko tur joprojām. "Dzirnavas šobrīd ir iekonservētā režīmā, bet tās ir labā stāvoklī. Šobrīd konkrētu plānu vēl nav, bet būtu prieks sakārtot un uzlabot vidi, iespējams, atjaunot dzirnavu daļu kā muzeju," NKMP citē vienu no īpašniecēm Sintiju Dadzīti.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
-2 °C












































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)







































































































































































