Jaunās mūzikas festivāla "Arēna" programmas 2025. gada 1. novembrī notika vienā datumā ar Latvijas Leļļu teātra un režisora Valtera Sīļa radošo virsotni "Sibīrijas haiku".

Reklāma

Vokālās grupas "Putni", čellista Markusa Skrauča un poļu "Ensemble Kwartludium" koncerts, un, starp citu, arī Filipam Glāsam, Bēlam Bartokam un Kamilai Pepēnai veltītā vijolnieces Elīnas Bukšas, čellista Kristapa Berga un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra programma noritēja 31. oktobrī – vienlaikus ar Jaunā Rīgas teātra pirmizrādi "Docentes" (ja izrādē "Fēlikss, Anatolijs un Ilona" viens no prototipiem bija muzikologs Ludvigs Kārkliņš, tad man šoreiz tika apšaubāmais prieks vērot mūsu visu tik ļoti cienītās kolēģes Anetes Ašmanes-Vilsones tēlu). Turpretī vācu "Ensemble Musikfabrik" koncerts izskanēja 28. oktobrī (piedošanu, bet prioritāte ir "Prāta spēlēm"). Tad nu no festivāla "Arēna" atlika vienīgi programma "Plūstošās faktūras" 29. oktobrī Reformātu baznīcā. Bet ne jau kā margināla izvēle, gluži otrādi – Kārļa Auziņa un Ellas Zīriņas vārdi neprasa komentārus (bet ja nu tomēr prasa, lūk – Lielās mūzikas balvas laureāts, ievērojamais saksofonists Kārlis Auziņš un gada jaunā mākslinieka kategorijai nominētā izcili talantīgā džeza ģitāriste Ella Zīriņa uz skatuves sastapās pirmoreiz), savukārt visjaunāko latviešu komponistu radītās partitūras un viņu vienaudžu atskaņotājmākslinieku veikums arī ietilpst prioritāšu lokā.

Tātad programmas pirmajā daļā seši autori un trīs interpreti. Un ne visi priekšnesumi ir pirmatskaņojumi, jo Laumas Kazakas "Paslēpes" dzirdēju 2. aprīlī somu "Defunensemble" koncertā Mūzikas akadēmijas festivāla "deciBels" ietvaros. Par šo opusu jau pietiekami izrakstījos, un, noņemot nost elektronikas skaņu celiņu, tas nekļūst labāks (vispār – tā parasti nedara, un Pauļa Dzeņa čella spēles tembrālajos rakursos noderētu vēl plašāks nianšu spektrs). Taču šeit ir arī gaišā puse – partitūras pēc pirmā atskaņojuma neiegulst atvilktnē, tās atrod citus interpretus, un to varu novēlēt arī pārējiem 29. oktobrī pārstāvētajiem komponistiem.

Danielas Danenbergsones "Smiltsērkšķis ampelējas" un Katrīnas Annas Verhoustinskas "Justies kā bērnam atkal" klarnetei rakstīti solo, un Reformātu baznīcā tos spēlēja Katrīna Avotiņa. Dāvja Vilka "tension.simplified", Pola Bernarda Bernota "Aubade" un Kristiāna Patrika Krastiņa "liikumine" komponēti altam, un kā soliste uzstājās Līvija Bukša. Un šāds instrumentārijs arī visnotaļ precīzi iezīmēja piecu jaundarbu emocionālo pasauli, konceptuālos principus, atšķirīgās raksturiezīmes un dramaturģiskās arkas – klarnetei adresētajā skaņurakstā izpaudās rotaļīgāki, izsmalcinātāki un introvertāki vaibsti, turpretī alta mūziku caurvija dramatisms, ekspresija un akcentētu kontrastu mijiedarbība. Kā jau minēts, triju altam paredzēto skaņdarbu vidū – Pola Bernarda Bernota "Aubade" (atslēgas vārdi – nostalģija, ilgošanās, apcere, Spānijas, Itālijas vai Dienvidfrancijas vide, karstums ārpus bibliotēku sienām un vēsāka atmosfēra pie viduslaiku trubadūru manuskriptiem), un šajā opusā īstenotās noskaņu gammas daudzpusība norādīja, ka arī pārējie darbi nav rakstīti pēc viena parauga, ka šeit vērojama katra komponista individualitāte.

Šāds rezultāts liecināja arī par to, ka autori domājuši par konkrētā interpreta mentalitāti – par Līvijas Bukšas uzstāšanās virtuozajiem un impulsīvajiem parametriem vai Katrīnas Avotiņas priekšnesuma vienlīdz plūstošo un ornamentālo skaistumu. 

Un tas arī vēstīja, cik augstā līmenī atrodas latviešu klarnetes spēles skola (Katrīna Avotiņa mācās pie Indriķa Veitnera, kurš studējis pie Ģirta Pāžes) un alta spēles skola (Līvija Bukša mācās pie Arigo Štrāla, kurš studējis pie Bernharda Tiltiņa). Visbeidzot, šāds programmas salikums ļāva iztēloties tālāko ceļu, kur jaunradīto skaņdarbu estētisko pasauli varētu vieglāk atšķirt citu no citas un kur daudzsološam pieteikumam sekotu vērienīgāka tematiskā attīstība – īsi sakot, nākotnē gaidīšu sonātes altam un klarnetei ar otru instrumentu – klavierēm, klavesīnu vai arfu.

No arfas klausītājus šķir vēl kāds laikposms, bet ģitāra skanēja jau tagad – 29. oktobra programmas otrajā daļā, kur Ellas Zīriņas sniegumā īpaši priecēja harmoniskā precizitāte, piepildījums un kolorīts. Taisnība, šādā duetā Kārļa Auziņa personība vienalga bija tik spilgta un oriģināla, ka nomāca viņa skatuves partneres atstāto iespaidu, taču, neraugoties uz to, abu mākslinieku ansambļa saspēle un profesionālā ētika raksturojama cildinošos vārdos. Šoreiz publika dzirdēja saksofonista komponēto piecu jaundarbu ciklu (sākums ar "Septembri", noslēgums ar "Oktobri"), kam beigās pievienojās Ellas Zīriņas "Augusts", un, lai arī cik atpazīstamas būtu Kārļa Auziņa daiļrades zīmes – nepārprotami rudenīgas noskaņas, introverti un iekšēji spriegi pasāžu un repetīciju viļņi, svārstības starp laikmetīgo džezu un brīvo improvizāciju –, katrā priekšnesumā viņš tomēr ar kaut ko pārsteidz. Vai nu tas būtu kāds dinamisks akcents, vai poētiskas tēlainības pavērsiens, vai arī, protams, aina ar basklarnetes spēli – valdzinošu brīžu netrūka.

Bez šaubām, muzikālā kopaina atgādināja, ka arī neakadēmiskajā skaņumākslā vienmēr der padomāt par izteiksmīgāku izjūtu sfēru un trāpīgākām formas struktūrām. Un arī šajā ziņā no Kārļa Auziņa un Ellas Zīriņas gaidīšu turpinājumu – gan duetā, gan citos ansambļa salikumos. Kā zināms, iespēju netrūkst – kaut vai tādēļ vien, ka Nīderlandē, kur saksofonists un ģitāriste ir studējuši, latviešu džeza mūziķus var atrast visai plašā skaitā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu