Raidījuma "Ģimene burkā" dalībniece Vendija Karalkina ir devusies uz frizētavu atsvaidzināt savu matu rotu, kur kopā ar savu draudzeni apspriež savu pieredzi ar depresiju, sieviešu tendences mainīt matu krāsu un saņemtos negatīvos viedokļus par savu sievišķību.
"Atceries, ka man bija aizdomas, ka man depresija nāk virsū, un tu man teici, ka, ja es jūtu ka man nāk depresija virsū, lai es droši nāku pie tevis, tu man izmazgāsi, ieveidosi matus, lai garastāvoklis vismaz uzlabojās?" Vendija jautā frizierei. "Tas bija ļoti, ļoti jauki no tevis," viņa pateicīgi atzīst. Toreiz gan izrādījās, ka tā nebija depresija, bet gan paaugstināts asinsspiediens, kam bija līdzīgi simptomi.
Tomēr Vendijai pagātnē ir bijusi depresija. Pēc bērna zaudēšanas viņai gāja ļoti smagi, un situāciju noteikti neuzlaboja nepieciešamība pasludināt maksātnespēju. Pēc šī notikuma viņa ir sapratusi, kādēļ sievietes mēdz kardināli mainīt matu krāsu pat ik pēc pāris nedēļām – tas ir daļa no sievišķības un sava veida sevis apzināšanās process. Matu izskata maiņa var palīdzēt arī cīņā ar depresiju, un šo "ārstējošo" efektu apstiprina arī friziere: "Mati pa lielam procentuāli reti kad traucē. Traucē kaut kas cits." Vendija atzīst, ka ir izmēģinājusi dažādas matu krāsas – sarkanus, melnus, un pat zilzaļus. Visu laiku trakākais stils, ieskaitot griezumu, esot bijis sarkans ezītis.
Viņa stāsta, ka parasti nepievērš uzmanību interneta komentāriem par sevi, taču viņa ir ievērojusi viedokļus, kas pazemina viņas sievišķību, ar izteikumiem kā "Ak, Dievs, tā taču nav sieviete! Uz tādu vispār neviens vīrietis neskatītos!" Tomēr Karalkina cenšas paskatīties uz šādiem komentētājiem no dziļākas perspektīvas: "Man žēl to cilvēku, kas raksta sliktus komentārus. Viņu dzīve acīmredzot ir tik šausmīgi neinteresanta, ka viņiem ir nepieciešamība pēc šīs papildus uzmanības." Vienai no negatīvajām komentētājām profila attēlā esot bijis šāds skats – cigarete zobos, vidējais pirksts pavērsts pret kameru, un fonā redzama alkohola pudele. "Nu, jā, katram sava izpratne, par to, kas ir vīrišķība, un kas ir sievišķība," komentē Karalkina.
Plašāk skaties video:
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
-1.9 °C









































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)










































































































































































