Saeimas deputāti otrdien, Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē uzklausot Saeimas administrāciju par Saeimas nākamā gada budžetu, mudināja parlamentu taupīt vairāk.
Saeimas administrācijas izpilddirektore Indra Kārkliņa informēja, ka Saeimas tēriņi nākamā gada budžeta projektā plānoti 40,46 miljoni eiro, kas ir par 2,1 miljonu eiro vairāk nekā 2025. gadā. Atlīdzības aizņem vairāk nekā 77% no kopējā Saeimas budžeta. Nākamgad atlīdzībām paredzēts 31 miljons eiro, un pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir 892 843 eiro. Mēnešalgas gan paredzēts iesaldēt 2025. gada līmenī, bet pieaugums paredzēts tikai tiem, kuriem tas izriet no minimālās algas palielinājuma, kas pamatā ir tehniskie darbinieki.
Lielākā izdevumu daļa saistīta ar 14. Saeimas nomaiņu, proti, projektā ieplānotas kompensācijas, kas saistītas ar sasaukuma maiņu. Atlaišanas pabalsti, mainoties sasaukumam, tiek izmaksāti ik mēnesi, nevis vienā lielā maksājumā.
Tāpat 9,25 miljoni eiro nākamā gada budžetā paredzēti neatliekamiem remontdarbiem Saeimas ēku kompleksam, ieguldījumiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras pilnveidē, starptautiskās sadarbības stiprināšanai u. tml.
Kārkliņa arī stāstīja par pēdējo divu gadu laikā Saeimas struktūrvienībās īstenoto funkciju un cilvēkresursu optimizāciju, kuru rezultātā esot samazināti 16% amata vietu. Automašīnu skaits samazināts par 14%, un 2026. gadā samazināšoties vēl par 4%. Degvielas patēriņš esot samazināts par 18% no 2023. gada.
Deputāte Skaidrīte Ābrama norādīja, ka nākamā gada budžetā izdevumi par precēm un pakalpojumiem palielināsies par 1,06 miljoniem eiro. Viņa vaicāja, kas darīts, lai ietaupītu. Kārkliņa ieskicēja, ka lielākais darbs, kas ir priekšā, – Saeimas sasaukuma maiņa: jāveic frakciju rotācija, ēkas Torņu ielā "uzfrišināšana". Deputāts Andrejs Ceļapīters aicināja neveikt Saeimas ēkas renovāciju, norādot, ka, viņaprāt, parlamenta nams ir labā stāvoklī, tam nevajadzētu tērēties. Viņš pauda šaubas, ka 2032. gadā izdosies uzsākt parlamenta remontdarbus.
Deputāte Alīna Gendele norādīja, ka esot vīlusies, jo domājusi, ka Saeimas budžetā būs samazinājums. Pēc viņas domām, Saeimai jārāda piemērs, un tagad nāksies taisnoties sabiedrības priekšā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
-1.6 °C







































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)










































































































































































