3.1 °C
Kaut arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja telpās Rīgas pilī ir sākusies jauno ekspozīciju ierīkošana un līdz nākamā gada pavasarim muzejs apmeklētājiem ir slēgts, Lāčplēša diena ir viens no izņēmumiem – muzejs no pulksten 10.00 līdz. 20.00 būs atvērts, vēsta 360TV Ziņas.
Arī šogad Latvijas Nacionālais vēstures muzejs turpina tradīciju katru gadu vienīgo reizi gadā, 11. novembrī, Lāčplēša dienā, īpašā izstādē apmeklētājiem rādīt pilnu Lāčplēša Kara ordeņa komplektu, kas savulaik piederējis Latvijas armijas ģenerālim Jānim Balodim (1881-1965).
Apmeklētājiem ir iespēja aplūkot visas 3 Lāčplēša Kara ordeņa šķiras, muzeja darbinieku vadībā gūt īsu ieskatu ordeņa tapšanas, apbalvošanas un Lāčplēša dienas atzīmēšanas vēsturē, aplūkot savulaik Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Jāzepa Sikoras ģimenei piederējušo tējas (kafijas) servīzi ar ordeņa simboliku.
Izstāde ir papildināta ar sešiem stendiem, kas stāsta par Lāčplēša Kara ordeņa ieceri un izveidošanas gaitu, par ordeņa piešķiršanu, tā zīmju projektēšanu un izgatavošanu, ordeņa pasniegšanas ceremoniju un citām Lāčplēša dienas tradīcijām.
Vēl muzejs piedāvās apskatīt vēsturiskas Neatkarības kara liecības - karavīra un fotogrāfa Andreja Liepiņa (1894-1978) fotogrāfijas, kurās fiksētas gan kauju ainas, gan Latvijas armijas karavīru ikdiena.
Ieeja muzejā bez maksas no Daugavas gātes puses. Arī 18. novembris būs izņēmuma diena, kad muzejs Rīgas pilī būs atvērts apmeklētājiem. Muzeja un pils telpu atkalatvēršana pastāvīgam apmeklējumam plānota 2026. gada pavasarī.
VIDEO:
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
