12. novembrī tiek atklāts pusotra gada laikā uzceltais tilts pār Salacas upi uz starptautiskās nozīmes autoceļa "Via Baltica" jeb Tallinas šosejas (A1) Salacgrīvā.
Morāli un tehniski nokalpojušais vecais tilts ilgāku laiku bija kā kauna traips Latvijas vizītkartē, jo trūka gribas un apņēmības nozīmīgo satiksmes objektu sakārtot.
Līdz gada beigām vēl turpināsies būvlaukuma sakopšana, kā arī darbi zem tilta. Taču līdz ar tilta atklāšanu no šodienas satiksme pār to tiek atvērta pilnībā – abos virzienos, bez luksofora, turklāt visu veidu transportlīdzekļiem, arī kravas automašīnām, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" ("LVC") Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova.
"Gadsimta notikums," par jaunā Salacas tilta atklāšanu teic Salacgrīvas apvienības pārvaldes vadītājs Andris Zunde. "Diezgan jau mēs dabūjām paciest visas tās neērtības sakarā ar jaunā tilta būvniecību, ar to luksoforu un sastrēgumiem. Salacgrīvieši dabūja uz savas ādas izjust, ko nozīmē laikā netikt uz kādu pasākumu. Arī ostas darbs tika ietekmēts, jo pagaidu tiltu varēja izmantot tikai ierobežotas masas kravas mašīnas." Vienlaikus Zunde atzīst, ka neērtības paciest bijis vērts, lai tagad sagaidītu jaunā tilta atklāšanu.
"Brīnumi notiek"
Zunde: "Beidzot mums ir skaists tilts. Pat būvnieki iekļāvās solītajos termiņos, kas būtībā ir gandrīz vai unikāls gadījums Latvijā. Kad tiltu sāka būvēt un paziņoja, ka termiņš ir pusotrs gads, godīgi sakot, pie sevis smīnējām un noteicām, ka tā jau Latvijā nenotiek. Bet, redziet, brīnumi notiek! Tilta būvnieki reizēm pat trijās maiņās strādāja, un rezultāts ir sasniegts."
Salacgrīvas apvienības pārvaldes vadītājs skaidro, ka tilta būvniecības laikā, kamēr tika noslogotas apkārtējās ielas un apbraucamie ceļi, pašvaldība diezgan ievērojamus līdzekļus ieguldījusi šo brauktuvju uzturēšanā un remontā, lai sastrēgumstundās vispār varētu kaut kur izbraukt, īpaši izceļot Āķu ielu.
"Pēc jaunā tilta atvēršanas mēs visur ieradīsimies par ātru," smej Zunde, sakot, ka vietējie iedzīvotāji jau pieraduši pie sastrēgumiem un apkārtceļu mērošanas.
Par jauno tiltu no vietējiem iedzīvotājiem dzirdētas tikai pozitīvas atsauksmes. "Kā ļoti labu risinājumu projektētāji paredzējuši platākas gājēju un velojoslas, nekā tās bija vecajam tiltam. Un tilta vidū izveidotas kabatiņas, kur var uzkavēties un patīksmināties par ainavu. Un apgaismes ķermeņi! Vakaros ir īpaši skaisti, kad iedegas šīs lampiņas, mirdzot kā vējā ieliektas smilgas," priecājas arī pašvaldības pārstāvis.
Saudzīgi pret upes gultni
"Jau pašā sākumā bija skaidrs, ka termiņi šī objekta realizācijai ir ļoti saspringti ne tikai no tehniskā viedokļa, bet arī, lai apgūtu Eiropas līdzfinansējumu, kam noteikti stingri termiņi," teic SIA "Nordes būve" projektu vadītājs Edgars Vaivods. "Attiecīgi starp katru pilnsabiedrības partneri tika detalizēti sadalītas atbildības, lai veiktu darbus pēc iespējas efektīvāk. Bija brīži, kad darbi tika organizēti cauru diennakti, lai galvenos būvniecības posmus paveiktu laikā."
-1.6 °C








































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)










































































































































































