1905. gada 11. novembrī. Pirms 120 gadiem Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības namā, kurā mājoja vairākas latviešu sabiedriskās organizācijas, Romanova (Lāčplēša) ielā 25, vēlākā Dailes teātra zālē otro dienu ritēja pirmais Latvijas tautskolotāju kongress, ko vērtē kā vienu no svarīgākajiem notikumiem gan 1905. gada revolūcijas gaitā, gan Latvijas izglītības sistēmas vēsturē.

Reklāma

Ap tūkstoš delegātu no visiem Vidzemes un Kurzemes guberņu nostūriem pirmo reizi atklāti runāja par tādas skolu sistēmas veidošanu, kas atbilstu latviešu, ne Krievijas impērijas pārkrievošanas politikas vai vācbaltu muižniecības un pilsonības interesēm. Iepriekš par izglītību tādā kontekstā un tik plašā auditorijā vēl nebija spriests, turklāt tagad tas notika puslīdz oficiāli. Atļauju rīkot pasākumus tā organizatoriem Atim Ķeniņam un Jānim Dāvim bija devis Vidzemes gubernators Zvegincevs, kurš gan vēlāk apķērās, ka nebūs labi, bet bija jau par vēlu.

Tautskolotājus 20. gadsimta sākumā uzskatīja par latviešu inteliģences ziedu, aktīvāko tās daļu, kas sabiedrībā baudīja lielu autoritāti un kuru spriedumos ieklausījās. Demokrātiski noskaņotie skolotāji, īpaši provincē, veidoja dažādas biedrības, organizēja korus, teātrus, vadīja vietējo sabiedrisko un brīžiem politisko dzīvi. Ne velti dažus mēnešus vēlāk soda ekspedīciju laikā tieši skolotājus jo bieži arestēja, pakļāva eksekūcijām vai nogalināja. Daudzi literāti un publicisti vismaz kādu dzīves posmu bija darbojušies kā pedagogi. Kongresā valdīja sociāldemokrātiska gaisotne, un tajā uzstājās Rainis, Kārlis Skalbe, Vilis Plūdonis. Pasākumā apstiprināto tautskolu attīstības programmu lielā mērā sagatavoja revolucionāri noskaņotais publicists Jānis Asars. 

Viņa izstrādātie principi vēlāk atbalsojās neatkarīgās Latvijas valsts izglītības sistēmā: mācības latviešu valodā, vispārēja bezmaksas sešu klašu pamatskola bērniem no 8 līdz 14 gadiem, skolu nodošana pašvaldību rokās, baznīcas atdalīšana no skolas, 

skolu programmu paplašināšana, lai dotu bērniem vairāk zināšanu dzīvei. Kongress, kas bija sācies 10., noslēdzās 14. novembrī. Lai īstenotu kongresa lēmumus, ievēlēja Latvijas tautskolotāju savienības centrālo biroju, taču jau 1906. gadā sākās represijas, kas labo nodomu īstenošanu impērijas sastāvā padarīja neiespējamu.

"Zemgales Balss", 1925. gada 11. novembrī

Liela krītoša zvaigzne. Naktī no 9. uz 10. novembri pulksten 1 no Svaru zvaigznāja iznira ārkārtīgi spilgta liela krītoša zvaigzne. Zilganā liesmā degdama un palielinādamās pārāk par prāva ābola lielumu, zvaigzne lēni, mazā ielokā slīdēja uz ziemeļu pusi, ceļā atstādama dzirkstēs izirstošu asti. Sasniegusi gandrīz apvārsni, zvaigzne pēkšņi sadalījās daudzos mirdzošos riekstveidīgos plankumos un apdzisa. Pēdējās naktīs redzētas arī daudz citas krītošas zvaigznes.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu