Ar dažādiem piemiņas pasākumiem, koncertiem šodien, 11. novembrī, Latvijā atzīmē Lāčplēša dienu.
Visvairāk sarīkojumu notiks galvaspilsētā. Kā informē Aizsardzības ministrija, šodien Rīgā laukumā pie Latvijas Kara muzeja tiks iedegts ugunskurs un līdz plkst. 22 būs skatāma militārās tehnikas un ekipējuma izstāde. Bet jau no rīta pulksten 9 Rīgas Doma baznīcā paredzēts ekumeniskais dievkalpojums. Aizsardzības ministrija aicina visu konfesiju baznīcas trīs minūtes skandināt zvanus un aizlūgt par karavīriem un dienestiem, kas gādā par Latvijas drošību. Pulksten 11 Rīgas Brāļu kapos notiks vainagu nolikšanas ceremonija, kurā ar klusuma brīdi tiks godināti Latvijas karavīri, kuri atdevuši savu dzīvību par Latvijas brīvību un neatkarību. Pulksten 12, atzīmējot 33. gadadienu kopš godasardzes atjaunošanas pie Brīvības pieminekļa, Brīvības laukumā notiks svinīgā godasardzes maiņas ceremonija. Tam sekos Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Štāba bataljona organizētais Lāčplēša dienai veltītais pasākums, kurā apmeklētājiem būs iespēja vērot NBS Štāba bataljona Godasardzes rotas defilē programmu, kā arī bataljonā dienošo valsts aizsardzības dienesta karavīru jaunizveidoto defilē programmu. Lāčplēša dienas vakarā pulksten 18 Rīgas Brāļu kapos tiks rīkota vakara junda, lai godinātu Latvijas Neatkarības karā kritušo varoņu piemiņu.
Kā informē Rīgas dome, Rīgas pasākumu programmu sāks tradicionālais piemiņas brīdis Sudrabkalniņā. Bet plkst. 16 ar piemiņas brīdi kritušo karavīru piemiņai Rīgas Brāļu kapos sāksies ikgadējais pasākums "Brīvības cīnītāju gars cauri visiem laikiem", kura laikā ikviens varēs pievienoties lāpu gājienam no Rīgas Brāļu kapiem līdz Brīvības laukumam. Plkst. 18 notiks pasākums pie Brīvības pieminekļa brīvības cīnītāju godināšanai, piedaloties vīru kopai "Vilki". Pēc tā gājiens turpināsies līdz 11. novembra krastmalai un noslēgsies plkst. 18.40 ar uguns plosta palaišanu Daugavā pie Akmens tilta. Pēc plkst. 19 paredzēta sadziedāšanās Daugavmalā pie Rīgas pils mūra. Godinot Latvijas brīvības cīņās kritušos cīnītājus, no plkst. 19 Uzvaras parka teritorijā izskanēs koncertprogramma "Saules mūžs". Tajā piedalīsies postfolkloras grupa "Iļģi", jaunfolka grupa "Jauno Jāņu orķestris", bet koncerta kulminācijā izskanēs jaundarbu programma "Saules mūžs", vairākiem dziedātājiem izpildot īpaši šim pasākumam komponētas dziesmas ar tautas dziesmu vārdiem. Kultūras pils "Ziemeļblāzma" svētku laukumā plkst. 19 norisināsies pasākums "Sveces liesmu iededzam", kurā paredzēta sadziedāšanās pie ugunskuriem. Koncerti notiks arī citās vietās Rīgā.
Aizsardzības ministrija arī atgādina, ka Nacionālo bruņoto spēku, sabiedroto vienību un valsts aizsardzībā iesaistīto dienestu militārā parāde notiks pēc nedēļas – Latvijas Republikas Proklamēšanas gadadienā 18. novembrī. Rīgā, 11. novembra krastmalā, tā sāksies pulksten 13.30.
Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
3.1 °C












































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)







































































































































































