1943. gada 25. jūlijā pēc vizītes pie Itālijas karaļa Viktora Emanuela III tika arestēts fašistiskās Itālijas diktators Benito Musolīni. Dienu pirms tam fašistu Lielā padome viņu atcēla no premjera amata, vietā izvirzot maršalu Pjetro Bodoljo. Musolīni noriets un tam sekojošā bojāeja ir lielisks piemērs, kā agrāk dievināts diktators, kas aizvedis valsti neceļos un sāk ciest sakāves, var īsā laikā krist tautas un elites nežēlastībā un zaudēt visu, kaut šķietami stabili valdījis ilgāk nekā 20 gadu.

Reklāma

Sairums iezīmējās jau 1942. gadā, kad itāliešu vairumu šokēja Itālijas armijas vienību katastrofa PSRS frontēs un neveiksmes kaujās pret Rietumu sabiedrotajiem Ziemeļāfrikā. 1943. gada 10. jūlijā sabiedrotie izcēlās Sicīlijā, notikumu gaita dažās dienās pierādīja, ka Itālijas armija nav spējīga aizsargāt valsts teritoriju bez nacistiskās Vācijas palīdzības. Vēl pirms tam Itālija zaudēja sabiedrotajiem savu koloniju – Tunisiju – Ziemeļāfrikā. Armijas cīņas spars plaka, tā aizvien vairāk demoralizējās. 19. jūlijā sabiedrotie pirmo reizi veica plašu aviācijas uzlidojumu Romai, kas itāliešus nomāca vēl vairāk. Ekonomiskajai, politiskajai un militārajai elitei kļuva skaidrs, ka tālāka Musolīni turēšana pie varas, stūrgalvīgi atsakoties atzīt realitāti un turpinot karu nacistiskās Vācijas pusē, ved valsti bezdibenī. Tā sāka uzskatīt arī karalis. Tautai par Musolīni "atkāpšanos" radio paziņoja vēlu 25. jūlija vakarā. 

Pat laikabiedri bija pārsteigti, ka satraukuma vai nemieru vietā Romas iedzīvotāji izrādīja prieku un ielās izgāja ar dziesmām un prieka saucieniem. 

Režīms sagruva bez neviena šāviena. Sākumā attieksme pret gāzto diktatoru bija samērā iecietīga, viņš pat drīkstēja izvēlēties mājas aresta vietu. Tomēr pamatu zaudējusī valsts pamazām slīga haosā. Septembrī Itālija izstājās no kara Vācijas pusē, taču Vācija bez lielām pūlēm okupēja pusi valsts, atbrīvoja Musolīni un radīja vēl lielāku sajukumu, kura rezultāts bija Itālijas Pilsoņu karš un Benito Musolīni nogalināšana kā tā epizode 1945. gada 28. aprīlī.

Latvijas Vēstnesis, 1923. gada 25. jūlijā

Jauna dzelzceļa līnija Kurzemē. Dzelzceļu virsvalde nodomājusi vēl šogad stāties pie šaursliežu līnijas Pāvilosta–Pilsberģi pagarināšanas līdz Kuldīgai. Jaunas līnijas izmeklēšanas darbus no Pilsberģiem līdz Kuldīgai uzsākšot jau tuvākās dienās. Šaursliežu līniju Liepāja–Ziemupe un Pāvilosta–Pilsberģi izlabošana jau uzsākta, jo minētās līnijas pēdējā laikā netika lietotas un no tām vietām veseliem posmiem bija izņemtas sliedes. Šī būs pirmā dzelzceļu līnija, kas dos iespēju Kuldīgai stāties sakaros ar citām Latvijas pilsētām un Kuldīgas saimnieciskā uzplaukšanā tai, bez šaubām, piekritīs liela nozīme.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.