1954. gada 21. februārī. Pirms 70 gadiem Ventspilī atklāja tēlnieka Jāņa Zariņa veidoto pieminekli Krievijas Pilsoņu kara lielinieku karavadonim, četrkārtējam Sarkanā Karoga kaujas ordeņu saņēmējam Jānim Fabriciusam (1877–1929).

Ventspilī tajā laikā bija Fabriciusa iela un piemineklis atradās tāda paša nosaukuma laukumā. Kaut padomju okupācijas periodā šīs personības vārdā ielas un laukumu nosauca arī citās Latvijas pilsētās un vēl pavisam nesen tāda iela bija Ogrē, Ventspilī attieksme bija īpaša. Tur Fabriciusu sauca par "novadnieku", kaut sarkanās armijas komandieris un komisārs bija dzimis Zūru pagastā kā muižas kalpa dēls un viņa gaitas Ventspilī izpaudās kā skolas gadi, un 1903. gadā pilsētas nomalēs teiktas runas nelegālajos sociāldemokrātu mītiņos, kam sekoja arests un trimda Sahalīnā līdz pat 1917. gada Februāra revolūcijai. Tomēr pieprasījums pēc lokālā padomju varoņa acīmredzot bija. "Cīņa" saistībā ar pieminekļa atklāšanu rakstīja: 

"Granītā kalts sarkanās armijas karavīra formā uz pamatnes stāv karavadonis un komisārs Jānis Fabriciuss un vērīgi lūkojas uz savas dižas sociālistiskās Tēvijas neaizskaramo robežu – Baltijas jūru. 

Pēc ilgas prombūtnes viņš atgriezies pie saviem novadniekiem un nostājies pie pašas robežas kā nenomaināms mīļotās Dzimtenes sargs." Uz mītiņu bija sapulcināti vairāki tūkstoši vietējo ļaužu un padomju armijas karavīri. Bija ieradies Latvijas kompartijas Centrālās komitejas otrais sekretārs Vilis Krūmiņš, Baltijas kara apgabala pārstāvis ģenerālleitnants Gribovs un cita publika. Centrālo atklāšanas runu turēja un piemineklim pārklāju svinīgi noņēma Ventspils pilsētas kompartijas komitejas sekretārs biedrs Čeporuhins. No Maskavas ieradās Fabriciusa meita Tamāra, bet no Zlēkām karavadoņa bērnības draugs, droši vien arī radinieks, "kolhoznieks" Ansis Fabriciuss. Mūsdienās piemineklis ir unikāls kā vienīgais tāda mēroga un tematikas padomju monuments, kas palicis savā vietā. Ventspils pašvaldības ieskatā tas ir saglabājams, jo esot savu laiku raksturojošs, mākslinieciski un kultūrvēsturiski nozīmīgs objekts.

Brīvā Zeme, 1924. gada 21. februārī

Krievijas peldu viesi un Ķemeru sēravoti. Iekustināts jautājums par peldu viesiem, kuri ieceļo no padomju Krievijas Latvijā it kā lai ārstētos Ķemeru sēravotos. Līdz šim visiem, kuri uzdevās par slimiem un vēlējās apmeklēt ārstēšanās nolūkā Ķemerus, kavēkļus ceļā nekādus nelika un tiem Latvijas pārstāvji Krievijā deva vīzas ieceļošanai Latvijā. 

Bet izrādās, ka daudzi "slimi" izlieto Ķemerus tikai kā likumīgu iemeslu iebraukšanai Latvijā, bet Ķemeros nemaz neārstējas. 

Tā pagājušo sezonu no padomju Krievijas iebraukuši Latvijā ārstēšanās nolūkā Ķemeros pavisam 132 personas padomju Krievijas pilsoņu, bet ārstējušies Ķemeros tikai 29. Pārējie izlietojuši atļauju citiem mērķiem. Tagad šādai rīcībai nodomāts darīt galu, neielaižot Latvijā nevēlamus elementus, bet tikai patiesi slimus, kuri brauc ārstēšanās nolūkā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.