15. februāris vēsturē un senās avīzēs. Latviešu mūzikas klasiķis un tautas melodiju vācējs

1874. gada 15. februārī. Pirms 150 gadiem skolotāja ģimenē Igatē piedzima komponists, vairāku simtu kora dziesmu un tautasdziesmu apdaru autors, diriģents un kultūrvēsturnieks Emilis Melngailis (1874–1954).

Melngailis sistemātiski apceļoja Latviju, vākdams tautas mūzikas materiālu, un šajā ziņā ir ievērojamākais latviešu tautas garamantu apkopotājs 20. gadsimtā, bet plašākā laika posmā – otrs aiz Jurjānu Andreja. "Latviešu zemkopju folkloras vērtības padarīdams par jaunrades pamatu, kā arī estētikas un stilistikas paraugu, izveidojis oriģinālu mūzikas nacionālo stilu. Viņa darbīgā mūža centrā bijusi neatlaidīga cīņa par senās tautas mākslas pamatīguma un vitalitātes pārtveri un iemiesošanu profesionālajā mūzikā. Izcils 20. gadsimta pirmās puses kora oriģinālmūzikas autors, koru kustības un Dziesmu svētku tautiskuma veicinātājs," par viņu Nacionālajā enciklopēdijā raksta muzikologs Arnolds Klotiņš. Melngaiļa kolekcijā ir vairāk nekā 10 000 folkloras vienību, no kurām puse melodiju savāktas laikā no 1899. līdz 1943. gadam. Pirmās divas melodijas viņš pierakstījis 1896. gadā Raunā no savas mātes Līzes Melngailes (1851–1932), bet tautas melodiju vākšanu kā misiju sāka uztvert dažus gadus vēlāk. 

Jāatzīmē, ka Melngailis jaunībā vāca arī līvu un citu tautu mūziku, turklāt ne tikai Latvijas teritorijā. 

Tā Lietuvā viņš pierakstīja senās ebreju dziesmas, kuras, jādomā, zudušas, jo tika nodotas Krievijas Ķeizariskajai ģeogrāfijas biedrībai Pēterburgā un par to tālāko likteni trūkst informācijas. Tāpat nav zināms, kas notika ar kirgīzu, uzbeku un kalnu tautu melodijām, kuras Melngailis savāca pirms Pirmā pasaules kara un kara laikā dzīvodams Taškentā, bet kuru pierakstus 1920. gadā konfiscēja Padomju Krievijas muita, komponistam atgriežoties Latvijā. Valstiskuma periodā Melngailis savās ekspedīcijās ne tikai pierakstīja melodijas, bet arī fotografēja teicējus un vidi ap tiem. Viņa vākums 1951.–1953. gadā iznāca trīs sējumos kā "Latviešu mūzikas folkloras materiāli".

Latvis, 1924. gada 15. februārī

Aicinājums patriotiem. Kad Kurzemē un Ziemeļlatvijā 1919. g. sākumā nacionālie varoņi cīnījās pret ienaidnieka pārspēku, visu domas bija saistītas pie viņiem. Tagad pagājuši drīz 5 gadi, kamēr varoņi apmainījuši zobenu pret arklu. Bet karš daudziem ir sitis brūces, kuras tikai tagad sāk kvēlot un vilkt kopā. Bez šaubām, katrs jutīs līdz šādam karavīram. Bet līdzjūtībai jāparādās arī darbos. Pašlaik steidzama palīdzība ir vajadzīga kādam bij. pulkveža Kalpaka bataljona karavīram, kuram attīstījusies asā formā frontē iegūtā tuberkuloze. Nepieciešama ārstēšanās ārzemēs. Tāpēc viņam par labu notiek šovakar Virsnieku klubā koncerts ar balli. Koncertā piedalās laipnā kārtā mūsu labākie spēki: Brehmane-Štengele, Kaktiņš, Bērziņš, Niedra, Arnīts un komponists Jāz. Mediņš. Sākums plkst. 8 vakarā.