16. decembris vēsturē un senās avīzēs. Izmisuma uzbrukums Ardēnos

1944. gada 16. decembrī. Pirms 80 gadiem ziemas apstākļos rītausmā sākās pēdējais liela mēroga vācu armijas uzbrukums Otrā pasaules kara Rietumu frontē – Ardēnu ofensīva.

Tanki un 14 kājnieku divīzijas devās uzbrukumā 100 km plašā frontē, lai caur Beļģiju un Luksemburgu sasniegtu un ieņemtu Rietumu sabiedroto apgādei vitāli svarīgo Antverpenes ostu. Ja tas izdotos, sabiedroto spēki tiktu sašķelti, bet daļa amerikāņu vienību aplenktas. Pēc Ādolfa Hitlera ieceres, bez Antverpenes rietumniekiem rastos apgādes grūtības; amerikāņu un britu vienības tiktu sakautas un izsviestas no Francijas. Galu galā rietumnieki būtu spiesti lūgt pamieru vai pat slēgt separātu mieru. Hitlers, pilnīgi aplami vērtēdams politisko situāciju, uzskatīja, ka, cietuši neveiksmi, sabiedrotie sakašķētos savā starpā un ASV karaspēks vispār izvāktos no Eiropas. 

Tad varētu visus spēkus vērst pret PSRS un sākt pretuzbrukumu Austrumu frontē, kamdēļ arī līdz pēdējam brīdim tika turēts Kurzemes placdarms.

Dzīvē viss tomēr izskatījās citādi. Vācu vienībām, kas attiecīgajā sektorā bija ievērojamā pārsvarā, sākumā patiešām izdevās pārsteigt amerikāņus un pārraut fronti 60 km garumā. Uzbrukuma sākumā valdīja arī vāciešiem labvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi – apmākušās debesis neļāva sabiedrotajiem izmantot pārsvaru aviācijā. Ap Ziemassvētkiem uzbrucējiem izdevās pietuvoties Māsas upes līnijai, taču tas arī bija viss. Vācieši aplenca, bet nespēja ieņemt stratēģiski svarīgo vairāku šoseju krustpunktu Bastoņas pilsētiņu, kuru aizstāvēja ASV izpletņlēcēju divīzija. Bastoņā glabājās vairāki miljoni litru degvielas, kas uzbrucējiem būtu lieti noderējuši, taču vāciešiem neizdevās pie tiem tikt. Attīstoties uzbrukumam, apgādes problēmas kļuva aizvien vairāk jūtamas, turklāt 22. decembrī debesis noskaidrojās un sabiedrotie laida darbā aviāciju, kas nīcināja vācu apgādes kolonnas, bet Bastoņas turēšanās kopā ar hronisko degvielas trūkumu aizvien jūtamāk kavēja uzbrukumu. Ap 25. decembri nacistiskās Vācijas Rietumu frontes pavēlnieks ģenerālfeldmaršals Gerds fon Rundštets konstatēja, ka uzbrukumu Ardēnos nav sasniedzis plānotos rezultātus un būtu jāaptur. 

Hitlers tam iebilda, un mēģinājumi uzturēt uzbrukumu, par spīti tam, ka vācu armija jau sāka atkāpties, tika veikti vēl līdz 1945. gada janvāra sākumam. 

Rezultātā nacistiskā Vācija izrādījās iztērējusi pēdējās karavīru un tehnikas rezerves un tās vairs nebija no kā papildināt, kamēr sabiedrotie savus arī jūtamos zaudējumus papildināja bez lielām pūlēm.

"Latvijas Vēstnesis", 1924. gada 16. decembrī

Ledus stāvoklis Daugavā maz grozījies. Pie pilsētas no tiltiem līdz jūrai upe no ledus tīra. Augšpus tiltiem līdz Bišu muižai ledu pastāvīgi salauž velkoņi. Pie Doles salas uztur pa ledu kājinieku satiksmi un brauc pāri upei arī ar vieglākiem vezumiem. Mīlgrāvja ieteka no ledus iztīrīta un satiksmi var uzturēt ar laivām. Sarkandaugava aizsalusi un satiksme ar Kundziņsalu notiek pa ledu. Kuģniecība Lielupē ledus dēļ stipri apgrūtināta un ja pastāvēs dažas dienas stiprāks sals, tad kuģniecība Lielupē izbeigsies priekš Ziemassvētkiem. Pie Lielupes tagadējās lēnās straumes salauzītais ledus paliek upē un atkal sasalst. Ievērojamā vairumā parādījies ledus lejpus Jelgavas. Slokas tvaikoņi vēl brauc samērā kārtīgi.