1864. gada 12. decembrī. Pirms 160 gadiem Jelgavas apriņķa Kroņvircavas pagastā turīga zemnieka ģimenē piedzima viens no veiksmīgākajiem 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma latviešu uzņēmējiem, agronoms, sabiedrisks darbinieks, arī grāmatizdevējs Jānis Bisenieks.
Laikabiedri viņu uzskatīja par "saimniecisku ģēniju", ne sliktāku par Krišjāni Valdemāru. Uzņēmēja ķēriens viņā parādījās jau studiju gados Rīgas Politehnikumā, kur Bisenieks kļuva par diplomētu agronomu – viņš organizēja lētu studentu ēdināšanu un reizē arī kredīta iespējas studentiem. Te parādījās iemaņas, kuras tautsaimnieks vēlāk demonstrēja 1899. gadā, sākot vadīt Jelgavas Lauksaimniecības biedrības Krāšanas un aizdošanas sabiedrību.
Šī kredītiestāde ātri izveidojās par vienu no lielākajām latviešu saimniecisko aprindu apkalpotājām un aptvēra kā lauciniekus, tā latviešu rūpniekus.
Bisenieks pratis pārliecināt par savām idejām citus un baudīja cieņu, jo, kaut pēc dabas autoritārs, domāja ne tikai par savu, bet arī sabiedrības labumu. Viņu, piemēram, godina kā laikmetam modernu lauksaimniecības tehnoloģiju nesēju latviešu zemniekos, minerālmēslu izmantošanas un mehanizācijas propagandētāju, bet reizē viņš pie Jelgavas Lauksaimniecības biedrības izveidoja tirdzniecības uzņēmumu "Konzums", kurā, kā tolaik rakstīja, "attīstīja savu veikalniecisko talantu", tas ir, tirgoja iepriekšminēto. 1895. gadā Bisenieks un viņa vadītā biedrība Jelgavā organizēja Latviešu lauksaimniecības izstādi – pirmo un ilgu laiku arī plašāko latviešu rīkoto izstādi. 1908. gadā tautsaimnieks parūpējās par Jelgavas zemkopības skolas, nākamā Saulaines tehnikuma, dibināšanu. Viņa 1906. gadā izveidotā "Latviešu lauksaimnieku Ekonomiskā sabiedrība" pēc būtības bija biznesa impērija, kas darbojās arī Krievijas teritorijā. Tās apakšstruktūras rīkojās tirdzniecībā, rūpniecībā, apdrošināšanā un kredītu sektorā, sniedza konsultācijas lauksaimniecībā, organizēja importu un eksportu, pirka un cēla nekustamos īpašumus, kontrolēja Lielupes baseina ķieģeļnīcas un uzturēja tvaikoņu satiksmi Lielupē. Arī moderna elevatora un noliktavu būve Rīgas ostā īsi pirms Pirmā pasaules kara bija Bisenieka un viņa komandas projekts. Kādā brīdī uzņēmējs sāka pat iegādāties latviešu preses izdevumus. Piemēram, "Dzimtenes Vēstnesi" un "Latviešu Avīzes", jo apjauta mediju lomu biznesā.
Bisenieka varenību sagrāva Pirmais pasaules karš. Latvijas valsts pirmajos gados viņš darbojās kā ekonomisks eksperts,
taču 1923. gadā saaukstējās un 59 gadu vecumā nomira ar plaušu karsoni. Viņa atstāto mantojumu īpašumos lēsa ap 20 miljoniem latu.
"Rīgas Ziņas", 1924. gada 12. decembrī
Ubagošanas prāva. Rīgas apgabaltiesa iztiesāja vakar apsūdzību pret Vicentu Vazni un viņa sievu Ievu Vazni, kurus apvainoja, ka sūtījuši savu 7 gadus veco puisēnu un 12 gadus vecu meiteni ubagot pie operas, uz Brīvības bulvāra un citur. Abus notiesāja uz 7 dienām arestā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
-4.9 °C
























































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)































