13. decembris vēsturē un senās avīzēs. "Kundzes" vai "jaunkundzes"

1954. gada 13. decembrī. Pirms 70 gadiem Rietumvācijas Bundestāga Juridiskā komisija noraidīja priekšlikumu arī neprecētas sievietes oficiālajā saziņā saukt par kundzēm (vāciski – Frau), nevis jaunkundzēm (Fräulein), ja vien pirmās to vēlas.

Šī bija tikai viena epizode gadu desmitiem ilgušajās vācu sabiedrības un politisko aprindu diskusijās par doto tematu – vai "jaunkundze" ir vai nav novecojusi, savā būtībā diskriminējoša un seksistiska uzruna sievietei. Debates par to Vācijā sākās tūlīt pēc Pirmā pasaules kara demokratizācijas viļņa, ap 1919. gadu, pieklususi nacistu varas gados, bet ar jaunu spēku uzbangoja pēc Otrā pasaules kara un ilga līdz 70. gadiem.

Dažas dienas pēc Vācijas parlamenta Juridiskās komisijas lēmuma visu cienītā liberālās Brīvās demokrātiskās partijas deputāte un sieviešu tiesību cīnītāja Elizabete Līdersa tomēr panāca, ka vismaz Vācijas Bundestāga plenārsēžu zālē vārdu "jaunkundze" vairs nelietos. Nākamais solis tika sperts 1955. gadā, kad VFR iekšlietu ministrs Gerhards Šrēders (nejaukt ar neseno Vācijas kancleru, kas ir cita persona) izsūtīja apkārtrakstu, informējot, ka Prūsijas un nacionālsociālistu laika prakse izbeidzama un turpmāk oficiālajā sarakstē visas sieviešu dzimtas personas godājamas kā kundzes, tas ir, "Frau". 

Tobrīd 76 gadus vecā, neprecētā deputāte Līdersa to komentēja, atgādinot, ka jau sen pieder pie labā toņa arī neprecētas dāmas, vecākas par 35 gadiem, saukt par kundzēm. 

Līdersa gan neizslēdza sievietes turpināt uzrunāt par jaunkundzēm, ja tā ir viņu vēlme. Pilnībā jautājums sabiedriskā līmenī tika izšķirts 60. gadu beigu "seksuālās revolūcijas" un dzimumu līdztiesības uzvaras periodā, kad par spīti nostalģiskām iebildēm uzvarēja priekšstats, ka vārdam "jaunkundze" no aprites jāpazūd. Atbilstošu lēmumu 1971. gada 16. februārī pasludināja VFR Iekšlietu ministrija: "jaunkundze" oficiālā apritē vairs nav lietojams, bet, uzrunājot neprecētas pilngadīgas sievietes, jālieto uzruna "kundze". Savdabīgi, ka komunistiskajā Austrumvācijā "jaunkundzi" turpināja lietot līdz 1989./90. gadam. Runājot par PSRS okupēto Latviju, tad tur presē 50. gados jau bija skaidrs: "Uzruna "kungs", "kundze", "jaunkundze" padomju cilvēka uztverē skan kā apvainojums. Pagājis pietiekami ilgs laiks, lai šie buržuāzisko laiku tikumi izzustu bez pēdām, bet līdz šim vēl vienā otrā darbavietā tie vēl gluži svaigi."

"Latvijas Sargs", 1924. gada 13. decembrī

Valmiera. Sakarā ar A. Niedras prāvu "Latvijas Sargs" tik labi Valmierā, kā arī apkārtnē tiek lasīts ārkārtīgi lielā skaitā. 

Pienākušais eksemplāru skaits laikrakstu kioskos tiek īsā laikā izpirkts un daudziem jāpaliek tukšā. 

Tas arī viegli saprotams, jo ar Andr. Niedras karaspēka uzvaras gājienu 1919. gada pavasarī atvērās starp daudzām citām durvīm arī Valmieras cietuma durvis un tur smacētie pilsoņi izbēga nāvei, kurai viņi bij nolemti tāpat kā tie, kurus lielinieki jau bija paspējuši noslepkavot. Katram saprotamas arī tās nevainīgās "Sociāldemokrāta" dusmas un tie netīrumi, kurus "biedri" cenšas gāzt pār Latvijas atbrīvotāju A. Niedru pat pēc tam, kad tiesa atzinusi viņu par nevainīgu Bermonta lietā, jo, lūk, tikai Niedras dēļ "Sociāldemokrāta" sirdsdraugiem Stučkam un kompartijai bijis jāatstāj Latvija un jālaižas uz paradīzi.