"Rusiņa gadījums". Policija varēja darīt vairāk

Nebijuša vēriena sabiedrības rezonansi izraisījusi Jēkabpilī notikusī slepkavība – ļaudis par policijas darbu izteica sašutumu tīmeklī, žurnālisti pastiprināti interesējās, Valsts policijas priekšnieks rosināja dienesta izmeklēšanu, savu viedokli izteica arī Saeimas deputāti un pat Valsts prezidents Egils Levits, kurš lūdzis "izvērtēt visus apstākļus, kas saistīti ar to Valsts policijas un prokuratūras amatpersonu rīcību", un arī aicina policiju un prokuratūru izvērtēt, kādas iekšējās darbības izmaiņas vai arī izmaiņas ārējos normatīvajos aktos ir nepieciešams veikt.

Bet rīt pie valdības ēkas plkst. 13 notiks pikets "Nāves iemesls: sieviete", ko rīko centrs "Marta", organizācijas "Sievietei paveicās" un "Protests", kas uzskata, ka valdība nav spējusi noteikt cīņu pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē kā politisko prioritāti Latvijā, un ir laiks to mainīt.

Šāda sabiedrības reakcija sekojusi pēc tam, kad 16. aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā Leons Rusiņš nogalināja savu bijušo dzīvesbiedri. Vīrietis mēnešiem ilgi bija sievietei draudējis un viņu vajājis, par to regulāri tika ziņots policijai. Slepkava aizlaidies un joprojām nav atrasts. Policija skaidrojusi, ka darīts viss iespējamais un ka "katrai vajātajai sievietei policistu blakus nenoliksi", tāpat tiek norādīts uz vīrieša raksturu. "Droši vien vērojamas psihiskās novirzes un maniakāla vajāšana," teicis Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.

Patikušas dāmas un azartspēles

Kur audzis, kā veidojusies L. Rusiņa dzīve, iekams viņš nonāca līdz šādam nežēlīgam noziegumam? Leons dzimis kolhoza slaucējas un traktorista ģimenē. Bija arī jaunāks brālis. Kad abi bija mazi, traģiski gājis bojā tēvs: dzērumā ar puskaci jeb startermotoru darbinājis traktoru, tas sācis braukt un pārbraucis vīrietim pāri. Māte palikusi viena ar diviem maziem bērniem. Sieviete bijusi centīga slaucēja, labi pelnījusi un krājusi naudu. Ar kolhoza palīdzību uzcēlusi pamatīgu mūra divstāvu māju, kas joprojām stāv Preiļu novada Upmalas pagasta Vanagu ciema centrālās ielas malā. Jau mazliet aplupusi un aizslēgta. Leona māte nesen pārcietusi insultu un viņu savā aprūpē paņēmusi radinieku ģimene, kas dzīvo ielas pretējā pusē.

Kā man stāsta Leona skolasbiedrs Vanagu pamatskolā, Rusiņš bijis puika kā jau puika, nekā īpaša, tikai varbūt bijis agresīvāks nedaudz virs vidējā, taču ne tik daudz, lai skola tam pievērstu īpašu uzmanību. Leona māte bijusi sirsnīga sieviete un regulāri nākusi uz vecāku sapulcēm. Pēc skolas beigšanas Leons laukos bija maz redzams.

Vairāki Vanagu ciema iedzīvotāji, ar kuriem runāju, visi kā viens stāsta, ka Leons paticis meitenēm un sievietēm, ko arī izmantojis. Taču viņam paticis palaist rokas. Pēc skolas pabeigšanas strādājis par šoferi Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, bet ātri uzķēris, ka labi var nopelnīt ar mežizstrādi. Izveidojis savu uzņēmumu, bijusi sava tehnika. Ne sevišķi liels uzņēmums, bet pelnījis labi.

"Nauda nāca griezdamās. Atceros, aizbrauca uz Rīgu un par 17 000 latu vienā mierā nopirka trīs gadus vecu volvo. Kļuva lielīgs, knauzerīgs ar naudu, bet citādi izpalīdzīgs. Viņš dzīvoja Līvānos, bet tur "saslima" ar azartspēlēm. Nauda nāca, un nauda gāja. Kļuva kašķīgs un pamazām saplēsās ar visiem, arī ar savu māti. Bija skandāli. Leons gribēja, lai māte ieķīlā māju, zemi, ļauj izstrādāt viņas mežu, bet viņa neparko. Cik zinu, varbūt ne gluži sita savu māti, bet rokas palaida, trakoja," stāsta radinieks Jānis, kura ģimenē tagad dzīvo Leona māte. Ar viņu man aprunāties nelaida, jo esot pārāk slima. Par dēla Leona izdarīto zinot – draudzenes pastāstījušas, kamēr mājinieki vēl domājuši, teikt vai neteikt traģisko ziņu. Mātes viedoklis par dēla likteni esot: kaut viņam ātrāk pienāktu gals...

"Es nezinu, kas Leona dzīvē noticis pēdējā laikā. Kādus 12 gadus neesmu nemaz viņu redzējis. 

Kad bija jaunāks, daudz dzēra, pēc tam atmeta. Pirms vairākiem gadiem vienā no sieviešu žurnāliem bija kādas sievietes stāsts. Tur vārdi bija mainīti, bet mēs sapratām, ka tas ir par Leonu un viņa bērna māti, kuru viņš fiziski un emocionāli terorizēja. Šī sieviete ar meitu aizbrauca uz ārzemēm. Leona meitai tagad ir 18 gadi," stāsta Jānis, kurš atšķirībā no policijas un daudziem citiem vairāk sliecas domāt, ka Leons nav izdarījis pašnāvību, bet savu automobili un citas mantas speciāli atstājis pie upes, lai domātu, ka noslīcinājies. "Viņš tomēr bija tāds žuļiks dzīvē..."

Leona jaunākais brālis ir miris.

Ieies vēsturē kā "Rusiņa gadījums"

L. Rusiņš 2022. gada 26. augustā tika atzīts par vainīgu noziedzīgajā nodarījumā – ļaunprātīga nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšana – un sodīts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 25 dienām. Viņam civiltiesiskā kārtā bija noteikta netuvošanās bērna mātei, ko Rusiņš pārkāpa. Tiesībsargājošo iestāžu darbinieks, kas sekoja šai lietai, norāda, ka tiesnesis iedevis bargāko sodu, ko Kriminālikuma 1681. pants paredzējis.

Novērošanas kamera.

Foto: Ekrānuzņēmums

"Godīgi sakot, Rusiņš atstāja iespaidu – "suns rej, bet nekož", emocionāls, bravūrīgs. Diemžēl, kā izrādījās, tas bija maldīgs iespaids. Rusiņš nebija arī iepriekš sodīts. Visi kriminālprocesi par to pašu 1681. pantu viņam sakrājās jau pēc tam. Tiesa gan, viņam jau iepriekš civiltiesiskā kārtā bija noteikts netuvoties sievietei, bet viņa bija atnākusi uz tiesu, lūdzot Rusiņam šo aizliegumu noņemt. Tiesa šo lūgumu noraidīja. Pēc tam attiecības abu starpā atkal eskalējās un tika ierosināts vispirms viens kriminālprocess, pēc tam citi, Rusiņš tika izsludināts meklēšanā. Viņš attālināti terorizēja savu bijušo dzīvesbiedri, kaimiņienes, bija mobils. Protams, policija varēja darīt vairāk, tā jau nu gluži nebija, ka nekādi varianti Rusiņu noķert nepastāvēja. Arī sociālais dienests varēja būt aktīvāks. Taču atkal – noķertu, ieliktu uz mēnesi cietumā, iznāktu ārā un turpinātu terorizēt. Šī lieta ieies vēsturē kā "Rusiņa gadījums" un, domāju, būs pamats likumdošanas un prakses izmaiņām, lai maksimāli šādas traģiskas lietas novērstu," komentē tiesībsargājošo iestāžu darbinieks, kurš lūdza neminēt savu vārdu.

Ne vienmēr policija rīkojas profesionāli

Pārmetumus policijai, valdībai gan saistībā ar šo konkrēto gadījumu, gan situāciju kopumā veltījusi nevalstiskā organizācija "Marta", kas sniedz atbalstu cilvēku tirdzniecībā un no partneru vardarbības cietušām sievietēm.

"Ja starp personām pastāv vai ir pastāvējušas tuvas, intīmas attiecības un viņi nonāk tiesībsargājošo institūciju redzeslokā saistībā ar vardarbību, vienmēr ir jāizvērtē apdraudējums dzīvībai un veselībai. "Marta" ievērojusi, ka ne visām institūcijām ir vienota izpratne par ar dzimumu saistīto vardarbību, kontrolējošās vardarbības problemātiku un darbībām, kas liecina, ka pastāv augsts apdraudējums dzīvībai," saka organizācijas vadītāja Iluta Lāce.

"Ja persona ir žņaugta, atkārtoti cietusi no fiziskas vardarbības, tikušas pieprasītas seksuāla rakstura darbības pret personas gribu, ja persona ir vajāta, ir saņēmusi draudus, ka tiks atņemta dzīvība viņai vai viņas bērniem, vai arī saņemti draudi, ka pats vardarbības veicējs izdarīs pašnāvību, tad tie visi ir "sarkanie karogi", ka cietušās dzīvība ir apdraudēta."

I. Lāce atgādina, ka kopš 2014. gada persona var pieprasīt tiesā pagaidu aizsardzību, norādot tiesai, kādas darbības pret viņu veiktas, kas liecina par vardarbību. "Tiesa parasti pieņem lēmumu par pagaidu aizsardzības piemērošanu 24 stundu laikā. Vardarbības akta laikā līdzcilvēkiem, aculieciniekiem ir iespēja izsaukt policiju. Latvijā policijai ir izstrādāta paziņojuma veidlapa, kas strādā kā riska izvērtējuma instruments, policijai ierodoties uz izsaukumu, lai novērstu tūlītējus draudus un atkārtotu vardarbību. Paziņojuma veidlapa palīdz policijai pieņemt lēmumu par nošķiršanu un sagatavot tiesai pieteikumu par pagaidu aizsardzības piešķiršanu. Veidlapa ir instruments, kas tiek nosūtīts sociālajam dienestam. Tas tālāk sazinās ar vardarbībā cietušo personu un piedāvā palīdzību, kā arī atrod veidu, kā panākt vardarbību veikušajai personai valstī piedāvātās sociālās rehabilitācijas izmantošanu. Šobrīd arī tiesa, lemjot par pagaidu aizsardzību, var nozīmēt obligātu rehabilitāciju vardarbības veicējam. Šis modelis ir izmēģināts 2017. gadā Tukumā, kā rezultātā tur strauji palielinājās policijas veikto nošķiršanu skaits un sociālo dienestu redzeslokā nonāca gadījumi palīdzības sniegšanai, par kuriem iepriekš nebija zināms. 

Leonu Rusiņu Valsts policija ir izsludinājusi starptautiskā meklēšanā.

Foto: Publicitātes / Latvijas Mediji

Modelī ir šādi soļi:

1) izsaukums uz 110 vai 112;

2) policijai ierodoties notikuma vietā, tiek aizpildīta paziņojuma veidlapa, piedāvāta vardarbību veikušās personas nošķiršana un informācija par palīdzības iespējām;

3) paziņojuma veidlapa tiek nosūtīta sociālā pakalpojuma sniedzējam, kas sazinās ar vardarbībā cietušo personu, veic padziļinātu risku izvērtējumu un vajadzību analīzi, un kopīgi izveido drošības plānu;

4) piedāvā sociālās rehabilitācijas un citus pieejamos pakalpojumus, pabalstus, ciktāl no vardarbības cietusī persona ir gatava tos pieņemt.

Proti, mums valstī ir iespējams piemērot nošķiršanu, pieprasīt pagaidu aizsardzību, vērsties policijā par vajāšanu. Un policija var bez cietušā piekrišanas veikt nošķiršanu, ierosināt kriminālprocesus arī par viegliem miesas bojājumiem, kā arī par vajāšanu," stāsta I. Lāce. Viņa uzskaita: Krimināllikuma 132.¹ pants paredz īslaicīgu brīvības atņemšanu līdz trim mēnešiem par vajāšanu, 168.1 pants paredz to pašu, ja nepilda nolēmumu par aizsardzību pret vardarbību. Kriminālprocesa likuma 272., 277., 279. un 274. pants nosaka iespēju piemērot apcietinājumu kā drošības līdzekli gan par atkārtotu vajāšanu, gan par pagaidu aizsardzības pret vardarbību pārkāpšanu.

Ko policija varētu darīt labāk? I. Lāce: "Tas, ko "Marta" pamanījusi savā praksē, ka ne vienmēr policija rīkojas profesionāli, proti, nereti netiek piemērota nošķiršana pagaidu aizsardzības pārkāpumu gadījumos. Tā vietā, lai apcietinātu, ierosinātu kriminālprocesu, notiek vienkārši parunāšanās. Sievietes stāsta, ka vajāšanas gadījumos, kur viņām ir video, telefonā draudu ziņas un tas tiek uzrādīts policijai, netiek ierosināti kriminālprocesi par vajāšanu un vardarbības veicējs netiek apcietināts. Eiropas Padomes konvencijas pret vardarbību pret sievietēm ratificēšanas gadījumā varētu pilnveidot gan likumus, gan prakses, kas pieprasa pastiprinātu atbildību no vardarbības veicēja, ja cietusī ir esošā vai bijusī partnere."