No nabadzīgo aizstāvja līdz reformu simbolam; noslēdzies pāvesta Franciska ceļš

Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks pirmdien devies mūžībā, paziņojis Vatikāns. Francisks, kurš katoļu baznīcu vadīja kopš 2013. gada, pēdējos gados sastapās ar nopietnām veselības problēmām, bet šogad vairāk nekā mēnesi pavadīja slimnīcā. Lieldienās astoņdesmit astoņus gadus vecais Francisks sveica ticīgos no Svētā Pētera bazilikas balkona, lai arī pats uzrunu "Urbi et orbi" ("Pilsētai un pasaulei") nenolasīja.

Neapglabās Vatikānā

"Dārgie brāļi un māsas, ar dziļām skumjām man ir jāpaziņo par mūsu Svētā tēva Franciska nāvi. Šorīt pulksten 7.35 (8.35 pēc Latvijas laika) Romas bīskaps Francisks atgriezās Tēva mājās," paziņoja kardināls Kevins Farels. "Viņš mācīja mums dzīvot saskaņā ar evaņģēlija vērtībām ar uzticību, drosmi un vispārēju mīlestību, īpaši pret nabadzīgākajiem un atstumtākajiem," piebilda kardināls Farels, kurš kā Vatikāna kamerlengs līdz nākamā pāvesta ievēlēšanai pārņēmis katoļu baznīcas administrācijas vadīšanu.

Līdz ar pāvesta nāvi sākušās deviņas dienas ilgas sēras. Francisks atbilstoši noteikumiem tiks apglabāts no ceturtās līdz sestajai nāves dienai. Par konkrētu bēru dienu vēl vienosies kardināli. Jau zināms, ka Francisks būs pirmais pāvests vairāk nekā simt gadu laikā, kurš netiks apglabāts Vatikānā. Par savu atdusas vietu viņš izraudzījis Svētās Marijas Madžores baziliku Romā. 

Ticīgajiem Svētā Pētera laukumā būs iespēja atvadīties no mūžībā aizgājušā pāvesta. 

2005. gadā pēc Jāņa Pāvila II nāves ticīgie gaidīja pat vairākus kilometrus garās rindās, lai atvadītos no mirušā pāvesta. Pēc bērēm kardināli pulcēsies uz konklāvu, lai ievēlētu nākamo pāvestu.

Veselības problēmas

Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks nomira pēc smadzeņu insulta, pirmdien paziņoja Vatikāns. Franciska veselības stāvoklis pēdējos gados pasliktinājās, un viņš lielākoties pārvietojās ratiņkrēslā vai ar spieķa palīdzību. Francisks šā gada 14. februārī tika nogādāts slimnīcā Romā. Izskanējis, ka viņam pirms tam bijušas grūtības elpot un runāt. Drīz pēc hospitalizēšanas pāvestam tika diagnosticēta pneimonija abās plaušās. Jāpiebilst, ka Francisks jaunībā bija zaudējis daļu plaušas, kas viņam vēlāk radīja veselības problēmas. Uzturoties slimnīcā, Franciska veselības stāvoklis pasliktinājies tik ļoti, ka ārsti pat apsvēruši pārtraukt ārstēšanu, lai ļautu Franciskam mierīgi nomirt. Viņa veselības stāvoklis tomēr uzlabojies, un 23. martā Francisks atgriezās Vatikānā. Kopš tā brīža viņš publiski parādījies tikai pāris reižu. Vēl svētdien viņš no Svētā Pētera bazilikas balkona sveica ticīgos Lieldienās, tomēr uzrunu "Urbi et orbi" ("Pilsētai un pasaulei") nolasīja viņa palīgs. Svētdien Francisks arī uz brīdi tikās ar ASV viceprezidentu Džeimsu Deividu Vensu, kurš ar ģimeni Lieldienas pavadīja Romā. Venss bijis pēdējais ārvalstu viesis, kas apmeklējis Francisku.

Vēsturiska izvēle

Francisks dzimis Argentīnā 1936. gada 17. decembrī kā Horhe Mario Bergoljo. Pirms ievēlēšanas par pāvestu viņš ieņēma Buenosairesas arhibīskapa amatu. Jāpiebilst, ka viņš tuvu ievēlēšanai bija jau 2005. gadā, kad pēc Jāņa Pāvila II nāves kardināli par katoļu baznīcas galvu izraudzījās Jozefu Racingeru, kurš pieņēma vārdu Benedikts XVI. Pēc Benedikta XVI atkāpšanās no amata vājās veselības dēļ 2013. gadā kardināli izlēma par labu tobrīd septiņdesmit sešus gadus vecajam Buenosairesas arhibīskapam Bergoljo, kurš kļuva par pirmo jezuītu un pirmo Latīņamerikas izcelsmes garīdznieku pāvesta amatā. Daudzi katoļticīgie pirms tam bija sprieduši, ka konklāvā tomēr tiks izraudzīts kāds jaunāks kardināls.

Francisks bija pirmais pāvests kopš 15. gadsimta, kura pontifikāta laikā dzīvs bija arī viņa priekštecis. 

Benedikts XVI, kurš nomira 2022. gadā, acīmredzami ne vienmēr atbalstījis sava pēcteča uzņemto kursu uz reformām katoļu baznīcā. Jaunais pāvests izraudzījās vārdu Francisks, kuru neviens katoļu baznīcas vadītājs pirms viņa nebija pieņēmis. Šis vārds tika izraudzīts par godu 13. gadsimta mistiķim Asīzes Franciskam, kurš dzīvoja pieticīgu dzīvi un palīdzēja trūkumcietējiem. Pāvesta amatā Francisks īpaši uzsvēris nepieciešamību palīdzēt trūcīgajiem cilvēkiem un arī pats rādīja priekšzīmi. Viņš uzturējās nevis pāvestu oficiālajā rezidencē Apustuliskajā pilī, bet viesu mājā netālu no Svētā Pētera bazilikas, valkāja vecas kurpes, kā arī pats zvanījis pa telefonu.

Atbalsta reformas

Francisks tika uzskatīts par reformām draudzīgu pāvestu, kas gan sadusmojis konservatīvāk noskaņotos katoļus. Viņš daudz runāja par kara, migrācijas un klimata pārmaiņu jautājumiem. Pirmajā vizītē ārpus Romas Francisks 2013. gadā apmeklēja Lampedūzas salu, kas saskārās ar lielu migrantu pieplūdumu. 2016. gadā Francisks kā pirmais pāvests tikās ar Krievijas Pareizticīgās baznīcas galvu patriarhu Kirilu. Francisks arī centies sekmēt kristiešu un musulmaņu tuvināšanos. Franciska laikā katoļu baznīca mainīja nostāju nāvessoda jautājumā, uzsverot, ka šāds sods nav pieļaujams nekādā gadījumā. Francisks arī atļāva priesteriem atlaist grēkus sievietēm, kuras izdarījušas abortu un izdarīto nožēlo, kā arī lāva priesteriem svētīt viendzimuma pārus. Viņš arī aicinājis uz iecietību pret seksuālajām minoritātēm. Ievērības cienīgs ir viņa 2013. gadā teiktais: "Ja cilvēks ir gejs un meklē Dievu, un viņam ir laba griba, kas es esmu, lai tiesātu?" Virknē jautājumu tomēr viņš ieturēja katoļu baznīcas jau uzņemto kursu. Viņš apstiprināja, ka aborti nav pieļaujami nekādā gadījumā, kā arī noraidīja rosinājumu par priesteriem ordinēt precētus vīriešus. Pāvests arī izteicies, ka amorāla ir ne tikai kodolieroču izmantošana, bet pat to glabāšana. Francisks sava pontifikāta laikā mēģināja reformēt Vatikāna finanšu pārvaldību, kas iepriekš bija pieļāvusi līdzekļu izsaimniekošanu. 

Nozīmīgas pūles Francisks pielika, arī cenšoties izskaust seksuālās izmantošanas gadījumus katoļu baznīcā. Šajā jautājumā viņam tomēr negāja viegli. 

Apskatnieki norāda, ka pāvests 2018. gadā piedzīvoja nopietnu triecienu savai reputācijai, vizītes laikā Čīlē apšaubot no priesteru seksuālās vardarbības cietušo liecību ticamību. Francisks vēlāk uzaicināja seksuālās vardarbības upurus uz Vatikānu, lai viņiem atvainotos.

Covid-19 pandēmijas laikā Francisks atbalstīja vakcinācijas kampaņu, aicinot trūcīgajiem iedzīvotājiem dot priekšroku piekļuvē vakcīnām. “Mēs esam apjautuši, ka visi atrodamies vienā laivā, mēs visi esam ievainojami un apjukuši,” Francisks 2020. gada martā, kad uzliesmoja pandēmija, paziņoja tukšā Svētā Pētera laukumā.

Pāvesta ievēlēšana

• Piecpadsmit līdz divdesmit dienu laikā pēc pāvesta nāves uz konklāvu Siksta kapelā pulcēsies kardināli, lai izraudzītos nākamo katoļu baznīcas galvu.
• Konklāvā drīkst piedalīties tikai tie kardināli, kas nav sasnieguši astoņdesmit gadu vecumu. Šādas balsstiesības ir 138 kardināliem. Lai arī teorētiski ikviens katoļticīgs vīrietis var tikt ievēlēts, tomēr gadsimtu gaitā nostiprinājusies tradīcija, ka pāvests tiek izraudzīts no kardinālu vidus.
• Pāvests aizklāti tiek ievēlēts ar divu trešdaļu balsu vairākumu. Pēc katras balsošanas sesijas biļeteni tiek sadedzināti īpašā krāsnī. Melni dūmi liecina, ka pāvests nav ievēlēts, bet balti – ka nākamais katoļu baznīcas galva ir izraudzīts.