-2 °C
"Skatoties uz citu valstu piemēriem, kur šobrīd sākušās lielas pārmaiņas, daudzi prasa: kāpēc Latvija nevarētu sekot Argentīnas paraugam, kura gada laikā izkļuvusi no bedres? Iemesls, kāpēc Latvijai nedraud nekādas radikālas politiskas un ekonomiskas pārmaiņas, ir tāds, ka latvieši vienmēr bijuši kreisi pēc savas ideoloģiskās mentalitātes. Latvieši nekad nav cienījuši uzņēmīgus un drosmīgus līdera tipa cilvēkus," tā nesen feisbukā rakstīja Jaunā Rīgas teātra režisors Alvis Hermanis.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš nesen piesaucis Argentīnas piemēru – LTRK apņēmusies Latvijas valdībai palīdzēt ar priekšlikumiem birokrātijas mazināšanai, un "mēs no savas puses darīsim visu iespējamo, lai priekšlikumus ieviestu, bet, ja šajā valdībā tomēr nesekos rīcība, mums vismaz būs gatava "mapīte" kā Argentīnā, ko iedot īstenošanai tādai valdībai, kas būs gatava arī darīt", teicis Endziņš.
Argentīnas prezidents Havjers Milejs un viņa īstenotā politika regulāri nonāk pasaules mediju ziņu virsrakstos gan ar skandaloziem paziņojumiem, gan ar īstenotajām reformām.
Decembrī apritēja gads, kopš šīs Dienvidamerikas valsts prezidenta amatā ir par labējo populistu dažkārt dēvētais politiķis. Kas Argentīnā šajā laikā paveikts?
Inflācijas skrējiens apturēts
Jau pirms 2023. gada vēlēšanām Milejs, kurš ir pieredzējis ekonomists, uzvaras gadījumā solīja vērienīgas reformas un taupības pasākumus, lai palīdzētu Argentīnai izkļūt no ieilgušajām ekonomiskajām grūtībām. Milejs priekšvēlēšanu pasākumos bija redzams ar motorzāģi rokās, kas simbolizēja viņa vēlmi griezt izdevumus valsts sektorā. Plašāku ievērību viņš iepriekš bija guvis, televīzijā komentējot dažādus aktuālus notikumus, šī procesa laikā nevairoties arī aizvainot savus sarunbiedrus. Pats sevi dēvē par "anarhokapitālistu", kura mērķis ir mazināt valsts lomu sabiedrības dzīvē. Viņš neskaitāmas reizes apliecinājis savu ticību brīvajam tirgum un indivīda brīvībai, kā arī naidu pret sociālismu. Intervijā izdevumam "The Economist" Milejs pauda, ka viņa "nicinājums pret valsti ir bezgalīgs".
Argentīnā attieksme pret Mileju ir ļoti dažāda. Daļa sabiedrības uzskata, ka Mileja ievēlēšana bijusi nepieciešama, lai valsts izkļūtu no krīzes. Citi vērš uzmanību uz prezidenta nesavaldību izteikumos.
Tāpat uzdoti arī jautājumi, vai prezidents patiešām "sazinās" ar savu pirms astoņiem gadiem mirušo suni Konanu, kā tas izskanējis plašsaziņas līdzekļos.
Apskatnieki norāda, ka pēdējos gadu desmitos, kad pie varas Argentīnā lielākoties bijuši kreisi noskaņoti politiķi, valsts izdevumi ir nepārtraukti auguši. Lai nodrošinātu finansējumu aizvien jaunām sociālajām programmām, Argentīnas centrālā banka nemitīgi drukājusi naudu. Rezultātā valsts piedzīvoja ļoti strauju inflācijas kāpumu. Argentīnieši tāpēc centās savus peso iztērēt pēc iespējas ātrāk, lai tie nepaspētu zaudēt vērtību. Var secināt, ka Milejam pirmajā gadā amatā ir izdevies panākt inflācijas skrējiena apturēšanu. Piemēram, 2023. gada decembrī mēneša inflācija Argentīnā bija 25,5%, bet pagājušā gada nogalē – vairs tikai 2,7%. Gada inflācija aizvien ir augsta – 117,8%, tomēr tai turpmāk būtu jākrīt. Jāpiebilst, ka 2023. gadā inflācija Argentīnā pārsniedza 200%.
Šoka terapija
Lai apturētu inflācijas kāpumu, Argentīnas prezidents ķērās pie vērienīgiem taupības pasākumiem. Gada laikā Milejam izdevies samazināt ministriju skaitu no 18 līdz astoņām. Prezidents ir mazinājis enerģijas un transporta subsīdijas, no darba atbrīvojis desmitiem tūkstošu valsts pārvaldē strādājošo. Iesaldēti valsts finansēti infrastruktūras projekti. Būvnieku organizācijas norāda, ka gada laikā darbu zaudējuši 200 tūkstoši šajā nozarē strādājošo. Aizvadītā gada laikā pensijas un valsts sektorā nodarbināto algas nav celtas atbilstoši inflācijai, kas pazeminājis iedzīvotāju pirktspēju.
Kopumā valsts izdevumi samazināti par apmēram 30%.
Ņemot vērā taupības pasākumus, patēriņš un ekonomiskā aktivitāte valstī ir kritusies, bet nabadzība pieaugusi. Ievērojami kāpušas sabiedriskā transporta biļešu cenas. Iepriekš šis pakalpojums tika subsidēts, un tā cenas neatbilda pašizmaksai. Jau pirms Mileja stāšanās amatā apmēram 40% argentīniešu dzīvoja zem nabadzības sliekšņa, bet tagad tādu ir 53%. "Ja skatās uz inflāciju un fiskālo situāciju, ir gūti milzīgi un ievērojami panākumi. Tomēr valsts joprojām ir recesijā, un recesija ir dziļāka tieši budžeta izdevumu mazināšanas dēļ," intervijā telekanālam CNN vērtējis Frīdriha Naumaņa fonda eksperts Hanss Dīters Holcmanis.
