9 °C
Par Rēzeknes domes priekšsēdētāju vakar ievēlēja Alekseju Stecu, kurš kopš novembra sākuma jau pildīja mēra pienākumus.
Pēc likumā noteiktā pašvaldību budžeta pieņemšanas termiņa, kas bija noteikts līdz 21. februārim, Rēzeknes dome ceturtdien pieņēma pašvaldības galveno finanšu dokumentu. Pēc izdevumu samazināšanas pašvaldībai izdevies ieekonomēt 3,5 miljonus eiro un pieņemt sabalansētu budžetu, kas bija priekšnoteikums Valsts kases aizdevuma saņemšanai. Dome nolēma lūgt Finanšu ministrijai nedaudz vairāk kā četru miljonu eiro aizdevumu, lai segtu parādsaistības, kas ir 4,3 miljoni eiro. No aizdevuma summas nevarēs segt soda sankcijas par kavētajiem maksājumiem, kas ir ap 80 000 eiro.
Tāpat dome apņēmās, ka tās amatpersonas neuzņemsies saistības bez seguma, kas bija vēl viens nosacījums. Uzsākot pašvaldības finanšu stabilizāciju, tās norēķinu konti ir jāpārceļ uz Valsts kasi.
Finanšu ministrijas pārstāvji iepriekš skaidroja, ka finanšu stabilizāciju agrāk nevarēja uzsākt arī tāpēc, ka Rēzeknes dome nesniedza pilnu informāciju par tās patieso finanšu stāvokli, uz ko norādīja arī Valsts kontrole.
Viens no galvenajiem tās pārmetumiem bija, ka vienas centralizētās grāmatvedības vietā pašvaldībā tādas ir deviņas.
Kurš būs vietnieks?
Rēzeknes deputāti ceturtdien ievēlēja arī domes priekšsēdētāju. Jaunais priekšsēdis Aleksejs Stecs ("Kopā Latvijai") līdz šim šos pienākumus pildīja kā mēra vietnieks. Par viņa ievēlēšanu amatā nobalsoja astoņi no 12 klātesošajiem deputātiem, bet viņu apsveica arī opozīcijas pārstāvji, kuri par mēru nebalsoja, lai gan uzteica A. Steca "citādo vadības stilu".
Taču tagad vakants ir kļuvis priekšsēdētāja vietnieka amats. Iepriekš bija neoficiāla informācija, ka šajā postenī varētu nonākt no mēra amata atstādinātais Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"), bet, vai tas tā būs, kļūs zināms kādā no nākamajām sēdēm.
Domes darbiniekiem par smago darbu ceturtdien pateicās ne tikai A. Stecs, bet arī A. Bartaševičs, kurš arī atvainojās, ka reizēm esot bijis ass savos izteikumos.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ("JV") deputātiem iepriekš atgādināja, ka domes priekšsēdētājs A. Bartaševičs no amata ir atstādināts 2023. gada 2. novembrī, bet likums nosaka, ka domei šādos gadījumos jauns priekšsēdētājs ir jāievēl divu mēnešu laikā. Ja tas nenotiek, tad ministrija var rosināt domes atlaišanu.
Visticamāk, gatavos domes atlaišanu
Tas, ka Rēzeknes dome ir pieņēmusi sabalansētu budžetu, visticamāk, vairs nemainīs ministres I. Bērziņas nodomu sākt gatavot likumprojektu par Rēzeknes domes atlaišanu, kas jāpieņem Saeimā. Atbalstu tam ir izteikušas ne tikai pārējās koalīcijas partijas – "Progresīvie" un Zaļo un zemnieku savienība –, bet arī opozīcijā esošais "Apvienotais saraksts", kuru pārstāv bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks. Viņš uzskata: "Rēzeknes domes vairākums jau ilgstoši ir darbojies destruktīvi, bet opozīcija nav tik spēcīga un nevar neko izdarīt. Tāpēc ir jāieceļ pagaidu administrācija, kas veic pārmaiņas. Tur ir vajadzīga slota, kas to zirnekli patīra."
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs "Latvijas Avīzei" teica, ka sagaida no valdības juridiski korekti sagatavotu likumprojektu par domes atlaišanu ar skaidru pamatojumu. Viņš arī cer, ka šis jautājums nebūs politizēts.
Te jāatgādina, ka vienlaikus varētu grozīt arī Pašvaldību vēlēšanu likumu, lai noteiktu, ka Rēzeknes domē jaunas vēlēšanas nerīko, bet ieceltā pagaidu administrācija strādā līdz pašvaldību vēlēšanām 2025. gada jūnijā.
Par šiem likuma grozījumiem varētu būt plašākas debates, jo pašlaik ir noteikts, ka ārkārtas vēlēšanas nerīko, ja līdz kārtējām vēlēšanām palicis mazāk nekā deviņi mēneši.
Atcels atvaļinājumu pabalstus
Rēzeknes domei izdevās sabalansēt budžetu, bet no tā cietīs gan iedzīvotāji, gan pašvaldības darbinieki. Dome bija plānojusi no jūnija arī pāriet uz četru dienu darba nedēļu, taču ceturtdienas sēdē jau izskanēja optimistiskas prognozes, ka tas nebūs jādara, jo ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa varētu būt lielāki, nekā prognozēts. Lai nebūtu jāsaīsina darba nedēļa, papildus ir nepieciešami 409 000 eiro. Taču domei nāksies atcelt atvaļinājumu pabalstus amatpersonām un darbiniekiem, kas ļaus ietaupīt ap 700 000 eiro, atteikties no gandrīz visām brīvprātīgajām iniciatīvām (tajā skaitā pabalstiem), kas skar gan atbalsu sociālajai jomai, gan kultūrai un sportam, pašvaldība vairs nevarēs finansēt bērnu vasaras nometnes un sniegt atbalstu jauniešu nodarbinātībai.
Domes sēdē vislielākā nožēla izskanēja par dotācijas samazināšanu koncertzālei "Gors" jeb, precīzāk, tās neatjaunošanu 2022. gada līmenī, jo jau pērn tā bijusi samazināta.
Juris Guntis Vjakse (Latvijas Zaļā partija) teica: ""Gors" ir galvenais Rēzeknes magnēts un mūsu veiksmes stāsts, kas pulcē tūristus un viesus no visas Latvijas. SPA kompleksam savs veiksmes stāsts vēl būs jāpierāda."
Arī Jānis Zeltiņš ("Progresīvie") sacīja, ka tas ir jautājums par prioritātēm. Šajā gadījumā prioritāte būs izklaides – SPA centrs, bet bērnudārza renovācija ir iesaldēta. A. Bartaševičs aizstāvējās, ka pirms trīs gadiem šis komplekss bija saistīts ar tāda mēroga tūrisma attīstību, ka tas nestu lielus nodokļu ieņēmumus pilsētai un dotu darba vietas.
Lielākie parādi – SPA centra dēļ
Latvijas Radio Latgales studijas apkopotā informācija liecina, ka Rēzeknē ir iesaldēta bērnudārza "Rotaļa" renovācija, kas saistīta ar Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) lēmumu apturēt Eiropas fondu maksājumus iespējamā interešu konflikta dēļ. Darbus objektā veica A. Bartaševiča brālim Mihailam un sievai Olgai piederošā SIA "Latgalija".
Taču vislielākā parāda daļa – aptuveni trīs miljoni eiro – ir radusies Rēzeknes rekreācijas centra jeb SPA centra dēļ. Tā mērķis bija veicināt tūrisma attīstību.
Centrs tagad ir pabeigts un drīzumā paredzēta kārtējā tā nomas tiesību izsole.
Jāatgādina, ka šim objektam ir diezgan sena vēsture, jo sākotnēji projekts esot bijis paredzēts Alūksnē, bet 13. Saeimas pilnvaru laikā toreizējā valdošā koalīcija bijusi pretimnākoša Rēzeknei. Iespējams, tāpēc, ka "Saskaņa", kuru toreiz pārstāvēja arī A. Bartaševičs, Saeimā sadarbojās ar valdības partijām. Citi avoti gan norādīja, ka Alūksne un, iespējams, vēl kāda pašvaldība pašas no projekta atteikušās. Rēzeknes domes vadība iepriekš atzina, ka sākumā objektā bija paredzēta viesnīca, bet šādu pakalpojumu sniegšana nav pašvaldības kompetencē, tāpēc nācies ideju koriģēt. Projektu sāka īstenot vēl pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Viens opozīcijas deputāts neoficiāli "Latvijas Avīzei" pieļāva, ka Rēzeknes domes vadība, iespējams, šā centra attīstību saistīja arī ar Krievijas un Baltkrievijas sadarbības partneru interesi, un tā darbība būtu orientēta uz austrumiem, kas tagad vairs nav iespējams. Taču tas tagad ir nepierādāms minējums.
